“Satikties vajag gandrīz tāpat kā elpot!” Kā kovida laikā bērnu nometnes var uzlabot emocionālo stāvokli 3
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Katru vasaru nometņu organizatori aicina bērnus un jauniešus izzināt, komunicēt, iepazīties, dalīties pieredzē, apgūt jaunas prasmes un galu galā – vienkārši labi un jēgpilni pavadīt laiku. Pandēmija jau otro gadu ierobežo nometņu darbību, taču arī šogad organizatoriem, ievērojot konkrētus noteikumus, ir iespēja tās rīkot. Šogad īpaša uzmanība tiek pievērsta bērnu psihoemocionālajam stāvoklim un socializācijai – skaidrojam, kādēļ tas ir svarīgi.
Pandēmijas laiks īpaši smagi skāris bērnu un pusaudžu ikdienu – psihologi skaidro, ka tieši jaunā paaudze ir tā sabiedrības daļa, kurai ļoti nepieciešams aktīvi komunicēt, satikt vienaudžus, gūt viņu atzinību, tādā veidā stiprinot savu identitāti.
Bērnu vasaras nometnes ir viens no veidiem, kādā stiprināt un veicināt šo komunikāciju, tā ir iespēja iegūt jaunus draugus, satikties, būt kopā. Jāatzīst, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu nometņu skaits ir audzis, – Valsts izglītības satura centra vecākā eksperte Inta Kraskeviča stāsta, ka šovasar darbojas un darbosies vairāk nekā 1200 nometnes visā Latvijā. Šogad nometņu rīkošanai valsts piešķīrusi papildu līdzekļus.
Izkāpt no sava burbuļa
“Tā ir apzināta izvēle – vest mūsu vienpadsmitgadīgo meitu uz diennakts nometnēm jau kopš piecu gadu vecuma. To darām, lai no “siltumnīcas” iemestu mazliet nekomfortablos apstākļos. Nometnes notiek ārpus mājas, problēmas meitai jārisina pašai. Mums ir bijušas visādas pieredzes – gan asaras un vēlme ātrāk nonākt mājās, gan arī vēlme palikt vēl ilgāk, jo ir tik labi,” stāsta Zita Zilgalve.
Viņa skaidro, ka meitu uz nometnēm nesūta kopā ar kādu jau pazīstamu bērnu, jo tad veidojas dažādas atsevišķās grupiņas un bērni vairs pat necenšas iepazīties ar citiem, uzskatot, ka tam nav jēgas. Zitas meita jau otro gadu piedalās izdzīvošanas nometnēs “Pelēkie vilki” – gulēšana teltīs, došanās pārgājienos.
Tas viss bērnus aizrauj: “Gulēšana teltī vispār nav problēma, jo bērniem komforta izpratne ir pavisam citāda nekā mums, pieaugušajiem.” Kā jau katru gadu, nometnēs ir prasība pēc ārsta zīmes, kas kalpo kā pierādījums tam, ka bērns ir potēts pret ērču encefalītu, ka nav parazīti u. tml.
Zita skaidro, ka šogad visiem jau ierastajiem noteikumiem klāt nākusi prasība taisīt arī Covid-19 testu: “Es tur neredzu neko apgrūtinošu. Jā, tā ir papildu darbība, taču labāk zināt, ka ierašanās dienā visi bērni ir veseli.” Zita uzskata, ka šis gads bērniem nometnēs ir krietni citāds, jo bērni teju visu laiku ir pavadījuši kopā ar vecākiem un ir grūti pēkšņi būt bez viņiem: “Bet tāpēc vien ir jāstumj atpakaļ vienaudžu mutulī, burziņā.”
Nometnes “Zaļais Zirgs” organizatore Laima Miče stāsta, ka pieprasījums pēc nometnēm esot ļoti liels: “Arī šogad organizēju nometni “Zaļais Zirgs”, norises vieta – Grobiņas novadā, biedrībā “Jura staļļi”. Pieteikšanos nometnēm izsludinājām jau gada sākumā, un bija paredzēts, ka tās varēs notikt jau no 7. jūnija, taču valdība atļāva atsākt nometņu darbību tikai ar 14. jūniju, un grupā drīkstēja būt ne vairāk par 20 dalībniekiem āra nometnēs ar iespēju rīkot paralēli vairākas grupas, ja tās savā starpā nesastopas.
Tā kā grupas jau bija nokomplektētas laikus un gan dalībnieki, gan vecāki gaidīja “zaļo gaismu”, izlēmām organizēt divas grupas, kurās katrā būs ne vairāk kā 20 dalībnieki. Bērni ir noilgojušies pēc komunikācijas klātienē! Tāpat vecāki ir priecīgi, ka bērni pavada vasaru kvalitatīvi, aktīvi un bez “sēdēšanas” telefonos, datoros u. c.”
Arī Laima min to, ka šogad papildus citiem noteikumiem nepieciešams arī negatīvs Covid-19 tests: “Šogad visiem nometņu dalībniekiem un darbiniekiem (kuri nav vakcinējušies vai pārslimojuši vīrusu), uzsākot nometni, ir jāveic valsts apmaksāts siekalu tests.
