“Satraukums piezogas, bet jācenšas parādīt labāko, ko varu!” BMX riteņbraucēja Pētersone pirms došanās uz Tokiju 1
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Satraukums piezogas, bet jācenšas parādīt labāko, ko varu, – tā atzīst BMX riteņbraucēja Vineta Pētersone, kura rīt lidos uz savām debijas olimpiskajām spēlēm Tokijā.
Latvijai BMX riteņbraukšanā Tokijā būs divi pārstāvji – Pētersone un Helvijs Babris. “Uztraukums ir un, ja domā par olimpiādi, tad vēl kāpj. Miegs sāk ļodzīties, bet mēģinu par sacensībām nedomāt, soli pa solim gatavojamies,” “Latvijas Avīzei” stāsta Vineta Pētersone, paužot gandarījumu par iekļūšanu 24 dāmu lokā, kas startēs Tokijā. “Ceļazīmes izcīnīšanā ieguldīju lielu darbu, startēju ļoti daudzās sacensībās.
Tokijā konkurence būs liela, gribu izdarīt visu, ko varu. Māris (Štrombergs) ar diviem olimpiskajiem zeltiem latiņu uzcēlis ļoti augstu. BMX ir neprognozējams sporta veids, veiksme. Redzēsim uz vietas, kā ies trasē, kādā formā ir konkurentes.”
Vinetas vecākais brālis Arnis Pētersons arī agrāk nodarbojies ar BMX, vēlāk pievērsies kalnu riteņbraukšanai. Ievedis sportā māsu, palīdz un atbalsta joprojām. “Paldies arī mammai, tētim. Vecāmāte ir liela sporta fane, arī savā laikā trenējusies šosejas riteņbraukšanā,” bilst sportiste, kura pirms četriem gadiem junioru konkurencē pasaules čempionātā izcīnīja bronzu, Eiropā – sudrabu. Viņas pirmais treneris ir olimpiskais čempions bobslejā Jānis Ķipurs.
Divdesmit divus gadus vecā Pētersone norāda, ka Valmierā radīti teicami apstākļi, lai sagatavotos augstākajā līmenī. Viņa arīdzan pārstāv Beļģijas komandu, tādējādi vēlos rudeņos un agros pavasaros ir iespēja trenēties tur. “BMX ir ļoti izaudzis, olimpiskajai un pasaules čempionei ir 30 gadu, tā ka varu startēt nākamajās un varbūt pat aiznākamajās spēlēs,” viņa redz sevi uz riteņa vēl ilgu laiku.
Vineta Pētersone būs otrā Latvijas daiļā dzimuma pārstāve olimpiskajās spēlēs BMX riteņbraukšanā. Pirms deviņiem gadiem Londonā startēja Sandra Aleksejeva. “Ar Sandru kontaktējamies jau kopš bērnības, man bija pieci seši gadi, kad viņa brauca junioros, kopā devāmies uz pasaules čempionātu. Vēlāk kopā startējām, nupat bijām paēst pusdienas,” atklāj Vineta. “Sandra joprojām saistīta ar BMX, ir trenere Vecpiebalgas klubā. Kādu padomu man deva pirms Tokijas? To, ka BMX ir neparedzams, diezgan brutāls kontakta sporta veids, tā ka daudz kas var notikt un nevajag sevi uzreiz nolikt apakšgalā, viss ir iespējams.”
Pētersonei nepiemīt agresīvs stils, imponē tehniskā daļa – labi, ātri, precīzi izbraukt: “Diemžēl elkoņi arī jāliek lietā, man tas nepatīk, jo ir ekstrēmi – liels ātrums, bakstīties nav patīkami, bet, ejot pēc rezultāta, visādi sanāk. Ja esi ātrs un precīzs, var izsprukt no bakstīšanās.”
