Satiksmes sodi – jūlija jaunumi. Vai lielāki maksājumi dos efektu, ja nav nodrošināta soda neizbēgamība? 2
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Stājušās spēkā vairākas izmaiņas satiksmes noteikumu pārkāpumu sodus nosakošajos juridiskajos aktos.
Jaunās likmes tagad koncentrētas Ceļu satiksmes likumā, visai apjomīgā un grūti pārskatāmā dokumentā, kurā noorientēties neprofesionālis varētu tikai pēc vairāku stundu vai pat dienu rakšanās. Un tādēļ viņš to nez vai darīs. Lai gan par skādi tas nenāktu.
Centīšos mazliet izpalīdzēt. Tātad – kas būtiski jauns?
Dzert un braukt – vēl dārgāk
Tūlīt gan jāsaka – izmaiņu autori nav aiztikuši zemāko šā pārkāpuma līmeni. Sods par kļūdu, pa slideno 0,5 promiļu taciņu žonglējot, ir palicis iepriekšējais. Un arī tie nākamie pakāpieni daudz augstāki nav padarīti.
Pielikti daži simti eiro, viens diskvalifikācijas gads. Acīmredzot tādēļ, lai vismaz kaut kā kompensētu atteikšanos no līdz šim galvenā bieda – administratīvā aresta, kurš izrādījies pārāk darbietilpīgs.
Cietumā tikt vairs par šmigu pie stūres nevarēs. Ja, protams, pa ceļu nostūrēt spēsi un kādas lielākas ziepes nesavārīsi.
Mopēds vairs nav velosipēds
Agrāk šie abi bija vienā likuma plauktā. Un par promilēm vadītājs saņēma tikai naudas sodu. Nu motorizētais šo privilēģiju zaudējis un sodīts tiks tāpat kā automobiļa vai motocikla stūrētāji.
Ieskaitot tiesību atņemšanu. Tādēļ laikam vērts atgādināt, kas tad ir “mopēds” un AM kategorijas vadītāja tiesības. Lūk, daži citāti no CSDD mājaslapas.
“Mopēds – divriteņu vai trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus (dzirksteļaizdedzes tipa motoriem) vai kura maksimālā jauda nepārsniedz 4 kW (elektromotoriem vai cita veida iekšdedzes tipa motoriem) un konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 25 kilometrus stundā, bet nepārsniedz 45 kilometrus stundā, kā arī četrriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura pašmasa nepārsniedz 350 kilogramus (neskaitot akumulatoru masu elektrotransportlīdzekļiem), motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus (dzirksteļaizdedzes tipa motoriem) vai kura maksimālā jauda nepārsniedz 4 kW (elektromotoriem vai cita veida iekšdedzes tipa motoriem) un konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā.
Transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir tiesības vadīt A, B, C1, D1, C vai D kategorijas transportlīdzekļus, Latvijā atļauts vadīt arī mopēdus jeb AM kategorijas transportlīdzekļus.
Tiesības kārtot eksāmenu mopēda vadītāja apliecības iegūšanai ir no 14 gadu vecuma.
Apmācības kārtība mopēda vadīšanas apliecības iegūšanai:
AM kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai apmācība autoskolā nav obligāta, šo transportlīdzekļu vadīšanai nepieciešamās zināšanas un iemaņas var apgūt pašmācības ceļā;
apgūt nepieciešamās zināšanas, lai kārtotu eksāmenu CSDD mopēda apliecības iegūšanai, var, izmantojot Ceļu satiksmes noteikumus un Ceļu satiksmes noteikumu testu;
AM kategorijas vadītāja apliecību CSDD klientu apkalpošanas centros ir iespējams saņemt pēc teorētiskā eksāmena (jautājumu skaits eksāmenā – 20) un vadīšanas eksāmena nokārtošanas.”
Skaidrs? Mopēda vadīšanas tiesības iegūt ir samērā viegli. Un par braukšanu reibumā tās tiks atņemtas.
