“Kāpēc prezidents to nedarīja līdz šim?” Levita kritika “caur puķēm” un īsā sanākšana uz pirmo sēdi 22
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām palicis nedaudz vairāk kā gads, kura laikā Valsts prezidents Egils Levits sagaida no deputātiem vairāku konkrētu uzdevumu izpildi.
Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē prezidents runāja par divām jomām, kurās steidzami nepieciešamas pārmaiņas. Tā ir Latvijas iekšējā drošība un valsts strukturālā atpalicība, kas iezīmējoties arvien draudošāk.
Prezidents aicināja Saeimu nākamā gada valsts budžetā paredzēt ieguldījumus iekšlietu sistēmas nostiprināšanā, nosakot to kā daudzgadu prioritāti, kā arī izglītībā un zinātnē.
“Pirmais uzdevums ir nosargāt valsts robežu, bet, vai ir pareizi, ka robežsargiem, ja viņiem jānokļūst no mājām uz robežas dienesta vietu, teiksim, 30 kilometru attālumā, benzīns ir jāpērk pašiem,” vaicāja E. Levits.
Viņam nav arī pieņemams, ka ugunsdzēsēji uz izsaukumiem brauc ar padomju okupācijas laikā ražotām mašīnām.
Turpinājumā prezidents teica, ka, par spīti pēdējā ceturkšņa straujajam iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam, Latvijas ekonomika ilgtermiņā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, te saredzot strukturālas problēmas.
E. Levits uzskata, ka galvenais atpalicības iemesls ir valsts nespēja piedāvāt kvalitatīvu izglītību, rosinot nākamā gada budžetā palielināt zinātnes bāzes finansējumu, kas esot katastrofāli zems – rēķinot uz IKP, tas ir trīs reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.
“Zemie ieguldījumi zinātnē neļauj attīstīties inovācijām. Savukārt valsts kapitālsabiedrību un privāto uzņēmumu ieguldījumus inovācijās kavē administratīvie šķēršļi. Es aicinu jūs nopietni pievērsties šiem šķēršļiem, kas kavē Latvijas attīstību,” uzsvēra prezidents.
Piedāvās izmaiņas divos likumos
Par abām jomām ir runāts jau gadiem. Arī Krišjāņa Kariņa (“JV”) valdības laikā bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens aicināja palielināt finansējumu iekšlietu sistēmai, taču viņa pārstāvētajai partijai “KPV LV” nebija nepieciešamās ietekmes koalīcijā.
“Globālā pandēmija ir bijusi stresa tests mūsu veselības aprūpes sistēmai, bet šobrīd stresa testu iziet Valsts robežsardze. Pandēmija uzrādīja, cik ilgstoši nesagatavota bija veselības pārvaldība krīzes situācijām, bet Valsts robežsardze pārbaudījumu līdz šim ir izturējusi godam,” Saeimas sēdē sacīja E. Levits.
Viņš uzsvēra, ka pret ES ārējo robežu ir vērsts hibrīdkarš, kas nav bēgļu krīze, jo bēgļi var lūgt patvērumu, ierodoties pirmajā drošajā valstī, kas šajā gadījumā ir Baltkrievija, kur viņus nevajā, bet izsniedz tūristu vīzu.
Lai nosargātu ES un NATO ārējo robežu, ir steidzami jāuzbūvē robeža ar Baltkrieviju, teica E. Levits.
Ja valsts ārējā drošība ir labā līmenī, tad tagad uzdevums ir nostiprināt valsts iekšējo drošību, ieguldot kiberdrošības sistēmā. Prezidents uzskata, ka iekšlietu sistēmā ir nepieciešams laikus veidot kiberpolicijas vienību, Latvijai vajagot arī modernu izmeklētāju un operatīvo darbinieku mācību centru.
“Ir pakāpeniski jāizlīdzina arī lielās atalgojuma atšķirības starp iekšlietu jomu un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem,” uzsvēra E. Levits.
Prezidents arī iesniegs Saeimā divus likumprojektus – tie ir grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, jo “ar 1922. gada izpratni par to, kā darbojas valdība, mūsdienu modernajā valstī vairs nepietiek”, uzskata E. Levits.
Tāpēc nākamās Saeimas izveidotajā valdībā esot jāieceļ politiski atbildīga persona – valsts ministrs –, kura kompetencē būtu pārnozaru sadarbība, kā tas ir citur Eiropā. Otrs likumprojekts attiecas uz partiju finansēšanu, kura sagatavošanu, visticamāk, rosināja notikušais ar “KPV LV”.
