Viens no raksturīgākajiem piemēriem ir to pašu krievu imperatoru Romanovu raduraksti. Tie aizsākas ar Mihailu Romanovu, kurš pirms kļūšanas par caru līdz 1613. gadam dzīvoja Ipatjevas klosterī. 305 gadus pēc tam, šīs ģimenes valdīšanas norieta periodā, pēdējā imperatora Nikolaja II ģimene arī dzīvoja Ipatjevā. Un vēl: kā Romanovu valdīšana iesākās ar caradēla slepkavību, tieši tāpat tā arī beidzās… 0
Satriecošās sakritības
Taču laikam jau par visuzskatāmāko laika sakritības gadījumu jāuzskata pazīstamo amerikāņu prezidentu Ābrama Linkolna (1809–1865) un Džona Ficdžeralda Kenedija (1917–1963) liktenis. Pirmo par prezidentu ievēlēja 1860. gadā, bet otru – tieši pēc 100 gadiem, 1960. gadā. Viņi abi bija demokrāti, esot cīnījušies par pilsoņu tiesībām, balto un nēģeru līdztiesību. Un tieši par to abus arī nogalināja, turklāt abi nogalināti ar lodēm, kas iegājušas galvā no aizmugures.
Tāpat dīvainas sakritības vieno arī abu prezidentu slepkavas – Džons Buts (Linkolna nogalinātājs) un Lī Hārvijs Osvalds (par Kenedija slepkavu pasludinātais, lai gan neskaidrību mākonis nav izgaisis līdz pat šai dienai) – abi pauduši visnotaļ ekstrēmistisku viedokli un abi nogalināti vēl pirms tiesas sākšanās. Un ne citādi kā par likteņa ņirgāšanos jāuzskata fakts, ka Linkolnu nošāva Forda teātrī, bet Kenediju Forda rūpnīcā izgatavotajā automašīnā “Lincoln”. Abi nogalināti piektdienā liela ļaužu pulka un savu sievu klātbūtnē.
Abus šos prezidentus postenī nomainīja viceprezidenti ar vienādu uzvārdu – Džonsons, abi dzimuši ASV dienvidos, demokrāti, kuru vecumu starpība arī bija precīzi tie paši 100 gadi. Starp citu – vienkārši satriecoša šķiet bojā gājušo prezidentu sekretāru likteņu dublēšanās. Linkolna sekretārs, uzvārdā Kenedijs, bija ieteicis nebraukt uz teātri, kas kļuva par viņa slepkavības vietu, savukārt Kenedija sekretārs, uzvārdā Linkolns, bija centies pierunāt prezidentu nedoties uz Dalasu, kur savukārt īstenojās viņa fiziskas novākšanas plāns…
