“Vai maz mūsu valstī vēl paliek kāda iespēja uz privātumu savā dzīvē un darbā? Vai tiešām pāris procentu negodīgu darbinieku dēļ jārada likumi, kas sarežģīs dzīvi visiem pārējiem?” piktojās deputāte Nellija Kleinberga (LRA). 13
Līdzīgu viedokli pauda arī ZZS pārstāvis Ainārs Mežulis: “Es nesaprotu, uz kādu valsti mēs ejam. Mums ir tik daudz kontrolējošo iestāžu, skrupulozi uzraudzīta banku sistēma, bet pat kontrolējošajā aparātā nav kārtības un mums kārtējo reizi jāmaina likums, lai presētu cilvēkus. Nu tas man nav izprotams!” Viņam piebalsoja frakcijas kolēģe Līga Kozlovska (ZZS): “Represiju pastiprināšana neskaidru mērķu vārdā mūs padara par policejisku valsti, kur valda baiļu atmosfēra.”
“Izskatās pēc mēģinājuma panākt lielāku atklātību ar virvi ap kaklu. Iebiedēt! Nevienam negribas tapt nožņaugtam. Bet, jo vairāk žņaudz, jo asprātīgākus veidus cilvēki izdomā, lai šādu represīvo sistēmu apietu,” sprieda Janīna Kursīte-Pakule (NA).
Savukārt Viktors Valainis (“Vienotība”) pauž bažas, ka jaunās prasības būs nesamērīgas, jo kopumā no vairāk nekā 56 000 amatpersonu deklarāciju aizdomīgi lieli skaidras naudas uzkrājumi konstatēti vien aptuveni 1300 gadījumos.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis paskaidroja, ka jau pašreizējais interešu konflikta regulējums attiecas uz nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošiem. Proti, jau tagad lēmuma pieņemšana attiecībā uz šādām personām uzskatāma par interešu konfliktu. Tādēļ šajā sadaļā papildinājumi būtu lieki. Savukārt prasība deklarācijā norādīt ziņas par partneri ir būtisks Satversmes 96. pantā noteikto tiesību uz privāto dzīvi ierobežojums, jo paredz pienākumu izpaust ļoti sensitīvu informāciju. Valsts drīkst šīs tiesības ierobežot, bet tikai skaidri norādītu mērķu vārdā. Taču likumprojekta anotācijā šāds samērīguma izvērtējums un pamatojums nav atrodams. Juridiskā biroja pārstāvis arī vērsa uzmanību uz to, ka šādu ziņu atbilstību patiesībai būs gandrīz neiespējami noskaidrot, tādēļ cilvēki, visticamāk, gluži vienkārši nenorādīs savus kopdzīves partnerus.
Uzklausot deputātu un Juridiskā biroja iebildumus, komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) piedāvāja apturēt likuma tālāku virzību, jo tā atbalstīšana pirmajā lasījumā nebūtu iespējama. Tādēļ tiks izveidota darba grupa, kas izvērtēs FM iesniegtos priekšlikumus.
