Satiksmes ministrija sola: veloplāns tiks izstrādāts līdz 2021. gadam 1
Šodien Rīgas Motormuzejā notika velokonferencē, kurā tika diskutēts par to, kā veiksmīgāk izveidot veloplānu un īstenot velosatiksmes attīstību Latvijā.
“Atšķirībā no Nīderlandes, Dānijas, Somijas, Zviedrijas un citām Eiropas valstīm, mūsu valstī velosatiksmes jautājums tiek risināts samērā gausi, tieši tādēļ ir nepieciešams velosatiksmes attīstības plāns, kas ir pārdomāts un darbojas valstiskā līmenī,” tēmas aktualitāti pamatoja Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.
Svarīgi ir mācīt pieklājību uz ceļa
Atklājot pasākumu, V. Silenieks uzsvēra, lai gan šāds veloplāns jau top, tam ir veikts vides novērtējums un notikusi sabiedriskā apspriešana, ir problēmjautājumi, kurus svarīgi izdiskutēt. Tādēļ konferencē tika aicināti piedalīties gan pašmāju zinātāji, gan ārvalstu eksperti, kuri iepazīstināja ar to, kā citu valstu riteņbraukšanas plāni palīdz sasniegt ilgtspējīgus mobilitātes mērķus.
“Velosipēdu lietotāju ar katru gadu paliek arvien vairāk, tādēļ neizbēgama ir satiksmes maiņa,” konferences atklāšanā sacīja Satiksmes ministrs Uldis Augulis. Akcentējot, ka pastiprināti jādomā par to, kā pasargāt mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus, gājējus un riteņbraucējus. “Jābūt arī tolerancei savā starpā – velosipēdu lietotājiem jārespektē autobraucēji un otrādi.”
Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs norādīja, ka no nākamā mācību gada CSDD plāno sākt jaunu kampaņu skolās, lai bērni jau 4. klasē varētu iegūt velosipēda tiesības. “Primāri bērniem jāiemāca ceļu satiksmes drošības pamatus. Ja agrīnā vecumā būs zinoši un pieklājīgi velobraucēji, tad varam rēķināties, ka, kļūstot par autobraucējiem, viņi uz ceļa būs tikpat korekti.”
Velo un sabiedriskais transports Rīga prioritārs
“Jāsaprot, ka laikam ejot, arī prioritātes mainās. Esam spiesti mainīt savu redzējumu, jo velosipēdu kustība kļūst arvien aktīvāka,” akcentēja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Emīls Jakrins. Viņš norādīja, ka nepieciešamas infrastruktūras plānu izmaiņas, atvēlot nozīmīgu lomu arī velosatiksmei. “Ir nepieciešama arī pārprojektēšana, infrastruktūrā atvēlot vietu arī velo ceļiem. Piemēram, Krasta ielā taisām atsevišķu projektu nomalēm, kur tiks projektēts velosipēdu ceļš. Jāiet laikam līdzi, lūkojoties uz labajiem piemēriem Eiropā. Piemēram, Kopenhāgenu, kur 40% iedzīvotāju pārvietojas ar riteņiem. Tādēļ mūsu mērķis ir radīt infrastruktūru, lai ar Rīgā arvien vairāk cilvēku pārvietotos ar velosipēdiem. Velo un sabiedriskais transports šobrīd ir mūsu absolūtā prioritāte,” teica E. Jakrins. Akcentējot, ka veloceļos šogad tiek investēti aptuveni pieci miljoni eiro.
Velotransports nav mērķis, bet gan līdzeklis
Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis Tālivaldis Vectirāns uzsvēra, ka veloplāns Latvijā ir vitāli nepieciešams. Apgalvojot, ka šīs nav tukšas runas, jo plāns tiks realizēts un ieviests praksē līdz 2021. gadam. “Mūsu uzdevums ir nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, kas būtu pieejama, droša, efektīva un radītu pēc iespējas mazāku piesārņojumu. Katrā no šiem aspektiem velotransportam ir sava vieta un būtiska nozīme, tomēr tas pats par sevi nav mērķis, bet viens no līdzekļiem ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanai,” komentēja T. Vectirāns.
