Satiksmes ministrs par “Rail Baltica”: “Es ļoti ceru, ka šis kliedē lielu daļu mītu – iespējams, arī apzināti veicinātu mītu” 0
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie), viesojoties TV24 raidījumā “Ziņu TOP”, sniedza aktuālāko informāciju par “Rail Baltica” projekta virzību. Viņš norādīja, ka projekta finanšu sakarā ir daudz mītu, kas, viņaprāt, iespējams, tiek arī apzināti veicināti.
Šobrīd Latvija ir saņēmusi kārtējo finansējumu no Eiropas Savienības “Rail Baltica” projekta turpināšanai, bet, “vai tas nozīmē, ka pamatrases celtniecības darbi varēs sākties, ja ne šogad, tad vismaz nākamgad? Vai līdzekļi ir pietiekami un opozīcijas bažas par to, ka nauda “Rail Baltica” projektam nav paredzēta pietiekami, ir nepamatotas?” vaicāja raidījuma vadītāja Anita Daukšte.
“Es ļoti ceru, ka šis kliedē lielu daļu šādu mītu, iespējams, arī apzināti veicinātu mītu. Skaidrs, ka mums ir pieejams pietiekami apjomīgs darba kapitāls, arī šobrīd, formalizējot to lēmumu, kas pēc būtības jau tika pieņemts vairākus mēnešus atpakaļ, Latvijai ir piešķirti vairāki simti miljoni. Kopumā šis pieejamais finansējums tieši Latvijai ir lielāks nekā pusmiljards eiro, lai mēs virzītos uz priekšu ar būvdarbiem tieši šajos Dienvidu iecirkņos jeb virzienā uz Lietuvas – Latvijas robežu. Iecavā jau šobrīd notiek būvniecības bāzes, atbalsta infrastruktūras attīstība, lai nākamgad jau būvniecības sezonas sākumā varētu uzsākt pilna mēroga uzbēruma darbus,” informē ministrs.
“Tas, protams, arī mūs virzīs tuvāk nu jau tādas nopietnas sliežu infrastruktūras izveidei. Tālāk, protams, jāskatās, kāds būs pieejamais finansējums nākamajos uzsaukumos. Un vissvarīgākais – kā izskatīsies nākamo 7 gadu Eiropas Savienības budžets, jo no tā būs atkarīgs, cik ātri mēs varēsim veidot arī šo starptautisko savienojumu,” norāda Briškens, uzsverot, ka nedrīkst aizmirst par galvaspilsētas savienošanu.
Vai Rīga tiks savienota ar “Rail Baltica”?
Satiksmes ministrs sacīja: “Tajā priekšlikumā, ko mēs esam iesnieguši, un tas faktiski ir pirmais nopietnais ieviešanas scenārijs, kas ir pilnībā atklāts, visiem pieejams – šobrīd notiek arī pietiekami atklātas diskusijas un esam atvērti viedokļiem arī no dažādām sabiedrības grupām, organizācijām – tur mēs esam noteikuši skaidras prioritātes. Protams, šī taisnā līnija jeb pārrobežu savienojums no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai – tā ir galvenā prioritāte.
Mēs redzam, ka arī Eiropas Savienība ierobežotu finansējuma apstākļos dod priekšroku tieši šī koridora izveidei. Vienlaikus, protams, mums ir jāsaprot, ka Rīgas aglomerācijā dzīvo miljons iedzīvotāju, lai mēs nākotnē varētu šo līniju uzturēt, tai skaitā no ieņēmumiem, kas gūti no pasažieru pārvadājumiemm vajadzētu tos pasažierus pēc iespējas vairāk.
Ja mēs neizveidosim tiešu savienojumu ar Rīgu jau projekta pirmajā kārtā, skaidrs, ka pasažieri būs mazāk.
Tas ir Latvijas ekonomiskajās interesēs Rīgu pēc iespējas ātrāk savienot, un tāpēc mēs piedāvājam mūsu modelī, ka šo Rīgas savienojumu pirmajā kārtā veidot no alternatīviem finanšu avotiem. Vai domāt par publiskās, privātās partnerības iespējām vai runāt ar šiem būvniekiem par iespējamu priekšfinansējumu šiem iecirkņiem. Katrā ziņā būtu svarīgi Latvijai, lai tas pirmais ātrvilciens ietu ne tikai vertikāli no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, bet tomēr ienāktu arī kādā no divām Rīgas starptautiskajām stacijām.”
