“Sātiņu Energo LM” ieceri ļoti apšauba Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes docents Juris Mālers. Viņš uzskaita: “Ir vajadzīga kārtīga tehnoloģiskā shēma, atļaujā tās nav. Nav tehnoloģiskā procesa apraksta, ko normāli prasa visos projektos. Nav nekur atrunas, kā zemi sadrupina. Nedrīkst dedzināt par pieciem centimetriem lielākus piesārņotās zemes gabalus, ir jābūt intensīvai maisīšanai, lai klāt tiktu skābeklis. Kā zemi pados krāsnī – ar lāpstu vai automātiski? Šeit projektā ir paredzēti četru joslu ārdi, tostarp viens zemei, viens gulšņiem un divi parastajai šķeldai. Patlaban naftas produkti ir notecējuši, kā piķis ieslēgušies. Nav pateikts, kā nodrošinās vienmērīgu piesārņojuma koncentrāciju. Dedzinātāji nezina, kāda zeme būs 1000 grādu temperatūrā. No tās būtu jāizdalās piesārņojumam, tomēr vai tā notiks? Augstā temperatūrā zeme ir nedzīva. Dedzinot šķeldu, rodas aptuveni 25% pelnu. Kā zemi, ko var izmantot, piemēram, ceļu būvē, atdalīs no pelniem? Viņi saka – dzesēs. Kā atdalīs smagos metālus no zemes? Sola to apglabāt Zebrenes bīstamo atkritumu poligonā, tomēr tas ir ļoti dārgi. Vajadzēja taču tāda projekta izvērtēšanai piesaistīt ekspertus. Atļaujā ir teikts, ka trīs mēnešu laikā ir jāsāk iekārtas darbība, deviņus mēnešus to varēs pārbaudīt. Kā tad tā? Vai trīs mēnešus spēlēsies?” 22
Saldus aizsardzības biedrībā ar ironiju stāsta par veselības ministres Andas Čakšas pērn Saldum piešķirtā visveselīgākās pašvaldības nosaukumu. “Es dzīvoju pie pilsētas Mežvidu ciematā. Netālu no koģenerācijas stacijas. Kopš tā darbojas, vasarā no rītiem automašīnas jumts un logi un zāliens ir netīri, klāti ar baltu putekļu kārtu. Mēs nezinām, kāds ir piesārņojums jau patlaban. Nevēlamies būt izmēģinājuma trusīši,” tā Zanda Stroganova.
Novada dome laipo
Saldus novada vadītāja Indra Rassa vērsa uzmanību, ka deputātu atbalsts bīstamo atkritumu dedzināšanai turpat pilsētas pievārtē bijis gandrīz vienbalsīgs. Saldus aizsardzības biedrības argumentus par iespējamo dedzināšanas kaitīgumu viņa nosauca par “pieņēmumiem”. “Atļauju izsniedz, ja uzņēmums izpilda noteiktus nosacījumus. Šī atļauja ir eksperimentāla, tā izdota uz vienu gadu, kura laikā būs jāpierāda darbības nekaitīgums. Gaisa kvalitātes mērījumiem budžetā naudu esam paredzējuši,” teic I. Rassa. Viņa piebilst – esot jātic valsts iestāžu atzinumam.
Kā lai tādiem tagad tic vangažnieki? Valsts vides dienests ir izdevis atļauju medicīnas atkritumu dedzināšanai SIA “Entalpija” Vangažos, kur iedzīvotāji sūdzas par smakām. Šos un vēl citus atkritumus Vangažos operators dedzina ūdens sildīšanas katlā… Bet Valsts vides dienestam iekārtu gaisa kvalitātes mērīšanai nav.
Ar Mārtiņu Reisonu, “Sātiņu Energo LM” īpašnieku, sazināties neizdevās. Uz mobilā tālruņa zvaniem viņš vakar pēcpusdienā neatbildēja. Labā ziņa ir tāda, ka Eiropas Komisija nolēmusi latviešu valodā tulkot vadlīnijas par labākajiem dedzināšanas iekārtu izmantošanas piemēriem.
