Satraucoša patiesība – ārsti masveidā izsniedz “miskastes diagnozes” skolēniem! Kas aiz tā slēpjas? 0
Tuvojoties centralizēto eksāmenu sesijai, jau zināms, ka ārsta atbrīvojumu no eksāmeniem saņēmuši 1724 pamatskolu absolventi un 1311 topošie vidusskolu absolventi. Gan ārsti, kuri izsniedz atbrīvojumus, gan Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atzina, ka ne vienmēr atbrīvojuma īstais iemesls ir jauniešu veselības problēmas. Nesen sākušās starpministriju sarunas par atbrīvojumu saņemšanas kārtības maiņu, informē portāls LSM.lv.
Pašreizējā kārtība, kādā ārsti var atbrīvot skolu absolventus no eksāmena kārtošanas, ir spēkā kopš 2023. gada. To ieviešot, ģimenes ārstiem atņēma iespēju izsniegt šādus atbrīvojumus. Valdība noteica, ka atbrīvot no eksāmeniem drīkst tikai psihiatri, neirologi un hematoonkologi, kā arī ārstu komisijas.
Ieviešot stingrāku kārtību, IZM cerēja samazināt atbrīvojumu skaitu: tolaik no vidusskolas eksāmeniem vien gadā atbrīvoja ap 2000 absolventu, kas ir 10% no visiem. Bijušas skolas, kur tikai daži skolēni kārtoja eksāmenus; pārējie bija atbrīvoti.
Skaitļi gan liecina, ka sistēmas maiņa samazināja atbrīvoto skaitu tikai pirmajā gadā.
Pērn jau atkal atbrīvoto skaits pieauga. No 9. Klases eksāmeniem 2022./2023. mācību gadā bija atbrīvoti 906, savukārt pagājušajā mācību gadā – 1572 skolēni.
Valsts izglītības attīstības aģentūras Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle nesen Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” norādīja, ka lielais atbrīvoto skaits neļauj redzēt patieso izglītības kvalitātes līmeni.
Latvijas Bērnu psihiatru asociācija uzskata, ka esošā sistēma jo sevišķi pārslogo ārstus psihiatrus, rakstījusi Veselības ministrijai vēstuli, lūdzot pārskatīt esošo sistēmu.
Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs stāstīja, ka skolas zinot, kuri skolēni nenokārtos eksāmenus vai nokārtos tos zemā līmenī, sūta viņus pie ārstiem. Valdības iecere bija, ka ārsti izsniegs atbrīvojumus tikai pacientiem, kuri ilgstoši pie viņiem ārstējas. Taču realitātē gada sākumā ierodas daudz jaunu pacientu un ārsti spiesti piešķirt šiem skolēniem tā sauktās “miskastes diagnozes”.
Bezborodovs paskaidroja: “Miskastes diagnoze manā izpratnē ir tāda diagnoze, kas nu tiek izmantota plaši, kaut kādu formālu iemeslu pēc, faktiski ne pēc būtības, ne atbilstoši tiem diagnostiskiem kritērijiem. Ir vairākas tādas diagnozes, kas šādā veidā tiek izmantotas, piemēram, viena diagnoze – jaukti fiziski mācīšanās iemaņu attīstības traucējumi, kas principā ir domāta, lai apzīmētu situāciju, ka bērnam ir, pirmkārt, normāla intelekta attīstība un nav pedagoģiskas ielaistības.”
Vajadzētu būt, tā, ka atbrīvojumu no eksāmeniem izsniedz tikai tiem, kuri nevar nokārtot eksāmenus par spīti tam, ka skolā saņēmuši visu nepieciešamo atbalstu.
Reālajā dzīvē šo diagnozi mēdz noteikt gadījumos, kad tomēr ir pedagoģiskā ielaistība un nav sniegts atbilstošs atbalsts mācību vielas apguvei.
“Šī diagnoze tiek izmantota, neskatoties uz to, ka šī situācija nekādā veidā neatbilst tai diagnozes būtībai. Visā pasaulē tā ir problēma, kas šīm diagnozēm nav stabilitātes, un viņas netiek izmantotas tā, kā paredzēts.” Pauda Bezborodovs.
Kāpēc atbrīvojumus izsniedz arī tiem, kam tie nepienākas?
Situācija varētu uzlaboties, mainot diagnožu klasifikāciju un no šādām diagnozēm atsakoties, kas citās valstīs jau notiek.
Tomēr Bezborodovs kritizēja arī atbrīvojumu izsniegšanas kārtību kopumā. Viņaprāt, ja jaunietis var iet uz skolu, viņš var kārtot arī eksāmenus. Tajos nevar piedalīties vien akūtu slimības saasinājumu dēļ, taču atbrīvojumus izsniedz līdz 1. martam, bet eksāmeni sākas vien maijā. Iznāk, ka ārstam jāprognozē, kā skolēns jutīsies pēc vairākiem mēnešiem.