Bet kā būs, ja es to kvadricikliņu šmigā būšu jādelējis ar savām B kategorijas tiesībām? Ar CSDD speciālistu palīdzību apstiprināju savas aizdomas – ņemšot nost arī tās. Un saku – šī ir vienīgā patiešām būtiskā jauno soda noteikumu sadaļa.
Ātrums – bez izmaiņām
Nekādas izmaiņas jaunās likumu redakcijas neparedz sodos par ātruma limitu pārsniegšanu. Uzskatu par vajadzīgu varbūt aizmirstās normas atgādināt (skat. tabuliņu), jo tieši šis pārkāpums ir visizplatītākais un policijas visčaklāk pieskatītais.
Kā redzams – tolerance (sevišķi ārpus apdzīvotām vietām) ir visai prāva. Sods par 110 km/h joprojām ir simbolisks. Bez soda punktiem.
Pirmajā pieķeršanas reizē pat iespējams tikt cauri ar brīdinājumu. Un tikai pie līmeņa virs 130 km/h naudas sodi kļūst kaut cik atbaidoši. Nez vai šāda sodīšanas stratēģija veicina kaut cik viendabīgas plūsmas veidošanos. Drīzāk otrādi.
Nekas nav mainīts arī cīņā pret Latvijā tik izplatīto hiperaktīva braukšanas stila blakusparādību – distances neievērošanu.
Sods palicis vecais un nenormāli plaši traktējamais – no brīdinājuma līdz 140 eiro un soda punktam. Turklāt ārkārtīgi reti kāds to saņem, jo šā pārkāpuma fiksēšanas iespējas mūsu policija joprojām nav apguvusi.
Ne jau soda lielums…
Tā lēnītēm esam nonākuši līdz aksiomai. Lai kāds arī būtu sods, tam vajadzētu būt neizbēgamam.
Pretējā gadījumā turpinām braukt haosā un anarhijā.
Ko dod prāvie sodi par nepārtraukto līniju pārbraukšanu (55 eiro un 2 soda punkti), par mobilā telefona aplamu lietošanu (25–100 eiro un soda punkts), ja tos saņem tikai daži?
Kāds mans labs paziņa smej: “Šodien dažās stundās biju redzējis desmitiem agresoru (teorētisks sods 70–280 eiro, 6 punkti), ticis apdzīts kā stāvošs, kad mans ātrums bija limits plus 20, vilcies aiz jaunā auto telefonu rokā turošas dāmas.
Neredzēju nevienu policistu. Līdz pievakarē viens klusā ieliņā no ātruma tā ap 30 km/h nocēla mani pašu. Un izrakstīja soda punktu par nepiesprādzēšanos… Pirmo pēdējo trīs gadu laikā, lai gan par dikti rātnu arī sevi nu nekādi nevaru saukt.”
Kamēr pārkāpumu fiksēšana būs nožēlojami zemā līmenī (kā liecina VP diennakts uzziņas – vien daži simti valstī, kurā baltās līnijas vien pārbrauc tūkstoši), nekādi, pat kosmiski lieli, sodi nelīdzēs.
Tā nav vis prevencija, bet savdabīga loterija. Ar niecīgām iespējām zaudēt. Turklāt vieniem pat lielākie sodi ir tikai sīknauda.
Citiem jau sen visas tiesības atņemtas, visa niecīgā mantība parādu piedzinēju apķīlāta. Bet braukt šie turpina…
Policijas uz ceļiem un ielās ir par maz. Piedevām braucēju plaši lietotās modernās tehnoloģijas (WAZE u. c.) devušas iespējas no retajām patruļām izvairīties.
Sodu sistēmas pilnveidošana nelīdzēs, ja neinvestēsim reālā kustības kontrolē. Vēlams – ne tikai digitālā, jo saruna “aci pret aci” ar kārtības sargu tomēr ir efektīvākā. Un tādēļ nepieciešama.
