Satraukums nieru slimnieku vidū – Veselības ministrija pagaidām nav pieprasījusi papildu finansējumu hemodialīzes nodrošināšanai 11
Lielākajai daļai sabiedrības vārds “hemodialīze” ir svešvārds, taču, pavisam aptuveni ņemot, Latvijā ir ap 1000 pacientu, kuri saskaras ar nieru veselības problēmām un kuriem šī ārstēšanas metode ir nepieciešama, lai turpinātu dzīvot.
Hemodialīze ir hroniskas nieru slimības ārstēšanas metode, izmantojot speciālas hemodialīzes mašīnas un filtrus, lai attīrītu pacienta asinis ārpus viņa ķermeņa.
Bet kāpēc šis ievads? Pacientu vidū valda satraukums, jo Veselības ministrija neesot pieprasījusi nepieciešamo papildu finansējumu šīs procedūras nodrošināšanai, tāpēc nav skaidrs, vai visi hemodialīzes pacienti saņems nepieciešamos pakalpojumus.
Bez tam pakalpojumu sniedzēji ir norādījuši, ka pakalpojuma izmaksas jau gadiem nav pārskatītas. Lai noskaidrotu, cik liels ir pamats satraukumam un kāda ir patiesā situācija šajā jomā, LA.LV sazinājās ar vairākiem ekspertiem, tostarp arī Veselības ministrijas pārstāvjiem.
Var būt nopietnas sekas
Nefrologu asociācija vērsusi uzmanību, ka hemodialīzes tarifi neatbilst faktiskajām izmaksām un lūgusi ministriju tos pārskatīt. Zināms, ka Veselības ministrija līdzekļu pieprasījumu tarifu paaugstinājumam 2025. gada budžeta projektā nav iekļāvusi.
Situāciju lūdzām komentēt asoc.prof. Ievai Ziediņai, kura norāda: “Ja hemodialīzes tarifi netiks pārskatīti un pielāgoti faktiskajām izmaksām, tas var radīt ļoti nopietnas sekas pacientiem, kuriem hemodialīze ir vitāli nepieciešama. Tā kā hemodialīze ir dzīvībai svarīga orgānu aizstājterapija, kas aizvieto bojātu nieru funkciju un nodrošina pacienta dzīvotspēju, tās pieejamība un kvalitāte ir kritiski nozīmīga.”
Tāpat eksperte norāda – ja netiek piešķirts pietiekams finansējums, pastāv risks, ka dialīzes pieejamība varētu samazināties, ierobežojot pacientu piekļuvi nepieciešamajām ārstēšanas reizēm. Tas var novest pie dialīzes kvalitātes pazemināšanās, kas savukārt negatīvi ietekmēs pacientu veselību, palielinot risku komplikācijām un pat mirstībai dialīzes pacientu vidū. Nepietiekamas aprūpes rezultātā palielinātos arī hospitalizāciju skaits, kas radītu papildus slodzi veselības aprūpes sistēmai un palielinātu izmaksas ilgtermiņā.
Kā skaidro Ieva Ziediņa, problēma ir vēl plašāka: “Papildus tam, Latvijā joprojām nav kompensēti SGLT2 inhibitori – medikamenti, kas palīdz aizvietot izsīkušo nieru funkciju. Iekļaujot šos medikamentus valsts kompensējamo zāļu sarakstā, būtu iespējams ilgtermiņā samazināt finanšu slogu, kas rodas nieru aizstājterapijas pacientiem. Tas palīdzētu gan nodrošināt efektīvāku pacientu aprūpi, gan mazināt veselības aprūpes sistēmas kopējos izdevumus.
Lai risinātu šo situāciju, Latvija Nefrologu asociācija, Latvijas Nieru un Multiorgānu Aizstājterapijas asociācija sadarbībā ar lielākajiem nieru aizstājterapijas pakalpojuma sniedzējiem Latvijā ir veikuši aktuālo tarifu pārrēķinu. Adekvāts finansējums, kas nodrošina gan dialīzes pieejamību, gan kvalitāti, ir būtisks, lai pacientiem būtu iespēja saņemt dzīvībai nepieciešamo aprūpi, mazinot hospitalizācijas riskus un uzlabojot viņu izdzīvošanas iespējas.”
