«Satiec savu meistaru!» visā Latvijā 0
Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) jaunā pasākuma “Satiec savu meistaru!” laikā no 30. marta līdz 1. aprīlim gandrīz simts vietās visā Latvijā – meistaru darbnīcās un viensētās, skolās un kultūras centros, muzejos un bibliotēkās – notiks paraugstundas, paraugdemonstrējumi, koncerti, publiskas sarunas un diskusijas.
Pārsteidz lielā aktivitāte
“Satiec savu meistaru!” ir turpinājums “Tradicionālo prasmju skolām”, kas iekļaujas Eiropas projektā “Eiropas amatu prasmju dienas 2012”. Ar ko pasākums šogad atšķirsies? Atšķirībā no trim iepriekšējiem gadiem, kad meistarus izraudzījās un uzrunāja KNMC eksperti, šogad viņus aicināja pieteikties pašiem. Un – priecīgs pārsteigums! – pasākumā vēlējās piedalīties 103 meistari un kopas. KNMC un Kultūras ministrijas izveidotajai komisijai bija ko svērt un vētīt. Atteikts tika vien trim. Kā teica KNMC lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena, nekādi ar tradicionālajām amata prasmēm nav varēts savienot dāvanu saiņošanu, bižutēriju un ādas kārbiņu darināšanu.
“Satiec savu meistaru!” pārsvarā piedalīsies meistari, kas to darījuši arī iepriekšējās prasmju skolās – no Līgatnes Vienkoču parka, Ludzas amatnieku centra, Rucavas, varēs sastapt Ceraukstes arheoloģisko rotu meistaru, no Mazsalacas nāks dubulto cimdu adītāja un citi. Daudz pieteikumu bijis no Tautas lietišķās mākslas studijām, taču iepriecina, ka aktīvākas kļuvušas arī folkloras kopas – Salnavas kapela mācīs instrumentu spēli un muzicēšanu, Upītes jauniešu folkloras kopa mācīs Ziemeļlatgales dančus, arī Rīgā “Rīgas danču klubs” mācīs tradicionālos dančus.
Vecākajiem meistariem ir ap astoņdesmit gadiem, bet jaunākajiem – vēl tikai padsmit. Tā, piemēram, no Balviem pieteikti meistariņi – jaunieši, kuri novadā lieliskā līmenī demonstrējuši prasmes papīra locīšanā un jaunatnes vidū tik modernajā pērļošanā. Linda Rubena teic, ka varbūt visi sarīkojuma dalībnieki vēl nav uzskatāmi par lieliem meistariem, dažiem vēl pašiem būtu ko mācīties, bet, no otras puses – šī ir iespēja cilvēkiem sevi parādīt.
Katrā vietā uzstāsies viens vai vairāki meistari, piedaloties pat veselām studijām. Liela interese jau tagad ir par Daugavpils mākslas skolas “Saules skola” skolotājas Veras Semjonovas solīto vilnas velšanas jeb filcēšanas ierādīšanu.
Jau kopš iepriekšējiem gadiem lielu popularitāti ieguvis Latvijā vienīgais peterņu darinātājs Saļimons Ķipluks Ludzas pusē. Peternes nav ne kurpes, ne čības, bet savdabīgi lina apavi, kuru izgatavošanas tradīcija saglabājusies no pirmskara laikiem, kad apavu trūka. Peternes tolaik taisīja lielāka izmēra, lai iekšā varētu ievilkt vairākus pārus vilnas zeķu.
Šo apavu apakšas nosmērēja ar darvu, lai netiek iekšā mitrums. Tā kā peternes pītas no raupjiem, grodiem linu striķiem, mūsdienās tās tikpat labi varētu reklamēt kā masāžas priekšmetu pēdām.
