Ierēdņi narkobiznesa pusē? Mēģina atvieglot iespēju narkomāniem sēsties pie stūres 5
“Nākamā gada budžeta ietvaros valdība vēlas izslēgt spaisa apkarošanai tapušos papildinājumus Ceļu satiksmes likumā,” sociālajos tīklos trauksmi ceļ deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”).
Pirms diviem gadiem ar mērķi uzlabot satiksmes drošību un vienlaikus ierobežot jauno psihoaktīvo vielu (tā saukto spaisu) izplatīšanos jauniešu vidū, Saeima grozīja Ceļu satiksmes likumu. Šie grozījumi aizliedza personām, kuras sodītas par ceļu satiksmes drošības pārkāpumiem dzērumā vai narkotiku reibumā, kā arī par citiem ar narkotikām saistītiem noziegumiem, tikt pie autovadītāja apliecības līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai (sodāmība ilgst vienu līdz 10 gadus pēc cietumsoda vai nosacītā soda termiņa beigām). Tādējādi tika paildzināts tas laika posms, kad šiem cilvēkiem nav iespēju legāli vadīt transportlīdzekļus. Tas vismaz teorētiski samazināja risku pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem un vienlaikus kalpoja kā preventīva norma, atturot jauniešus no narkotiku izmēģināšanas. Taču šobrīd Saeimu sasniedzis satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) parakstīts priekšlikums atcelt šos ierobežojumus sodītajiem narkomāniem.
Juridiski piņķerīgā anotācijā Satiksmes ministrija (SM) nepieciešamību atteikties no ierobežojumiem pamato ar faktu, ka nav saprotams, uz ko īsti tie attiecināmi (tikai uz tiem, kam par izdarīto pārkāpumu atņemtas tiesības, vai arī uz tiem, kam pirms soda piemērošanas tiesību nebija; tikai uz tiem, kas pārkāpuši Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu par nelikumīgām darbībām ar narkotikām, vai arī citiem administratīvajiem pārkāpumiem narkotisko vielu ietekmē utt). Turklāt Sodu reģistrā netiekot izdarīta atzīme, ka pārkāpums veikts narkotiku reibumā, tādēļ Iekšlietu ministrija nespēj informēt CSDD par tiesību kārtotāja sodāmības aspektiem. SM ierēdņi arī bažījas, ka šāds ierobežojums varētu būt pretrunā ar kādu Eiropas Parlamenta direktīvu. Visbeidzot izskanējuši argumenti, ka šāds ierobežojums esot pretrunā ar sodīto personu cilvēktiesībām un traucējot viņu resocializēšanos.
Tomēr šis pamatojums rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Ja reiz 2014. gadā pieņemtās likuma normas ir tik neskaidras, kādēļ atbildīgās institūcijas un ministrijas divu gadu laikā nav vērsušās parlamentā ar lūgumu tās precizēt? Kādēļ nav pilnveidots Sodu reģistrs un informācijas apmaiņa starp iekšlietu dienestiem un CSDD? Kādēļ CSDD divus gadus mierīgi turpinājis izsniegt tiesības sodītiem narkomāniem, kuri pēc likuma tās nedrīkstētu saņemt, tā vietā lai celtu trauksmi par likuma trūkumiem? Un cik daudz šādu personu šajā laikā nelikumīgi tikušas pie autovadītāja apliecības? Diemžēl SM un citas atbildīgās institūcijas atbildes uz šiem jautājumiem nespēja sniegt, tā vietā vainojot viena otru.
Vienīgais, kas izdarīts – trīs ministrijas (Satiksmes, Tieslietu un Iekšlietu) sanākušas darba grupā un secinājušas, ka regulējums nedarbojas, un, tā vietā, lai izstrādātu uzlabojumus, vienkārši piedāvā tos izslēgt. Turklāt šis priekšlikums iekļauts budžeta paketē, kaut arī īsti neattiecas uz naudas lietām. Iespējams tas darīts ar apsvērumu, ka budžeta likumprojekti Saeimā tiek izskatīti paātrinātā kārtībā, tādēļ ir lielāka cerība, ka šādi priekšlikumi deputātiem paslīdēs garām nepamanīti. Tomēr šoreiz šīs cerības neattaisnojās – Saeimas Juridiskās komisijas deputāti vakar nolēma piedāvāt SM priekšlikumu no likumprojekta izslēgt.