Katrs budžeta deķi velk uz savu pusi
Komentāru par situāciju sniedza arī Ināra Bušmane, Latvijas Nieru un Multiorgānu Aizstājterapijas Asociācijas valdes priekšsēdētāja. Viņa gan mierina, ka šobrīd neesot noskaņota pesimistiski un esot cerība, ka viss būs kārtībā.
Ināra Bušmane saka: “Visā veselības aprūpē situācija šobrīd ir tāda… Budžets tiek sastādīts ar prioritāti aizsardzības jomai, bet man vienmēr šķiet, ka ir jāskatās plašāk – nevar katrs deķi vilkt uz savu pusi un kliegt, ka tikai viņa nozarei viss ir vajadzīgs.”
Vienlaikus gan eksperte arī norāda, ka neoficiālās sarunās esot izskanējis, ka budžets iespēju robežās tomēr tikšot palielināts. Asociācija ir iesniegusi savus aprēķinus, lai varētu pārskatīt izmaksas un tās būtu atbilstošas esošajai situācijai.
Kāpēc ir tik svarīgi runāt par hemodialīzi? Ināra Bušmane skaidro: “Procedūra ir ļoti būtiska. Visā pasaulē to apmaksā valstis, jo tā ir dzīvību uzturoša un glābjoša tehnoloģija. Dažās valstīs par to vispirms samaksā pacients no savas kabatas, bet valsts pēc tam kompensē, citviet jau uzreiz ir bez maksas. Mehānismi ir dažādi. Arī Latvijā šī metode vienmēr bijusi valsts apmaksāta, par laimi līdz šim neviens bez palīdzības nav palicis, tāpēc atliek vien turēt īkšķus, lai arī nākotnē pacientiem šī iespēja ir pieejama nepieciešamajā apjomā.”
Ministrija: diskusijas turpinās
Veselības ministrijā norāda, ka veselības aprūpes budžets ir saplānots indikatīvi, taču diskusijas par budžeta projektu vēl turpinās un šā procesa laikā var tikt veiktas izmaiņas. Zināms, ka valdība budžeta projektu 2025. gadam plāno skatīt 14. oktobrī, bet dienu vēlāk to iesniegs Saeimā, kas pieņems galīgo lēmumu.
Saistībā ar tarifu celšanu, Veselības ministrija komentē šādi: “Tarifu celšana ir vajadzīga un aprēķini liecina, ka hemodialīzes tarifu paaugstināšanai būtu nepieciešami papildus 3,5 milj. eiro, taču saistībā ar valdības 2025. gadā izvirzīto vienīgo prioritāti valsts budžetā – drošība – finanšu pieprasījums hemodialīzes tarifu paaugstināšanai kā prioritārais pasākums Finanšu ministrijai tika sagatavots, taču iesniegts netika.”
Uzdevām ministrijai pavisam tiešu jautājumu: vai Jūsu minētos 3,5 milj. eiro hemodialīzes tarifu celšanai Veselības ministrija ir iekļāvusi 2025.gada budžeta projektā?
Atbilde: “Nacionālais veselības dienests kopā ar ārstniecības iestādēm un profesionālajām asociācijām ir pārrēķinājis hemodialīzes tarifus. Finansējuma apjoms, kas būtu nepieciešams to palielināšanai, ir 3,5 miljoni eiro. Tarifus būs iespējams paaugstināt, ja tam būs finansējums.
Attiecībā uz valsts apmaksātajiem tarifiem un veselības pakalpojumu sniegšanu, informējam, ka Nacionālais veselības dienests nav saņēmis informāciju par to, ka kāda no ārstniecības iestādēm plānotu pārtraukt sniegt minēto pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem.”