Tomēr nav saprotams, kāpēc šobrīd ārsti atbrīvojumus no eksāmeniem izsniedz arī tiem, kam pēc būtības tie nepienākas.
Bezborodovs uzskata: “Tā ir palīdzoša profesija. Tas imperatīvs ir palīdzēt: pie ārsta atnāk jaunietis, kas acīmredzami šai izglītības sistēmā cieš, nu par to šaubu nav. Liela daļa varbūt arī necieš tāpēc, ka viņam ir oriģināli kaut kādi psihiskie traucējumi, kuru dēļ tad ir šīs ciešanas, bet viņi cieš no tā, ka izglītības sistēma nu nav atbilstoša ļoti daudzu bērnu un jauniešu vajadzībām.”
Cietēji ir, piemēram, skolēni, kuri mācās bijušajās mazākumtautības skolās, nerunā gana labi latviski un tāpēc nespēj nolikt eksāmenus. Šādi jaunieši tagad pie ārstiem nākot pa masveidā.
To apliecināja IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere: “Jā, tendence vairāk ir bijusi tieši tajā, jāsaka, arī valodas vienotas skolas reformas kontekstā, kad skolas, kuras pārdzīvoja šīs reorganizācijas, atsakoties no mazākumtautību programmām, sākot mācības valsts valodā, kad tieši šie bērniņi, kuri arī nonāca varbūt reformas krustugunīs, ja tā drīkst teikt, tad skaidrs, ka tā tendence ir bijusi tā, ka arī saņem visvairāk šos atbrīvojumus no eksāmeniem.”
Liels atbrīvoto skaits mazākumtautību un tālmācības skolās
Statistika liecina, ka šogad, piemēram, Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskolā 9. klases eksāmenus nekārtos pat 41 pamatskolas absolvents, bet Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolā no eksāmeniem atbrīvoti 53 pamatskolēni un 86 vidussskolēni.
Tomēr nav tā, ka visās bijušajās mazākumtautību skolās būtu daudz no eksāmeniem atbrīvoto.
Uzkrītoši daudz atbrīvoto šogad ir arī tālmācībā. Tā no Rīgas 1. Tālmācības vidusskolas pamatskolas eksāmenus nekārtos 30 skolēni, bet vidusskolas – 128. Eiropas Tālmācības vidusskolā atbrīvojumus no 9. klases eksāmeniem saņēmuši 45 skolēni, bet vidusskolas eksāmenus nekārtos pat 94 šīs skolas absolventi. Šīs ir skolas, kur pērn bija daudz eksāmenos izkritušo.
Cik bieži ārsti atbrīvojumus tomēr atsakās izsniegt, nav zināms. Bezborodovs gan novērojis, ka ārstiem mīkstāka sirds esot pret pamatskolēniem. Vienlaikus no psihiatra teiktā izriet, ka atbrīvojumu prasītāji nav vienkārši sliņķi – viņiem neesot psihisku saslimšanu, esot normāls intelekts, tomēr tas esot zems un mācībās vienmēr sagādājušas grūtības. Ja skolās sniegtu atbilstošu atbalstu, visticamāk, viņi eksāmenus nokārtotu, uzskata Bezborodovs.
IZM cer meklēt veidus, kā celt skolēnu pašapziņu, un apsver uzlabot atbrīvojumu sistēmu
Niedre-Lathere vairākkārt norādīja uz skolēnu psiholoģiski emocionālo nespēju nokārtot eksāmenu. Tāpēc viens no mērķiem ir meklēt veidus, kā celt skolēnu pašapziņu. Arī skolotāji dažkārt eksāmenu iztēlo kā bubuli, biedējot ar to bērnus. Šī pedagogu attieksme būtu jāmaina, teica Niedre-Lathere.
IZM uzsākusi sarunas ar Veselības ministriju par to, kā būtu iespējams uzlabot sistēmu, kādā skolēni saņem atbrīvojumus no eksāmeniem.
Niedre-Lathere atzina, ka ir nepieciešami uzlabojumi izglītības sistēmā, lai atbrīvojumu prasītāju būtu mazāk: “Mans vēlējums noteikti ir šos atbrīvojumus samazināt jebšu vairāk izzināt un detalizētāk izzināt, kas ir tieši šī te problemātika, kāpēc tiek saņemti šie atzinumi. Kaut vai nosauktais valodas faktors. Tas noteikti ir īstenojams daudz savādāk, dodot papildu atbalstu, sagatavojot pedagogus, dodot papildu stundas, konsultācijas bērnam, lai viņš justos stabilāks un gatavāks šim pārbaudījumam.”
