Īpašā projektā pētīs, kādēļ bēgļi neiedzīvojas Latvijā 66
“Saņēmuši oficiālu statusu, patvēruma meklētāji no Latvijas pazūd. Varētu šķist – ja viņu te nav, tad nav problēmu, bet tā tas nav. Pirmkārt, tiek nelietderīgi tērēta valsts nauda. Otrkārt, mums jābūt gataviem situācijai, ka šie cilvēki kā bumerangi kādā brīdī varētu masveidā atgriezties Latvijā,” uzskata Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis (NA). Tādēļ viņa vadītā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija jau trešo sēdi pēc kārtas vērtē jautājumu par patvēruma meklētāju sociālekonomisko iekļaušanos Latvijā.
Vairākums speciālistu ir vienisprātis, ka bēgļu palikšana Latvijā lielākoties atduras pret mājokļa atrašanas problēmām. Pagājušā gada septembrī valdība pieņēma lēmumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pašvaldībām kompensēt izdevumus par bēgļu sociālekonomisko integrāciju, tai skaitā par viņu mājokļu īri, bet praksē šī kārtība nedarbojas. Problēmas pētīšanai tiks īstenots īpašs projekts. Tā ietvaros Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sadarbībā ar Pašvaldību savienību izvēlēsies divas bēgļu ģimenes ar bērniem, palīdzēs tām sameklēt un apmaksāt dzīvesvietas reģionos, iekārtot bērnus izglītības iestādēs, apgūt latviešu valodu, sākt darba meklējumus un galu galā – pieprasīs no valsts īres kompensācijas. “Mūsu mērķis ir noskaidrot, kur tieši ir problēma, kādēļ cilvēkiem neizdodas iedzīvoties Latvijā. Indikācijas ir, ka lielākais šķērslis ir mājoklis, bet iespējami arī citi iemesli – vietas bērnudārzos vai skolās, darba atrašana vai vietējās kopienas attieksme,” skaidroja SIF projektu nodaļas vadītāja Alda Sebre. Plānots, ka šis projekts ar divām ģimenēm ilgs līdz gada beigām. Ekonomikas ministrija (EM) tā īstenošanai atvēlēs 5000 eiro, kas sākotnēji bija plānoti bēgļiem pieejama dzīvojamā fonda datubāzes izveidei. Ne LM, ne SIF pārstāvji gan nevarēja paskaidrot, kādēļ nepieciešams īpašs projekts, ja reiz sistēmas vājās vietas var noskaidrot arī mentoru programmas ietvaros.
EM arī veikusi aprēķinu, cik daudz līdzekļu būtu nepieciešami, lai bēgļiem sešus mēnešus nodrošinātu finansiālu palīdzību dzīvokļu īrei. Tā būtu jauna atbalsta forma, kas neietilpst pašreizējā Latvijas sociālā atbalsta sistēmā. Atbalsts mēnesī varētu būt 250 – 400 eiro atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Kopējās izmaksas uz aptuveni 488 bēgļiem būtu virs 700 000 eiro gadā. EM pārstāvis Mārtiņš Auders gan skaidroja, ka šis esot tikai “teorētisks aprēķins”, kas tiks iekļauts ministrijas informatīvajā ziņojumā valdībā.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, mūsu valsts ES pārvietošanas procesa ietvaros šobrīd ir uzņēmusi 256 personas, no kurām alternatīvais statuss piešķirts 154, bet bēgļa statuss desmit cilvēkiem. Oficiāla informācija par viņu pašreizējo faktisko dzīvesvietu nav pieejama, bet, pēc neoficiālas informācijas, lielākā daļa statusa saņēmēju Latviju pametuši, dodoties dzīvot un strādāt uz citām ES valstīm.