Piedāvājums ir noteikt – ja kādas partijas Saeimas frakcija ir beigusi pastāvēt vai tās locekļu skaits ir samazinājies divas reizes, partija zaudēs finansējuma daļu, ko tā ieguvusi par balsīm Saeimas vēlēšanās, bet vienlaikus tā saglabā bāzes finansējumu, jo partija vēl varot atkopties.
“Caur puķēm kritizē valdību…”
Opozīcijas partiju – “Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības – pārstāvji uzskata, ka ar šo uzrunu Valsts prezidents vēlas uzlabot savu reputāciju sabiedrības acīs, jo viens no iemesliem viņa reitinga kritumam ir prezidenta atbalsts valdībai.
“Es nemeklētu prezidenta rīcībā politiskus apsvērumus. Runas forma bija asāka un enerģiskāka, bet tas bija, lai iezīmētu skaidrāku redzējumu par to, kas vēl šai Saeimai ir jāpaveic,” “Latvijas Avīzei” pieļāva “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Juris Pūce, kurš vairumā gadījumu varot piekrist teiktajam.
“Attīstībai/Par” ir uzņēmusies atbildību ne tikai par veselības nozari, bet arī par iekšlietām. J. Pūce teica, ka finansējuma palielināšana iekšlietu sistēmai ir viena no ministres Marijas Golubevas prioritātēm, tāpēc iepriecinot, ka arī E. Levits to uzskata par svarīgu.
Par izmaiņām partiju finansēšanas likumā J. Pūce bija piesardzīgāks – viņaprāt, radikālas pārmaiņas sistēmā nav nepieciešamas. Varot saprast prezidenta motivāciju, redzot, kā sabrūk viens politiskais spēks.
Taču svarīgi būtu vispirms uzklausīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kurš uzrauga finansējuma izlietošanu.
Jau iepriekš vairāki ārpusparlamenta politiskie spēki ir norādījuši, ka šī sistēma nav taisnīga, jo Saeimas partijām paredz priekšrocības finansējuma saņemšanā.
Iespējams, valdības partijas baidās, ka “likuma atvēršana” var izraisīt plašāku diskusiju par šo likumu.
“Saskaņas” frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins “Latvijas Avīzei” teica: “Uzskatu, ka Valsts prezidents mēģina uzlabot savu reputāciju, caur puķēm kritizējot valdību. Kritika bija pamatota, bet tad ir jautājums, kāpēc prezidents to nedarīja līdz šim.”
V. Agešins, kurš bija arī uz frakciju tikšanos Rīgas pilī, pilnībā piekrītot E. Levita secinātajam, ka vakcinācijas process ir nonācis strupceļā, ka ir jādod lielākas pilnvaras pašvaldībām.
“Par pilnvaru palielināšanu valdībai esmu skeptisks, bet galvenais – ir jāpārtrauc sabiedrības šķelšana, bez draudiem mierīgā ceļā meklējot risinājumu,” piebilda V. Agešins.
ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze bija vienisprātis, ka “prezidents ir izmisumā un cenšas celt savu popularitāti sabiedrības acīs”, liekot valdībai ieslēgt atpakaļgaitu jautājumā par obligāto vakcināciju, pret ko ZZS iebildusi jau divus mēnešus.
Gobzema izgājiens
Drīz pēc E. Levita runas neatkarīgais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis tviterī ierakstīja: “Labs sākums Jēkaba ielā 11 rudens sesijai. Prieks redzēt kolēģus klātienē. Laba sajūta atkal atrasties centrā. Šoreiz arī laba prezidenta runa – īpaši par LV strukturālo atpalicību, par kuru runāju gadiem.”
Arī E. Levits apsveica Saeimu ar klātienes darba atsākšanu. Taču prieks nebija ilgs, frakcijas paguva starpbrīdī vēl nofotografēties, bet pēc tam pārgāja uz darbu e-Saeimā, jo deputāts Aldis Gobzems ieradās sēdē, atsakoties uzrādīt Covid-19 drošības sertifikātu vai testu, norādot, ka nevienam nav tiesību deputātam to pieprasīt.
Saeima nebija sagatavojusies šādai situācijai. Nākamā sēde, visticamāk, notiks klātienē, jo A. Gobzemu jau par iepriekš izdarītu ētikas pārkāpumu ir rosināts izslēgt uz vienu sēdi.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) aģentūrai LETA teikusi, ka par Saeimas sēdes traucēšanu un necieņu pret parlamenta kolēģiem, atsakoties uzrādīt negatīvu Covid-19 testu, atsevišķas parlamenta frakcijas plāno rosināt skatīt jautājumu par A. Gobzema izslēgšanu uz vairākām parlamenta sēdēm.
Saeimā drošības sertifikāta nav pieciem deputātiem, bet citi uzrādīja negatīvu testa rezultātu.