Šis noteikums nedaudz vecākus samulsināja, bet, tā kā tas ir valsts apmaksāts tests, kā arī nav nepatīkamu sajūtu, tas neradīja lielas neērtības. Gan dalībnieki, gan darbinieki, gan arī vecāki ir visiem noteikumiem pielāgojušies, un mēs varam darboties atbilstoši izstrādātajām vadlīnijām drošai nometņu organizēšanai.” Nometnes organizatore priecājās, ka tika atcelta prasība nēsāt sejas aizsargmaskas arī ārtelpās – bērni nu var baudīt kopā būšanu un svaigu gaisu bez raizēm.
Uzlabot psihoemocionālo stāvokli
Inta Kraskeviča stāsta, kādi ir pamatnoteikumi, kas jāievēro nometņu organizatoriem un dalībniekiem, piemēram, darbinieku un dalībnieku testēšana, kā arī informācijas apmaiņa par testēšanas norisi pirms nometnes sākuma; nometnes darbinieki un dalībnieki jāinstruē par nometnes dienas režīmu, kā lietot personiskās higiēnas, dezinfekcijas līdzekļus, kas jāievēro, uzturoties telpās, ēdienreizēs, rīcību āra aktivitātēs un pārgājienos un citiem drošības pasākumiem, kā arī par mutes un deguna aizsega lietošanu nometnes dalībniekiem un personālam.
Tāpat nometnēs netiek pieļauta personu, kurām noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai izolācija, klātbūtne nometnē. Nometnē nedrīkst atrasties bērni un darbinieki ar elpceļu infekcijas slimību pazīmēm. Jānodrošina bērnu un darbinieku veselības skrīnings, tas ir, jāmēra temperatūra, jānosaka elpceļu saslimšanas pazīmes ar vizuālu novērojumu.
Ja darbiniekam parādās akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes (drudzis, klepus, elpas trūkums), viņa pienākums ir pārtraukt darbu, informēt nometnes organizatoru par situāciju un doties mājās, kā arī telefoniski sazināties ar ģimenes ārstu. Ar detalizētu un plašu noteikumu un pienākumu aprakstu var iepazīties mājaslapā https://nometnes.gov.lv.
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa uzsver, ka šajā vasarā nometnēs pastiprinātu uzmanību pievērsīs bērnu psihoemocionālajam stāvoklim, kas pandēmijas laikā ir manāmi pasliktinājies. Vasaras nometnes plānotas kā viena no iespējām krīzes seku mazināšanā, sniedzot atbalstu gan bērniem un jauniešiem prasmju un kompetenču apguvē, gan arī viņu vecākiem.
Kopumā plānots nodrošināt iespēju nometnēs iesaistīties aptuveni 23 100 bērniem un jauniešiem, primāri veicinot sociālā riska grupas bērnu un jauniešu iesaisti. Atbalsta apjomu nometņu organizēšanai pašvaldībā dalīs atbilstoši bērnu un jauniešu skaitam pašvaldībā: “Nometnēs uzlabos bērnu un jauniešu saskarsmes, sadarbības un komunikācijas prasmes, psihoemocionālo labsajūtu.
Attīstīs dalībnieku profesionālās prasmes un talantus, kā arī būs nodrošināta iespēja uzlabot mācību satura un caurviju prasmes.” Bērziņa skaidro, ka īpašas nometnes, kuras veltītas tikai psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanai, gan neesot, taču ikviena nometne sekmē bērnu saskarsmi un garīgo labsajūtu.
Valsts izglītības satura centra vecākā eksperte Inta Kraskeviča uzsver, ka pašvaldībām, kuras ir gatavas rīkot nometnes, lai vērstu uzmanību uz bērnu psihoemocionālo stāvokli un tā uzlabošanu, šim nolūkam saņem un saņems papildu finansējumu: “Šobrīd vēl nav konkrētas informācijas par to, kuras pašvaldības rīkos šādas nometnes un izmantos iespēju, jo līgumi vēl tikai tiek slēgti.”
Nometņu organizēšanas vadlīnijās pašvaldībām rakstīts: nometnes saturs tematiski un mērķtiecīgi jāveido tā, lai sniegtu atbalstu bērniem un jauniešiem šādos virzienos – mācību saturā balstītu tēmu apguve, piemēram, dabaszinību, vēstures, valodu nometnes u. tml.; bērnu un jauniešu spēju un talantu izkopšana interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības jomās (mākslā, mūzikā, dejā, sportā, tehniskajā jaunradē u. c.), kā arī līdzdalība Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas procesā; caurviju prasmju un “soft skills” jeb komunikācijas, saskarsmes, komandas darba, līdera prasmju, problēmu risināšanas un sociāli emocionālo prasmju pilnveide; bērnu un jauniešu fizisko aktivitāšu un veselīga dzīvesveida paradumu veidošana.
