Bet Alberts Einšteins savulaik pretstatā savai relativitātes teorijai izstrādāja arī tā dēvēto “EPR efekta” teoriju (tā nodēvēta viņa paša un tuvāko līdzgaitnieku Podoļska un Rozena vārdā). Viņš mēģināja izskaidrot atomu pasaulē novērojamos atkārtojumus un secināja – ja kaut kas ir noticis, tad jāgaida notikušā atkārtošanās vēl vienu reizi. Tiesa, šī teorija neguva zinātnisku pamatojumu, tāpēc joprojām tā vērtējama tikai kā pieņēmums. 0
Arī psihiatrs Karls Jungs izstrādāja savu personisko teoriju. Viņaprāt, “daži fakti, it kā pilnībā nejauši, tomēr var iekļauties savstarpēji loģiskā saiknē”.
Ir jautājumi, atbilžu nav
Bet, neskatoties uz to, ka dažādiem pētniekiem bijuši dažādi cikliskuma izskaitļošanas paņēmieni, bieži vien viņu secinājumi pilnībā sakrituši. Piemēram, V gadsimtā pirms mūsu ēras grieķu filosofs Efesas Heraklīts par šāda cikla pamatskaitli nosauca 10 800 gadus. Viņaprāt, aptuveni pēc 11 tūkstošgadēm pasaulē viss atgriežas savās iepriekšējās sliedēs. Bet 24 gadsimtus vēlāk, tātad 19. gadsimtā, cits filosofs, nesaudzīgs un lielisks postošā kapitālisma kritiķis Frīdrihs Engelss, balstoties uz saviem personiskajiem aprēķiniem, secināja, ka katras civilizācijas eksistences ilgums ir aptuveni 10 000 gadu.
