Pēc deviņiem tilta “Francija–Latvija” gadiem esat Latvijā. Vai uz visiem laikiem? 0
To es nezinu. Kamēr cilvēks ir jauns un brīvs, viņš var darīt visu, ko vēlas, pārcelties uz citurieni. Bet, kad ģimenē ir bērni, protams, esi piesaistīts vietai, kur bērni mācās.
Mēs esam laimīgi, ka meitai izdevies deviņus gadus pavadīt Francijā, tas viņai bija kolosāls laiks. Dēlam ir sešarpus, un arī viņam paši pirmie gadiņi pagāja Francijā, valstī, kurā bērniem klājas ļoti labi. Izlēmām, ka Artūrs skolā ies Latvijā.
Kādā ziņā bērniem Francijā ir labāk?
Klimats ir maigāks, tur tā neslimo ne ar gripu, ne saaukstēšanās slimībām. Sabiedrība ir atvērtāka, kaut gan, izvērtējot Francijas un Latvijas plusus, es teiktu, ka ir puse pret pusi – savi mīnusi gan tur, gan šeit. Meiteņu vidū tur nav tādas konkurences, kāda valda šeit. Protams, ir sabiedrības daļa, kurai ir svarīgi, kāda zīmola jaka tev mugurā, bet kopumā noskaņojums ir citāds. Šeit jau desmitgadīgas meitenītes domā par meikapu, sešpadsmitgadīgās jau ir dāmas kurpēs ar augstiem papēžiem. Mani tas drusku biedē. Meitenes aug nelaimīgas, ja visu laiku skatās žurnālos, salīdzina sevi ar modelēm un domā, ka nav tik smukas, kā jābūt… Šī sacensība ir pasaules tendence, kuras uzdevums ir vairot preču patēriņu.
Kādā intervijā stāstījāt, ka Francijā ir sarežģītāk atvērt bankas kontu un noīrēt dzīvokli nekā Latvijā…
Jā, Francijā birokrātiskā sistēma ir ļoti sarežģīta. Valsts ir liela, konservatīva, un pašlaik ir citi politiski risināmi uzdevumi, tāpēc paies vēl gadi, kamēr tajā būs pārmaiņas.