Satiksmes drošība – ilgtspējīgas sabiedrības aspekts 0
Ik gadus pasaulē notiek 1,35 miljoni satiksmes negadījumu. Šeit, Latvijā, 2018. gadā vien ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši 148 cilvēki. Šī skumjā statistika ierindo Latviju ES valstu augšgalā pēc nāves gadījumu skaita uz ceļa. Vēl ap 500 cilvēku tā paša 2018. gada laikā satiksmes negadījumos Latvijā guva nopietnus miesas bojājumus, un vēl 4800 – “tikai” savainojumus.
Tikmēr mana valsts – Zviedrija – ierindojas starp Eiropas Savienības valstīm ar viszemāko nāves gadījumu skaitu satiksmes negadījumos. Mums ir bijusi tā labā iespēja jau daudzu gadu gaitā veiksmīgi uzlabot satiksmes stāvokli mūsu valstī, pateicoties lielākiem pieejamajiem resursiem.
Salīdzinoši neliela daļa – tikai 8% – no nāves gadījumiem uz ceļa Eiropas Savienībā notikuši uz motorizētajiem lielceļiem. Nelielais šādu ceļu īpatsvars Latvijā var daļēji izskaidrot vietējo situāciju. Statistikas dati Latvijā liecina, ka īpaši neaizsargāti joprojām ir gājēji: vairāk nekā trešā daļa satiksmes negadījumos dzīvību zaudējušo – un tas ir par 10% augstāks rādītājs nekā vidēji Eiropā – ir tieši gājēji.
Lieki piebilst, ka šī problēma izraisa ne vien milzīgas cilvēciskas ciešanas, bet arī ievērojamus ekonomiskos zaudējumus gan indivīdiem, gan valstīm kopumā. 2009. gadā valstu vadītāji pulcējās Maskavā ar nolūku panākt efektīvu izrāvienu šajā ziņā un pasludināja 2011.–2020. gadu par Ceļu satiksmes drošības rīcības dekādi. 2015. gadā notika izvērtēšanas konference Brazīlijā.
Nu jau šis gadu desmits tuvojas beigām, un 2020. gada 19.–20. februārī Stokholmā ar Pasaules veselības organizācijas finansiālu atbalstu norisināsies 3. Vispasaules ministru konference par ceļu satiksmes drošību. Paredzams, ka tajā piedalīsies ministru līmeņa delegācijas no vairāk nekā 100 pasaules valstīm. Piedalīsies arī pārstāvji no rūpniecības un pētniecības organizācijām, starptautiskajām institūcijām un citām vispasaules organizācijām.
Atzīmējot ANO Rīcības dekādes noslēgumu, gaidāmā konference iezīmēs jaunu sākumu un turpinājumu jau iesāktajai starptautiskajai sadarbībai ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Viens no konferences mērķiem ir panākt konsensu valstu vidū, apstiprinot vienotas vadlīnijas turpmākajai starptautiskajai sadarbībai šajā jomā līdz 2030. gadam.
1997. gada oktobrī Zviedrijas parlaments pieņēma ilgtermiņa stratēģiskās rīcības vadlīnijas satiksmes drošības jomā ar nosaukumu “Vision Zero” – “Nulles vīzija”. Mērķis: “Lai neviens cilvēks nezaudētu dzīvību un negūtu smagus miesas bojājumus ceļu satiksmes negadījumos un lai ceļu transporta sistēmas plānošana, funkcionēšana un izmantošana tiktu attiecīgi pielāgota, lai sasniegtu “Nulles vīzijas” uzstādījumu.” “Nulles vīzija” ir sabiedrības pieņemts morāls uzstādījums, kas apliecina, ka mums kā sabiedrībai ir nepieņemami, ka mūsu satiksmes sistēmā cilvēki iet bojā un gūst smagus ievainojumus. “Nulles vīzijas” vadlīnijās uzsvērts, ka ceļu sistēma ir komplekss, kur jāpanāk harmoniska mijiedarbība starp ceļiem, transporta līdzekļiem un ceļu lietotājiem, lai garantētu drošību uz ceļa.
“Nulles vīzija” radikāli maina ierasto skatījumu uz atbildību. Galīgā atbildība par dzīvību tagad tiek uzlikta tiem, kas plāno un pārvalda ceļu transporta sistēmas: ceļu uzturētājiem, transporta līdzekļu ražotājiem, pārvadātājiem, politiķiem, varas iestādēm un policijai. Un tad katra indivīda atbildība ir stingri ievērot pieņemtos likumus un noteikumus.
Zviedrijas pieeju satiksmes drošībai pārņēmusi arī Eiropas Komisija. Komisijas “Nulles vīzija” noteikusi mērķi samazināt nāves gadījumu skaitu līdz gandrīz nulles līmenim līdz 2050. gadam.
Ar “Nulles vīzijas” politikas ieviešanu satiksmes drošība ir kļuvusi par neatņemamu daļu no mūsu sabiedrības vispārējās virzības uz ilgtspējīgu attīstību. Drošība ir fundamentāli svarīgs aspekts, virzoties uz aktīvāku sabiedrību un videi draudzīgu mobilitāti pasaulē. Ceļu satiksmes drošības jautājumi un to iespējamie risinājumi ietverti pasaules valstu politiskajā darbakārtībā līdz 2030. gadam, jo tie ir cieši saistīti ar aktuālajiem ilgtspējīgas attīstības izaicinājumiem, tostarp klimata krīzi, sabiedrības veselību, nevienlīdzību, nabadzību un cilvēktiesībām. Tieši tādēļ Stokholmā plānotā konference pievērsīsies plašākam ilgtspējas skatījumam, ietverot vairākus aspektus, kuru risinājumi palīdzēs samazināt nāves gadījumu skaitu uz pasaules ceļiem.
Patiesi ceru, ka Zviedrijas un Latvijas sadarbība šajā jomā arvien aktivizēsies un tas uzlabos satiksmes drošības situāciju abās valstīs. Solis šajā virzienā jau ir sperts. Mūsu vēstniecībā Rīgā norisinājās seminārs, kur kopā pulcējās savu jomu eksperti no Zviedrijas un Latvijas, lai dalītos pieredzē un apspriestu, kas būtu darāms turpmāk. Seminārs kalpoja arī kā plānošanas sapulce pirms gaidāmās Stokholmas konferences.
Zviedrijai un Latvijai ir būtībā vienots skatījums uz ceļu satiksmes drošības jomu, kas pamatojas vienkāršajā faktā, ka mēs visi esam cilvēki un cilvēkiem ir raksturīgi kļūdīties. Ceļu sistēmai jāspēj mums palīdzēt dzīvot kustībā. Taču tai jābūt veidotai tā, lai mēs uz katra soļa būtu aizsargāti. Nevaram samierināties ne ar vienu zaudētu dzīvību!
