SLIKTĀKAIS RANDIŅŠ MANĀ MŪŽĀ 5
Iepriekšējā vakarā viņš pārzvana, ka tiksimies pie Hesburger netālu no manām mājām. Kad ierodos
norunātajā vietā, Juris stūķē mutē hamburgeru, pa zodu uz leju tek majonēze. Pilnu muti atvainodamies, mans kavalieris iestūķē mutē atlikušo hamburgera gabalu un vedina mani laukā uz ielas.
Saprotu, ka nebūs nekāda kopīga kafijas dzeršana vai brokastošana.
Juris piedāvā mani pavizināt ar mašīnu, līdz Ogrei un atpakaļ, pa ceļam varēsim aprunāties. Apsola, ka 12.00 būšu atpakaļ.
Tas īsti neatbilst maniem principiem par pirmo randiņu, tomēr piekrītu. Iekāpjot mašīnā, sev par pārsteigumu atklāju, ka
viss aizmugurējais sēdeklis nokrauts ar vīrieša personīgajām mantām. Mana intuīcija brīdina, ka ar šo vīrieti kaut kas nav kārtībā.
Tomēr, kā tas daždien gadās, aizbāžu intuīcijai muti un dodos izbraucienā.
Pa ceļam uz Ogri diezgan aktīvi komunicējam.
Uzzinu, ka Juris ir divas reizes šķīries un tikai pirms mēneša beigušās viņa iepriekšējās attiecības. Īsti nesaprotu, kāpēc ar tādu švunku no vienām attiecībām jāmetas citās. Varbūt ka vajadzētu kādu brīdi padzīvot vienam un saprast, ko viņam īsti nozīmē attiecības, sevišķi, ja 37 gadu vecumā ir divas šķirtas laulības un izjukušas attiecības. Juris īsti nav ar mani vienisprātis, jo uzskata, ka lieki laiku kavēt ir muļķīgi – dzīve taču ir tik īsa…
Tā runājot, esam nonākuši Pārogrē. Juris paziņo, ka pēc desmit minūtēm būs atpakaļ un nozūd tuvējā ēkā kopā ar kādu sievieti. Paiet 20 minūtes, bet no mana kavaliera ne vēsts. Tā kā laukā ir diezgan vēss laiks, drīz vien sāku drebināties.
Vēl pēc 20 minūtēm nosalusi skraidu ap mašīnu, cenšoties kaut kā sasildīties. Pie sevis irgojos par muļķīgo situāciju,
kurā esmu nokļuvusi. Prātā iešaujas doma, ka varbūt Juris izklaidējas ar redzēto sievieti, ja jau nenāk atpakaļ, kā solīts. Mēģinu Juri sazvanīt, bet viņa telefons iezvanās turpat mašīnā. Pēc 20 minūtēm, kad esmu pārsalusi kā diegs un apsveru iespēju doties uz Rīgu ar vilcienu, ierodas Juris. Viņam esot bijušas ārstnieciskās procedūras.
Jūtu, kā kļūstu gluži sarkana no dusmām. Kārtīgs vīrietis būtu apjautājies, vai sieviete nav nosalusi un kaut vai tuvākajā degvielas uzpildes stacijā piedāvājies nopirkt tēju vai kafiju. Tomēr Juris spēj domāt tikai par sevi un savām problēmām. Lai arī pulksteņa rādītājs tuvojas divpadsmitiem, kad viņš apsolīja mani nogādāt mājās, mans galantais kavalieris vēl dodas aplūkot dzīvokli un tikai tad mēs dodamies Rīgas virzienā. Esmu tik dusmīga, ka visu atpakaļceļu klusēju, par ko vīrietis ir visai izbrīnīts.
Kad paskaidroju, ka esmu pārsalusi, dusmīga un ka viņš solīja mani 12.00 nogādāt mājās, viņš beidzot saprot, ka mani jāliek mierā.
Tā nu klusējot atgriežamies Rīgā. Izkāpju ar mašīnas un laipni pateicos par interesanto tikšanos, bet atlikušo ceļu uz mājām lādējos kā vecs ormanis. Kārtējo reizi pierādījies, ka man ir jāieklausās savā intuīcijā, sevišķi ja runa ir par vīriešiem un iepazīšanos.
