Satraukti par nabadzības straujo kāpumu 19
Nodrošināt godpilnas vecumdienas, un, lai to panāktu, palielināt pensijas tā, lai kompensētu dzīves dārdzības pieaugumu un paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu – ar tādām prasībām sestdien Rīgā, Strēlnieku laukumā, bija pulcējušies seniori no Ogres, Jūrmalas, Balviem, Gulbenes, Priekules, Ventspils un citām Latvijas pilsētām un novadiem.
“Kāpēc mums pieliek piecus vai desmit eiro, bet politiķi sev piecsimt? Kur viņi dabū tieši tādus procentus sev algu pielikumam?” pirms sapulces vienu no pensionāru neapmierinātības ieganstiem minēja Tukuma novada senioru pārstāvis Ervīns Strauss. “Latvijā katrs ceturtais iedzīvotājs ir pensionārs, bet daudziem ienākumi nesasniedz iztikas minimumu,” pauda Gulbenes novada pensionāru biedrības “Atspulgs 5” pārstāve Anna Vīgante, piebilstot: “Ceram, ka uz sapulci atnāks Saeimas un valdības vīri, varbūt ieklausīsies, mēģinās domāt, bet vai mūsu labā ko izdarīs?” Viņa uzsvēra, ka šodienas dzīve pastāv uz pašreizējo pensionāru savulaik celto un radīto. Līdzīgi domā Priekules novada senioru pārstāve Rita Kuļikova: “Tuvojas Latvijas valsts simtgade, arī mēs, vecāka gadagājuma cilvēki, esam pelnījuši godpilni sagaidīt šos svētkus. Jo atjaunotajā Latvijā ir arī mūsu darba augļi.”
Latvijas Pensionāru Federācijas (LPF) valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš (ZZS) kopsapulcē analizēja, kas mainījies kopš iepriekšējās sanākšanas Strēlnieku laukumā: “Pērn viens no aktuālākajiem jautājumiem bija veselības aprūpe. Nākamā gada budžetā ieplānots ļoti liels palielinājums tieši veselības aprūpei – vairāk nekā 200 miljoni eiro. Visi kopā cerēsim, ka tas dos labu efektu arī attiecībā uz Latvijas vecāko paaudzi.” Pirms gada tika izteikts priekšlikums par pensijas palielināšanu par darbu līdz 1996. gadam. Panākts, ka pusotru reizi tiks palielinātas piemaksas pie pamatpensijas tiem, kuri pensionējušies līdz 1996. gadam.
Visvecākā paaudze var cerēt, ka viņiem nāks klāt 15 līdz 25 eiro, sacīja A. Siliņš. Turklāt pensiju indeksācija šogad esot vairāk nekā divas reizes lielāka kā pagājušogad. Neapliekamais minimums pensionāriem nākamgad būs 250 eiro, 2019. gadā – 275 eiro.
“Visnepatīkamākais ir tas, ka gan mūsu valsts, gan Eiropas Komisijas oficiāli pētījumi liecina, ka nabadzības risks pensionāru vidū Latvijā strauji pieaug,” secināja LPF priekšsēdis. “Tas ir objektīvs process, jo, mazās pensijas indeksējot, šis pielikums pie pensijas diemžēl nevar nosegt dārdzības pieaugumu.” A. Siliņš solīja, ka mēģināšot rast šai problēmai “kaut kādus risinājumus. Ceram, ka tam būs attiecīgs finansiāls pamats, jo pēdējās ziņas ir tādas, ka Latvijas ekonomika attīstās pietiekami straujos tempos un nodokļu ieņēmumi palielinās.”
LPF pensiju komisijas priekšsēdētājs jelgavnieks Jānis Felsbergs kopā ar kolēģi no Balviem bija aprēķinājuši, kādā dramatiskā grafiskā līknē pēdējos gados pieaudzis nabadzības risks: “2010. gadā, kaut pensijas nemainījās, taču nokrita strādājošo algas, pensionāri piepeši vairs nebija nabadzīgi, bet bagāti cilvēki. Bet pēc tam, kad algas sāka celties, pensionāri kļuva arvien nabadzīgāki, un šobrīd jau 48 procenti ir zem nabadzības riska līmeņa.” J. Felsbergs lēš, ka nabadzības riska robeža 2015. gadā bija 290 eiro, bet pērn jau 322 eiro. Īpaši grūti klājas tiem, kas pēc dzīvesbiedra aiziešanas mūžībā paliek vientuļi, – tā 2015. gadā 74 procenti vientuļo pensionāru dzīvoja zem nabadzības riska robežas.