Nometnes veicina komunikāciju
Divu bērnu mamma Antra uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas iecere veltīt īpašu uzmanību jauniešu psihoemocionālajam stāvoklim ir tiešām apsveicama, taču viņa ir droša, ka pat tad, ja kādā nometnē šī sadaļa netiks īpaši izcelta, jebkura nometne bērniem nāk tikai par labu: “Manas meitenes (8 un 12 gadi) vienmēr ar lielu sajūsmu dodas uz nometnēm. Mazākā varbūt šo dīvaino skolas gadu tā neizjuta un nesaprata, jo klasesbiedrus īsti pat neiepazina, taču lielākā meita bija ļoti bēdīga – viņai tiešām pietrūka skolas tās tradicionālajā izpratnē. Gan draugi, gan satikšanās, gan viss process kopumā.
Mājās mēs berzāmies viens gar otru, traucējām kā strādāt, tā arī mācīties – šis ir bijis grūts laiks.” Tieši šā iemesla dēļ Antras meitas jau šogad ir paspējušas piedalīties nometnēs, un ir doma to atkārtot arī augustā: “Kā uzzinājām, ka nometnēm ļauts darboties, uzreiz pieteicāmies. Atgriežoties mājās, viņas vienmēr ir tik pozitīvas. Jutām lielu atšķirību viņu uzvedībā pirms un pēc nometnes apmeklējuma.
Bērniem pavisam noteikti ir jāsatiekas – viņiem to vajag gandrīz tāpat kā elpot. Skriet, smieties, pildīt uzdevumus, spēlēt spēles, komunicēt. Man bija tiešām bail, ka meitenes aizmirsīs, kā ir satikties, iepazīties, runāt ar citiem, kas nav viņu ģimenes locekļi. Nometnes rīkotāji mums atzina, ka pirmā diena bijusi ļoti neparasta – bērniem bijis jāpierod, un tas prasījis vairāk laika nekā parasti.”
Pašizaugsmes centra “Love Home” psiholoģe Baiba Kalnciema ir pārliecināta – bērni un pusaudži šo savādo laiku izjūt īpaši smagi: “Viņiem ir svarīgi būt kopā ar saviem vienaudžiem. Tādā veidā viņi meklē savu identitāti. Pēkšņi tas tika atņemts un jaunieši vairs nezināja, kā rīkoties, kā uzvesties – iestājās apjukums. Pētījumi rāda, ka pandēmijas sekas ir kritiskas. Ļoti daudzi jaunieši meklē palīdzību pie psihologa, jo jūtas nomākti – ir vairākas depresijas pazīmes.
Skolas laikā, kad norisinājās attālinātās mācības, jauniešiem bija ļoti grūti koncentrēties, tāpat bija nomācošas domas, kas daudziem vecākiem neļāva savus bērnus atstāt bez uzraudzības. Un tie ir stāsti no jauniešiem, kuri ir meklējuši palīdzību, – vairākums ir tādu, kas centās tikt galā paši. Neizrunāšanās var novest pie depresijas, un diemžēl daudziem jauniešiem bija jālieto medikamenti, lai tiktu ar šo situāciju galā.”
Baiba uzskata, ka nometnes ir ļoti svarīgas un šogad būtu īpaši svarīgi tās apmeklēt, lai atgūtos: “Tā ir vide, kurā jaunieši spētu viens otru sadzirdēt, saprast, ka grūtības ir bijušas līdzīgas un ka viņi nav bijuši vieni. Pedagogiem nometnēs būtu jāmēģina veicināt socializāciju, uzticēšanos – lai bērni runā, stāsta savas izjūtas, pauž emocijas. Bērnam ir jāsaprot, ka dzīve turpināsies un ka vienmēr būs kāds, kas uzklausīs un palīdzēs, neliks justies vienam.”
Psiholoģe Baiba uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai vecāki vērotu savus bērnus, cenšoties saprast, vai un kas ir mainījies. Un jāļauj bērnam/pusaudzim pašam izlemt, kādā veidā un kad meklēt palīdzību, ja tā nepieciešama: “Ir bērni, kuri uzticas vecākiem un paši izstāstīs savas izjūtas, bet, ja ne, tad var mēģināt dot padomu, kur bērns var meklēt palīdzību, liekot saprast, ka vecāks ir bērna pusē un atbalstīs, kā vien nepieciešams. Noteikti nevajadzētu pārmest bērnam to, kā viņš jūtas.
Pat tad, ja vecākam šķiet, ka tas, par ko viņa bērns pārdzīvo, ir dzīves sīkums, to nedrīkst izrādīt. Mums noteikti ir jāatceras, ka Latvija diemžēl ir viena no tām valstīm, kurās ir ļoti liels bērnu un jauniešu pašnāvību skaits.”
Uzziņa
Visu informāciju par nometņu organizācijas noteikumiem, kā arī sarakstu ar nometnēm, kas norisinās šajā vasarā, meklējiet https://nometnes.gov.lv
