Satiksmes ministrija ziņojusi, cik liels līdzfinansējums Latvijai jānodrošina EK atbalstītajām “Rail Baltica” būvniecības aktivitātēm 58
Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajam 345,817 miljonu eiro līdzfinansējumam dzelzceļa projekta “Rail Baltica” būvniecības aktivitātēm nepieciešams nodrošināt Latvijas nacionālo līdzfinansējumu 61,032 miljonu eiro jeb 15% apmērā, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.
Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksai nepieciešams piešķirt 76 894 527 eiro.
Tostarp nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma daļa 2024.gadā būtu divi miljoni eiro, 2025.gadā – 17,1 miljons eiro, 2026.gadā – 24,2 miljoni eiro, 2027.gadā – 12,8 miljoni eiro, bet 2028.gadā – 4,9 miljoni eiro.
Savukārt PVN nomaksai nepieciešamā summa 2024.gadā ir 2,5 miljoni eiro, 2025.gadā – 21,5 miljoni eiro, 2026.gadā – 30,6 miljoni eiro, 2027.gadā – 16,1 miljons eiro, bet 2028.gadā – 6,2 miljoni eiro.
Tāpat, ņemot vērā, ka daļai aktivitāšu tika samazināts finansējums vai tās tika noraidītas, ir nepieciešams palielināt valsts budžeta līdzfinansējuma daļu par 33 791 985 eiro, kas nepieciešami būvuzraudzības un citu ar būvdarbiem saistīto aktivitāšu veikšanai. Papildus PVN apmaksai nepieciešamā summa 6 386 685 eiro.
SM ziņojumā teikts, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) desmitajā uzsaukumā nav ticis piešķirts EK finansējums aktivitātēm, kas līdz šim ir tikušas atbalstītas, tostarp zemju ieguvei – par summu 44,95 miljoni eiro, lai turpmākajos uzsaukumos varētu pieteikties būvdarbiem posmā Vangaži-Igaunijas robeža, kā arī kopuzņēmuma “RB Rail” īstenotajām aktivitātēm (kvalitātes kontrole, globālā projekta koordinēšana), kur Latvijas daļa veido 23 307 545 eiro. Papildus PVN apmaksai nepieciešami 4 405 126 eiro.
SM ziņojumā teikts, ka EK pieņemtais lēmums par atbalstu aktivitātēm ar samazinātu finansējumu izjauc ierasto proporciju (85/15) starp diviem finansējuma avotiem – EK un valsts budžetu, liekot palielināt valsts budžeta daļu, lai finansētu ar būvdarbiem saistītās, bet no EK neatbalstītās vai samazinātā apjomā atbalstītās aktivitātes.
Vispārējās aploksnes finansēšanas līguma nosacījumu izpildei ir nepieciešams papildus paredzētajam nacionālajam līdzfinansējumam 15% (29,5 miljoni eiro) piešķirt līdzekļus no valsts budžeta 33,8 miljonu eiro apjomā, kas segtu samazināto Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) piešķirtā finansējuma daļu ar būvdarbiem saistītām aktivitātēm.
SM skaidro, ka finansējums nepieciešams, lai veiktu būvuzraudzību, būvniecības procesā nepieciešamās tehniskās ekspertīzes, projekta ieviešanas atbalsta pasākumus, pilnībā izbūvētu Skultes būvmateriālu uzglabāšanas bāzi/infrastruktūras apkopes punktu. Vispārējā aploksnē EK nav piešķīrusi finansējumu arī kopuzņēmuma “RB Rail” īstenotām aktivitātēm, tas ir, projekta koordinēšanai, kontrolei un uzraudzībai, digitālai pamatlīdzekļu pārvaldības sistēmas izveidošanai. Sadalot izmaksas neatbalstītajām aktivitātēm līdzīgās daļās starp visām Baltijas valstīm, Latvijas daļa no 2024. līdz 2028.gadm kopsummā veido 23,3 miljonus eiro.
Kohēzijas aploksnes finansējuma līgumam nepieciešams papildus piešķirt līdzekļus no valsts budžeta 44,95 miljonu apmērā, lai veiktu nekustamo īpašumu atsavināšanu. SM norāda, ka zemju atsavināšana posmā Vangaži-Igaunijas robeža ļaus turpināt “Rail Baltica” projekta ieviešanu Latvijā ziemeļu daļā un sākt plānot būvniecības procesu Latvijas-Igaunijas robežas virzienā, tādējādi nodrošinot pārrobežu savienojuma izveidi ar Igauniju.
