Satiksmes ministrs par kavēšanos ar “Rail Baltica”: Diemžēl beidzot klajā nākuši daudzi politiski ilgstoši slēpti noslēpumi 150
Dzelzceļa “Rail Baltica” projekts izmaksās daudz dārgāk, nekā plānots – radīti septiņi scenāriji, no kā vismaz sākotnēji varētu atteikties, lai ietaupītu laiku un naudu, jo Eiropas Komisija prasa, lai 2030. gadā starp Baltijas valstīm būtu funkcionējoša Eiropas platuma dzelzceļa līnija. TV24 raidījumā “Uz līnijas” situāciju komentē satiksmes ministrs Kaspars Briškens (PRO).
“Nevajadzētu dramatizēt. Es domāju, ka nevienam nav mainījusies šī projekta prioritāte – ne Latvijas, ne Baltijas, ne Eiropas Savienības kolēģiem. Tas, par ko mēs šobrīd runājam, un diemžēl šeit beidzot klajā nākuši daudzi politiski ilgstoši slēpti noslēpumi, par ko tiem, kas savulaik bija iesaistīti projektā, tai skaitā es pats, jau bija zināms, ka projekta kapitāla ieguldījumu apjoms būs lielāks nekā plānots pirms astoņiem gadiem, kad tika izstrādāti pirmie skiču projekti.
Bija skaidrs, ka neskaitāmo pārvaldības problēmu dēļ, par ko 2019. gadā vairāk nekā 60 starptautiskā kopuzņēmuma pārstāvji, tai skaitā es, cēlām trauksmi, norādot uz šīm problēmām, kas jau tajā laikā radīja gan projekta kavēšanos, gan dažāda veida riskus, kas saistīti ar pārvaldību, ar virzīšanos uz projektēšanas fāzi un tālāk uz būvniecības fāzi. Katrā ziņā projektā šīs problēmas bija zināmas, diemžēl politisku iemeslu dēļ visās trīs Baltijas valstīs tika pieņemts politisks lēmums šīs lietas sabiedrībai noklusēt,” skaidro Briškens.
Ministrs norāda – šobrīd redzot, ka nepieciešams daudz lielāks kopējais kapitāla ieguldījuma apjoms, tiek izstrādāti scenāriji, lai pirmajā fāzē līdz 2030. gadam īstenotu minimālo projekta tvērumu, kas nodrošinātu funkcionējošu savienojumu no Tallinas līdz Polijas-Lietuvas robežai.
“Man, kā ministram. pirmajā vietā ir Latvijas intereses, tāpēc man ir svarīgi, lai Rīga, kā lielākā Baltijas metropole, kā Latvijas un arī Baltijas viens no ekonomiskajiem dzinējiem tiktu pilnvērtīgi savienota, līdz ar to es nepieļauju situāciju, ka “Rail Baltica” trase var pabraukt Rīgai garām,” uzsver Briškens.
Runājot par “Rail Baltica” projekta sadārzinājumu un tā pabeigšanas termiņiem, satiksmes ministrs norāda, ka projektēšana jau bija sākusies, taču problēma ir tāda, ka tika lauzts līgums ar projektētāju:
“Faktiski daļa ceļa, lai sagatavotu šo būvprojektu, ir noieta, nav tā, ka tur ir jādara viss pilnīgi no nulles. Tas, ko mēs šobrīd mēģinām paralēli darīt, mēs mēģinām paskatīties šajos kritiskajos koridoros, kas ir Rīga-Pārdaugava, paskatīties, vai mēs varam kaut vai pagaidu risinājumus atrast tā, lai šīs dzelzceļa sliedes būtu iespējams aizvest starp lidostu un Centrālo staciju pat tad, ja tas nav ilgtermiņa risinājums.”
