Reportāža no Eslingenas, savulaik lielākās latviešu bēgļu nometnes 5
Latviešu saliņa pasaulē
Pagājušajā nedēļā Dienvidvācijas pilsētiņa Eslingena, kur pēckara gados atradās viena no lielākajām latviešu bēgļu nometnēm, trīs dienas no 16. līdz 18. jūnijam pārvērtās par krāšņu pasaules latviešu kultūras centru. Dziesmās, dejās un atmiņu stāstos te satikās gandrīz septiņi simti dažādu paaudžu koru dziedātāju, dejotāju un kultūras darbinieku, lai vērienīgā sarīkojumā atzīmētu 1947. gadā šeit notikušo dziesmu svētku 70. gadskārtu un stiprinātu pasaules latviešu kopības sajūtu un ieskandinātu Latvijas simtgadi.
Eslingenā ir sabraukuši septiņi simti svētku dalībnieki – kopā 33 latviešu kolektīvi no 11 valstīm, tostarp no Kanādas, Anglijas, Vācijas, Francijas, Luksemburgas un Latvijas.
Ar uzviju ir piepildījusies Štutgartes latviešu kultūras biedrības “Saime” vadītājas Lauras Putānes pirms diviem gadiem izsapņotā ideja – pulcināt visas pasaules latviešus dziesmu svētkos. Otro Eslingenas dziesmu svētku scenārijs daļēji rekonstruē to programmu, kāda tā bija 1947. gadā (toreiz 25. maijā notikušie dziesmu svētki pulcēja vairāk nekā 1000 dalībnieku). Svētkus pirmajā dienā atklāj dievkalpojums, un to Eslingenas Dienvidu baznīcā vada kādreizējais Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps un eslingenietis Elmārs Ernsts Rozītis. Pēckara latviešu bēgļu pēctecei, Stokholmas latvietei Ievai Zālītei acīs ir asaras. Viņa teic, skaistākais brīdis bija visiem kopā baznīcā dziedāt “Mūsu Tēvs debesīs”.
Seko krāšņs svētku gājiens pilsētas ielās un atklāšanas koncerts. Notiek uzvedums “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu” un deju kolektīvu uzstāšanās dažādās pilsētas vietās, bet vakarā vairāk nekā 900 skatītāju pilnā pilsētas koncertzālē “Neckar Forum” notiek krāšņa trimdas latviešu muzikālā stāsta “Eslingena” izrāde, kurā piedalās 60 latvieši no septiņām valstīm. Pēc stāvovācijām iestudējuma režisors Jānis Mūrnieks gan saka: “Žēl, ka deviņu mēnešu milzīgais ieguldītais darbs šobrīd iemiesots tikai vienā izrādē.”
Svētku otrajā dienā saules sakarsētajā mazpilsētiņā valda īstena dziesmu un deju svētku gaisotne – pulcējot pilnas skatītāju zāles, notiek divi lielkoncerti – gan koru kopkoncerts, gan deju lieluzvedums, kurus emocionālā gaisotnē, pie klavierēm esot pašam komponistam Mārtiņam Braunam, noslēdz emocionāli izdziedātā “Saule, Pērkons, Daugava”.
“Mums jāsamierinās ar faktu, ka teju ceturtdaļa mūsu tautas nedzīvo dzimtenē,” koru koncertā sacīja Eiropas Latviešu apvienības vadītājs Kristaps Grasis, piebilstot, “lai no kuras vietas pasaulē būtu nākuši dalībnieki, šī ir iespēja sajust mūsu kopējo identitāti un, pats galvenais, rast iespēju sasaistīt pagātni un tagadni.”
Atrast kopīgo
“Mūsu rīkoto svētku stāsts ir par paaudzes vienojošo aspektu,” uzsver Laura Putāne. “Mēs vēlētos, lai cilvēki nenoslēgtos divās kopienās – pēckara laika trimdas paaudzēs un pēdējā laika diasporas ieceļotājos – bet atrastu kopīgo. Uz trim dienām atkal Eslingena bija kļuvusi par “mazo Latviju”.
Pilsēta trīs dienas patiesi bija kļuvusi par satikšanās vietu pasaulē izkliedētiem draugiem, paziņām, pat radiem. Starp tām arī Kļaviņu dzimtas, kuras vīri trijās paaudzēs dzīvo katrs savā kontinentā – vectēvs Austrālijā, dēli Īrijā un Šveicē, bet mazdēls Kanādā. “Mums nav bijis iespējas tikties vienam ar otru jau sešus gadus,” par iespēju sastapties priecājas vecākais no trim Pēteriem Kļaviņiem.
“Šis nav koncerts, šis ir pārdzīvojums,” pēc deju lielkoncerta aizkustināta ir Rita Rituma. Viņa dzied 1945. gadā Teodora Reitera dibinātajā Stokholmas latviešu korī. “Mūsu vecāki arī ir bēgļi, tāpēc šis Eslingenas nometnes stāsts mums ir tuvs. Esmu piedalījusies Hamburgas, Hanoveras un Gotlandes trimdas latviešu dziesmu svētkos, un šis ir lielisks to turpinājums.”
Līdsas (Anglija) deju kolektīva “Kamoliņš” vadītājs un latviešu kopienas aktīvists Māris Pulis priecājas par iespēju satikties pasaules latviešiem, jo Līdsā, lai arī tur dzīvojot tūkstošiem latviešu, kultūras pasākumos viņi diemžēl pulcējoties visai kūtri. Viņš uzskata, ka jaunās diasporas mērķis vairs nav uzturēt latvietību diasporā, kā tas reiz bijis trimdiniekiem. Turklāt ir “instant access” (pastāvīga piekļuve – tulk. no angļu val.) Latvijā notiekošajam. M. Pulis stāsta, ka latviešu skoliņu apmeklē aptuveni pieci procenti latviešu bērnu, bet visā Anglijā darbojas 11 kori un septiņi deju kolektīvi – trīs vai četri procenti latviešu no aptuveni oficiāli uzskaitītajiem 70 tūkstošiem Anglijas latviešu.
