Satiksme – sabiedriska telpa ar noteikumiem vai pašapmierināšanās arēna? 6
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Globāli esmu optimists. Ticu, ka kovids pasauli neuzvarēs. Bet citu sērgu, kas šogad Latvijā jau atņēmusi vairāk nekā simt dzīvības, vēroju ar augošām bažām. Vai tā tiešām neārstējama?
Telefons rokā
Nu sakiet, kurš var nebūt dzirdējis, ka tā stūrēt nedrīkst?! Aprakstītas šīs briesmas ir visos iespējamos medijos, CSDD pat galvenajos telekanālos atkal un atkal rāda savus jaukos, audzinošos (stulbos un pretīgos?) zombijus, policija ar gudriem (un dārgiem) tehniskiem līdzekļiem pat dažus simtus izlaidīgo esot protokolējusi un sodījusi…
Nelīdz. Nepielec, kā saka, ne tikai satiksmes ierindniekiem, bet pat citu klipu veidotājiem, kuriem varbūt tomēr derētu par savu reklāmu blaknēm padomāt.
Lūk – te ar vienu rociņu stūri groza estrādes un masku balles zvaigzne Samanta Tīna. Otrā – telefons, kurā kaut kas baigi gudrs tiek ierunāts…
Hallo!!! Vai tiešām ne tikai viņa, bet arī šī sacerējuma redaktori, režisori, producenti ir satiksmes drošības nihilisti?
Caurvējš galvā
Citā TV sižetā (“Degpunktā”) rāda mēreni samulsušu Daini, kurš ar savu “Volvo” pie Vārnukroga pamanījies iebelzt pa pakaļu kādam pa labi nogriezties sākušam “Peugeot” tā, ka tas uzlidojis vēl vienam, stāvošam. Cietušo šoferi krāmē ātrajos. Dainis “lej čugunu”: “Viņš (tas no “Peugeot”) laikam pagriezienu nerādīja… vai baigi strauji bremzēja…”
Nu nemuldi, vecīt! Nezinu, vai tu šajā laikā kādas viedierīces ekrānā bakstīji, bet tas, ka peldēji kā zombijs, ir pilnīgi skaidrs.
Nebija te ne miņas no modrības, nebija normālas distances (35 metri, ja braukts ar šeit atļautajiem 70 km/h), nebija elementāras prasmes šķērsli apbraukt. Tipisks mūsdienu autoskolu un datorspēļu produkts.
Vēlreiz par distanci
Te bez TV klipiem. Bet žēl, ka nenofilmēju. Šis (šoferis par Daini divreiz vecāks) “BMW” pāri baltai ass līnijai palidoja man garām ar kādiem 100 km stundā (pilsēta, zīme “70”) un atdūrās pret liela furgona dibenu. Distance? Ha! Metri pieci, varbūt septiņi. Es sekoju ar vismaz piecreiz lielāku atstarpi (aiz manis – tukšums).
Un slaidā labajā līkumā redzu (pat tā kā sakāroju izmantot) vismaz trīs drošas apdzīšanas iespējas, kuras bembists nu nekādi nevar saskatīt, jo ir iebraucis pilnīgā pakaļā, tās kreisajā pusē, gar kuru mēģina lūrēt, līdz beidzot lec šķērsu ceļam visai riskantā pretimbraucoša autobusa tuvumā. Un drīz pielīp vēl vienam smagam dibenam…
Kā iestāstīsim šim, ka viņa stiliņš ir stulbs? Ka maza distance ir bīstama, ne tikai priekšējam pēkšņi bremzējot.
Tā padara sekotāju aklu. Uzzīmēt vēl vienu “Pareizi – nepareizi” bildīti? Nu, lūdzu! Lai gan tādas drukāju jau desmitiem gadu. Nelīdz… Varbūt varu pierunāt šim pseidožiglajam līdzīgos uz pat bez auto veicamu eksperimentu, kuru iesaka jums jau pazīstamais Valmieras šoferis Edgars.
Sēdi, kā radis, pie datora. Pacel starp sevi un ekrānu pirkstu. Tuvini to ekrānam. Traucējums skatam niecīgs. Viss salasāms un saskatāms. Tagad samazini distanci. Tuvini roku savai acij. Un viena pēc otras pazūd tavai informētībai tik svarīgās detaļas. Līdz esi pilnīgā pakaļā. Akls un nikns.
Par mūsdienu “rakstniekiem”
Ja reiz pie datora nonācām, gribu teikt vēl dažus vārdus par ekrānos lasāmo un dzirdamo, iespējams, līdzpilsoņu braukšanas paradumus tomēr kaut nedaudz ietekmējošo. Sargieties visu uztvert nopietni! Apšaubāmas kvalitātes superpērļu birums ir varens. Divi piemēri.
Zem bezpersoniska “nika” noslēpies “Gada auto” pretendentu komentētājs par “Citroen C3”.
“Iedarbinot jauno C3, uzreiz nevarēju saprast, vai tam ir dīzeļa vai benzīna dzinējs. Displejā vidējais patēriņš 8,1 l/100 km liecināja, ka benzīns, bet skaņa – tomēr dīzelis. Ņēmu talkā reģistrācijas apliecību – 1,2 l, benzīns. Acīmredzot trīs cilindru motors, jo rūc kā dīzelītis. Manuprāt, jauda nav pietiekama, lai dinamiski iekļautos satiksmē un neraudātu par degvielas patēriņu.”
Štrunts par neprofesionalitāti degvielas patēriņa vērtējumā. Pērle ir nespēja “dinamiski iekļauties satiksmē” ar automobili, kuram ir vairāk nekā 100 ZS uz svara tonnu.
Braukt kungs nemāk vai grib būt “aktīvāks” par iepriekš pieminēto “BMW”? Otrs “rakstnieks”, kuru izvēlos citēt, ir profesionālis, specializēta medija štata darbinieks. Un kādā nesenā intervijā, vaicāts par izcilas auto dinamikas (0–100 km/h zem 10 sek.) rādītāju nepieciešamību, teica apmēram tā – ja ātrā manevrā būšu nonācis draņķīgā situācijā, šī dinamika man palīdzēs no tās izkļūt…
Piedod, vecīt, bet kaut ko aplamāku grūti izdomāt. Pirmkārt, draņķīgā situācijā normāls, labs braucējs nelien. Ja tomēr ir tādā iekūlies, paļaujas uz stūri un vidējo, nevis labo pedāli.
Vai tiešām daļa no satiksmes dalībniekiem nekad nespēs izturēties pret koplietošanas ceļu kā sabiedrisku telpu, nevis pašapmierināšanās arēnu? Vai tiešām vecie labie drošības likumi jāatgādina vēl un vēl?