SM ziņojumā uzsvērts, ka “Rail Baltica” ir pārrobežu projekts un gadījumā, ja Latvija nespēj nodrošināt nacionālo finansējumu projekta ieviešanai un atsakās slēgt finansēšanas līgumus, jo nerod iespēju līdzfinansēt aktivitātes, tas var radīt būtisku risku tālākai projekta ieviešanai arī Lietuvā un Igaunijā, jo pastāv iespēja, ka CINEA atceļ lēmumu par finansējuma piešķiršanu “Rail Baltica” projektam iztrūkstošā Latvijas posma dēļ.
SM skaidro, ka “Rail Baltica” kā ES nozīmes projekta Latvijas posma būvniecība ir nepieciešama, lai sasniegtu projekta globālo mērķi – izveidotu Baltijas valstu savienojumu ar Eiropas standarta dzelzceļa tīklu. Papildus tam 2024.gadā, atbilstoši EISI darba programmai, nākamajā uzsaukumā būs pieejams tikai Kohēzijas aploksnes finansējums.
SM ziņojumā brīdina, ka, nenoslēdzot Vispārējās aploksnes finansēšanas līgumu, Latvija zaudēs piešķirto EISI finansējumu 167,1 miljonu eiro apmērā bez iespējas uz to pretendēt nākamajos uzsaukumos un bez iespējas nākamajos uzsaukumos atkārtoti pieteikt aktivitātes, kurām jau bijis pozitīvs EK lēmums.
Jau ziņots, ka SM rosinās Ministru kabinetu vērsties pie EK ar aicinājumu detalizētāk paskaidrot ES līdzfinansējuma nepiešķiršanu būtiskām dzelzceļa projekta “Rail Baltica” būvniecības aktivitātēm.
SM savā paziņojumā norāda, ka “Rail Baltica” projekts ir pilna mēroga būvniecības fāzes priekšvakarā, un Latvija ir gatava sākt būvniecības darbus pamatlīnijas iecirkņos Lietuvas virzienā. Pēdējā EISI uzsaukumā šim mērķim saņemts nozīmīgs finansējums no ES.
Vienlaikus SM paziņojumā pausta nožēla, ka ES nav piešķīrusi līdzfinansējumu būtiskām “Rail Baltica” aktivitātēm, tostarp būvuzraudzībai un zemju atsavināšanai. SM norāda, ka līdz šim šādas aktivitātes vienmēr esot līdzfinansētas no ES puses, turklāt ar augstu intensitāti – līdz pat 85%.
SM apzinās, ka ES kopējais finansējuma apjoms pārrobežu transporta projektiem ir nepietiekams, tomēr, neskatoties uz to, uzskata, ka “acīmredzami nepārdomāta ir šāda spēles noteikumu maiņa attiecībā uz iepriekš attiecināmām “Rail Baltica” aktivitātēm”.
SM norāda, ka šo aktivitāšu finansēšana pilnā apjomā no valsts budžeta rada budžetam neparedzētu slogu.
SM rosina valdībai kopā ar EK meklēt ilgtspējīgākus finansēšanas lēmumu, lai varētu virzīties uz priekšu ar “Rail Baltica” projektu.
Jau ziņots, ka ES finanšu perioda no 2021. līdz 2027.gadam trešajā uzsaukumā CINEA apstiprinājusi finansējumu 346,1 miljona eiro apmērā “Rail Baltica” projekta īstenošanai Latvijā.
SM norāda, ka tas ir nozīmīgs ES atbalsts, lai turpinātu “Rail Baltica” projekta ieviešanas darbus Latvijā un sekmētu pamattrases būvniecību.
Finansējums paredzēts prioritāro “Rail Baltica” aktivitāšu realizācijai Latvijā. No kopējā piešķīruma projekta īstenošanai Latvijā 252 miljoni eiro piešķirti dienvidu posma (Misa-Lietuvas robeža) pamattrases būvniecībai un 38 miljoni eiro Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