Šogad pirmo reizi pieteikušies pirtnieki – Latgales pirtsskola jeb “Latgales pirts ordenis” – jaunizveidota asociācija, kas koordinē dažādu pirts jeb pēršanās veidu meistarus, kuriem visiem ir sava pieeja gara mešanas un citām lietām. Pie viņiem varēs iepazīt zilā Latgales māla dziednieciskās īpašības un citas ārstnieciskas pirts ziņas. Pirmoreiz pieteicies arī zirgu kalējs, kurš jokojot, ka tik daudz kumeļu, lai varētu visiem demonstrēt savu māku, viņam gan nebūšot. Iepriekš prasmju skolās nav bijuši mucenieki. Šogad viņus pārstāvēs Dins Sumeraks Lielvārdes pusē un Juris Kivlenieks – mucenieks no Preiļiem trešajā paaudzē. Aktivizējušies arī muzikanti – piemēram, ne tikai Saldū vien iecienītā folkloras kopa “Medainis”.
Arī Eiropā
Šogad kopīgajai idejai pirmoreiz plāno pievienoties arī Francijas, Spānijas, Itālijas un citu Eiropas valstu meistari. Tiesa, vēl nevaram cerēt viņus ieraudzīt pie mums vai mūsu meistarus dodamies uz ārzemēm, taču minētajās valstīs tieši šajā pašā laikā no 30. marta līdz 1. aprīlim notiks amatu prasmju dienas.
Linda Rubena stāsta, ka Eiropā amatnieka jēdzienu izprot plaši. Par amatniekiem uzskata akmeņkaļus, metālapstrādes un mūzikas instrumentu meistarus, Francijā – arī vitrāžu darinātājus. Savukārt Latvijā vairāk orientējas uz tradicionālajām prasmēm un etnogrāfisko mantojumu. Varbūt arī mums savā sarīkojumā derētu iekļaut mūzikas instrumentu restauratorus? Izrādās, Latvijā nekur īsti neizglīto tik nepieciešamos pūšaminstrumentu un ērģeļu restauratorus. Robeža starp tradicionālajām prasmēm un amatniecību patiesībā nemaz nav tik strikti novelkama. Linda Rubena stāsta, ka pieteikumu atsūtījis arī kokamatnieks no Valdermārpils, kurš ir viens no tiem, kam Latvijas Amatniecības kamera izsniegusi sertifikātu un kurš ir tiesīgs apmācīt zeļļus.
Latvieši ir unikāli ar savām senajām tradīcijām. Ir daudz meistaru, kas piekopj senās aušanas prasmes, saglabājot ne tik daudz tehniku, kā tradīciju rakstos, krāsās, formās. Tostarp pasaule vairāk virzās uz amatniecību, turklāt sadarbojoties ar dizaineriem.
“Pie mums šī sadarbība vēl nav tik ļoti attīstīta,” teic Linda Rubena, “profesionālā māksla, amatnieki, daiļamatnieki pastāv katrs par sevi un tad vēl dizains, ko uztver kā lielo augsto mākslu. Eiropā prasmju dienas vērstas uz to, lai šīs grupas vairāk sadraudzētu, kas, manuprāt, ir vērtīgi.”
“Satiec savu meistaru!” uzaicinājums piedalīties “Eiropas amatu prasmju dienās 2012” nācis no Francijas Amatniecības institūta, kas ir visnotaļ izvērsta institūcija. Francijas institūta mājas lapā katrs reģions parādās ar saviem meistariem. Savukārt no Spānijas amatnieku organizācijas nākusi ideja par kopīga amatniecības tīkla veidošanu Eiropā. Linda Rubena priecājas, ka, atverot spāņu organizācijas mājas vietni, neskatoties uz to, ka tā ir spāņu valodā, viņa ieraudzījusi pārtulkotu materiālu par maijā Daugavpilī iecerēto pirmo starptautisko māla trauku festivālu.
Uzziņa Pasākums “Satiec savu meistaru!” notiks 98 vietās Latvijā. Norišu vietu karte un tālruņi atrodami KNMC mājas vietnē www.knmc.gov.lv |
