Satriecošs atklājums Ēģiptē varētu likt pārskatīt cilvēces vēsturi: arheologi atraduši kaut ko neparastu 0
Pirms dažām nedēļām ar sensacionālu paziņojumu klajā nāca arheologi, kuri zem Gīzas piramīdām Ēģiptē esot atraduši “pazudušu pilsētu”. Tagad viņi veikuši jaunu atklājumu, kas varētu pilnībā mainīt mūsu priekšstatus par vienu no pasaules ievērojamākajiem senajiem brīnumiem. Ja tā izrādīsies patiesība, jaunais atklājums sagraus vispārpieņemto viedokli par piramīdu izcelsmi, raksta “The Sun”.
Arheologu grupa no Itālijas un Skotijas iepriekš paziņoja, ka, izmantojot modernu radiolokācijas tehnoloģiju, zem slavenajām piramīdām atklājusi “pazudušu pilsētu”.
Saskaņā ar zinātnieku teikto, zem Gīzas plato vairāk nekā kilometra dziļumā atrodas sarežģīta pazemes struktūru sistēma – “vesela slēpta pasaule ar daudzām būvēm”.
Lai gan daudzi akadēmiķi izteicās skeptiski un daļa pat nodēvēja šo atklājumu par “viltus ziņām”, zinātnieku grupa tagad ir nākusi klajā ar jaunu paziņojumu.
Pētnieki atklājuši, ka komplekss zem Gīzas piramīdām, kas, kā pieņemts uzskatīt, ir aptuveni 4500 gadu vecs, patiesībā tika uzcelts pirms 38 000 gadu.
Šī ideja pilnībā apgāž tradicionālo vēstures skaidrojumu par senās Ēģiptes civilizācijas attīstību.
Turklāt pētnieki izvirzījuši vēl pretrunīgāku teoriju: piramīdu cēlāji esot gājuši bojā pirms apmēram 12 000 gadiem plūdos, ko izraisījis milzīgs asteroīds.
Saskaņā ar viņu hipotēzi, Gīzas piramīdas bijušas vienīgā “megabūve”, kas spējusi izturēt šo globālo kataklizmu.
Arheologs Mejs, viens no starptautiskās pētnieku komandas locekļiem, norāda uz fiziskiem pierādījumiem, kas, viņaprāt, apstiprina viņu versiju par notikumiem.
“Dažos blokos pie Lielās piramīdas ieejas ir skaidri redzamas ūdens erozijas pēdas. Tikai daži akmeņi ir cietuši, kas liecina par to, ka daļa piramīdas senatnē bija applūdusi,” viņš teica.
Pētnieks arī atzīmēja, ka Lielās piramīdas iekšpusē atrasta bieza sāls kārta, kas esot vēl viens pierādījums tam, ka kādreiz to skāruši milzīgi plūdi.
Savukārt bijušais Ēģiptes senlietu ministrs Zahi Havas šiem apgalvojumiem iebilst. Viņš uzskata, ka ūdens erozijas pazīmes esot dabiskas atmosfēras iedarbības rezultāts tikai, bet sāls nogulsnes – pašas kaļķakmens struktūras sastāvdaļa, nevis plūdu rezultāts.
Neraugoties uz pretrunām, Mejs uzstāj, ka “Gīzas piramīdu noslēpums ir spēcīgs un izaicinošs pierādījums iespējai, ka mūsu vēstures grāmatas vēl varētu tikt pārrakstītas”.
Pētnieki iepriekš jau bija izraisījuši ažiotāžu ar paziņojumu par “milzīgu pazemes pilsētu” zem Gīzas.
Viņi apgalvo, ka esot atklājuši monumentālas kolonnas ar kāpnēm, senlaiku ūdensapgādes sistēmu un savstarpēji savienotus koridorus.
Taču zinātniskā sabiedrība šo informāciju uztvērusi piesardzīgi – daudzi eksperti ir skeptiski un uzskata, ka šie secinājumi balstās uz nepārbaudītiem datiem.