Kinorežisors Jānis Streičs Eslingenā ieradies, turpinot vākt materiālus par Eslingenas bēgļu laika nometnes notikumiem. “Mans tēvs bija latviešu leģionārs un šeit tuvumā bija nometnē, no kuras devās uz Angliju, bet mēs palikām Latvijā. Šobrīd vākt materiālus par tā laika notikumiem nav viegli, jo dzīvie Eslingenas nometnes iemītnieki toreiz bija bērni, kuru atmiņas ir miglainas. Skaidrs ir tas, ka latvieši pierādīja, ka nav taisnība tiem, kas teica – kad lielgabali runā, mūzas klusē. Te bija otrādi – smagos apstākļos tapa māksla, cilvēkus pulcināja teātris, koris, mūzika. Mēs esam unikāla nācija, kuras dzīves jēga ir kultūra, un šejiene izaudzinājusi daudzas lielas personības. Tāpēc to vajag apzināties un smelties šajā pieredzē kā spēka avotā,” uzsver režisors.
Latvietība Eiropā un pasaulē ir dārga
No visām pasaules malām sabraukušie deju kolektīvi, kori un folkloras kopas Eslingenā ieradušies, dalībniekam katram pašam sedzot visus ceļošanas un uzturēšanās izdevumus un vēl iemaksājot 50 eiro svētku dalības maksu.
“Būt latvietim ārzemēs nav lēti, tomēr šādu notikumu nozīmi nemēra naudā,” saka svētku rīkotāja L. Putāne. “Dalībnieks, kurš dejo vai dzied, zina, ka jārēķinās ar paša ieguldījumiem, rūpīgi jāplāno savs laiks. Arī svētku rīkotāju, biedrības “Saime”, cilvēki šeit strādā pašaizliedzīgi, četras dienas, teju 24 stundas diennaktī un dara to ar milzu aizrautību – svētku dēļ īpaši ņēmām atvaļinājumu savos darbos.”
Kopējais Eslingenas svētku budžets ir aptuveni 120 tūkstoši eiro, atbalstu sniegušas arī Latvijas iestādes. Mūsu finanšu un materiālie resursi nāca no vairākām pusēm, mūs atbalstīja gan Ārlietu ministrija un Kultūras ministrija, gan Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA), Eiropas Latviešu apvienība (ELA), Latviešu kopiena Vācijā un privāti atbalstītāji, kā arī katrs dalībnieks ar savu iesaistīšanos. Liels prieks arī par Eslingenas pilsētas atbalstu. Ātri un viegli ieguvām visas īpašās pasākumu rīkošanas atļaujas, kā arī piedāvājumu ar saviem projektiem iesaistīties Eslingenas pilsētas svētkos pēc pieciem gadiem,” atklāj “Saimes” vadītāja.
Aktīva jaunā paaudze
Svētdien Eslingenas Hāfenmarkta laukumā saules sakarsētā svētdienas pusdienlaikā brīvā atmosfērā norit folkloras koncerts. To ar spēka dziesmām aizsāk Latvijas tautas mūzikas ansamblis “Stiprās sievas”, kuru sastāvā arī Dace Melbārde ar meitu Dārtu. Kultūra ir tā kopīgā valoda, kas latviešu kopienai visā pasaulē dod drošības sajūtu, norāda ministre. “Tā ir emocionāla sajūta, kurā jūtam, saprotam viens otru, lai kur mēs arī būtu. Šeit satiekas visas pasaules un arī Latvijas latvieši, un šis ir kopīgas esības apliecinājums, jo mums ir kopīgas vērtības, simboli, metaforas, kurās dalāmies un kuras atjaunojam, atkārtojam un nododam tālāk. Šī ir fantastiska iespēja dziesmu un deju svētku kopdziedāšanas un dejošanas gaisotnē apzināties mūsu kultūras spēku un tās dziļāko lomu. Katrs šāds pasākums ir arī solis uz lielajiem dziesmu svētkiem. Katrs no pasaules latviešu svētkiem ir viena savienoto trauku daļa, kas tur mūs kopā un līdzsvarā, un prieks, ka šeit aktīvi piedalās jaunā paaudze,” sacīja ministre.
Pēcāk sanākušo latviešu un dažādās mēlēs runājošu tūristu pulku iekustina Ziemeļanglijas folkloras kopa “Dūdalnieki”, bet visu paaudžu dejotājus tirgus placī izaicina jaunās paaudzes Londonas grupas “Austrumkalns” meitenes. Uzaugušas kopā Londonā muzikālās ģimenēs, māsas Andra un Karolīne Zobens-Īstas un Anna un Laila Grīnbergas viņu mūzikā vēlas izteikt latviešu mūzikas un dziesmu mīlestību, un, kā pašas teic, spēlējot latviešu tautasdziesmas modernākās skaņās.
Savukārt Luksemburgas latviešu folkloras ansamblis “Dzērves” dzied vienā pulkā kopā ar “Mazajām dzērvēm” – bērnu folkloras kopu. Deviņus gadus vecā “mazā dzērve” Elizabete ir sajūsmā par dziesmu svētkiem. “Visskaistākais bija mūzikls “Eslingena”, kura iesvētību ainā varējām piedalīties arī pašas,” lepni saka mazā dziedātāja.