“Nesen Saeima pieņēma tā saucamo nodokļu reformu, par ko tik ilgi un daudz runāja, bet tagad redzams, ka mēs, pensionāri, no šīs reformas neko daudz neiegūsim, ja nu vienīgi lielāku pensiju neapliekamo minimumu un lielāku indeksāciju,” teica Balvu Pensionāru padomes priekšsēdētājs Antons Ločmelis, uzsverot, ka sociālā nevienlīdzība un nabadzība pensionāru vidū nemazināsies arī pēc kārtējās indeksācijas. Jo akcīzes nodokļa pieaugums degvielai nozīmē, ka preces un pakalpojumi kļūs dārgāki, tāpēc pensiju indeksācija “aizies pa nullēm”.
“Mēs pieprasām paaugstināt pensijas neapliekamo minimumu no 235 eiro uz 370 eiro,” sacīja Rita Kuļikova. “Attiecībā uz veselības aprūpes uzlabošanu senioriem uzskatu, ka veselības aprūpe ir visur, taču galvenā problēma – tikt pie speciālistiem. Ar autobusu nevar izbraukāt uz pilsētu pie speciālista – kamēr autobuss aizbrauks, ārsts jau būs beidzis pieņemt!”
Jūrmalas Pensionāru biedrības pārstāvis, kādreizējais Saeimas deputāts Imants Burvis norādīja, ka šodien tikai 4,5 procenti pensionāru saņem pensijas, kas lielākas par 500 eiro.
“Kādas tiesības valdībai atvilkt nodokļus no jau tā zemajām pensijām?” uzsvēra rojenieks Igors Duburs.
Tā kā LPF pirms kopsapulces “Godīgas vecumdienas” bija izsludinājusi parakstu vākšanu par pensionāru dzīves uzlabošanu, daudzi bija atveduši līdzi lapas ar parakstiem, piemēram, no Priekules atvesti 486 paraksti, no Vaiņodes – 80 paraksti.
Bija paredzēts savāktos parakstus kopā ar ar LPF valdes priekšlikumiem iesniegt Saeimas priekšsēdētājai. Taču pēc Zemessardzes veterāna Gunāra Lauka ierosinājuma sapulcē tika nolemts, ka priekšlikumus iesniegs Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.
LPF valdes priekšlikumi paredz prasīt:
• pensiju neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz minimālās algas līmenim;
• pensionāra patēriņa groza izstrādāšanu un pensiju indeksāciju ar patēriņa groza pieauguma indeksu;
• realizēt valsts atbalsta programmu pensionāriem, kuri ir zem nabadzības riska robežas;
• nodrošināt kompensējamo medikamentu iegādi ar atlaidēm, kuras tika noteiktas pirmskrīzes līmenī, kad vairākām medikamentu grupām bija simtprocentīga atlaide.
Uz sapulci bija ieradies labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”). Viņš vēstīja, ka Labklājības ministrijā ir atjaunota senioru konsultatīvā padome: “Sadarbībā ar to mēs risinām daudzus jautājumus, un konstruktīvas sarunas ir bijušas izšķirošais, kas palīdzēja pieņemt labus likumus.” Ministrs informēja, ka no 1. oktobra pensiju indeksācija tiek palielināta no 25 uz 50 procentiem no atalgojuma (precīzāk – no iemaksu algas pieauguma valstī). No nākamā gada tiks novērtēts arī darba mūža ilgums, un tad indeksācija tiem, kam darba stāžs pārsniedz 30 gadus, būs 60 procenti, bet ar 40 un vairāk gadu stāžu – 70 procenti no iemaksu algas pieauguma.
