Satelīti, kas nodrošinās bezvadu internetu. Nākamā “Starlink” pacelšanās šodien 2
Aprīļa beigās acīgākie cilvēki debesīs virs Latvijas novēroja unikālu veidojumu – baltam vilcienam līdzīgu objektu.
Tā kā ASV Aizsardzības departaments jeb Pentagons pavisam nesen publiskoja trīs līdz šim slepenībā turētus videomateriālus ar neidentificētiem lidojošiem objektiem, kurus ir pamats uzskatīt par citu planētu pārstāvjiem (ja vien kāda cita valsts neatzīsies jaunu tehnoloģiju izmantošanā), nav brīnums, ka daļa cilvēku arī debesīs esošos “baltos vilcienus” saistījuši ar citplanētiešiem.
Šoreiz gan tie bija nevis citplanētieši, bet gan ekstravagantā uzņēmēja Īlona Maska kosmosa projekta “SpaceX” satelīti, kam dots nosaukums “Starlink”.
Līdz šim debesīs pacēlušās sešas “Starlink” misijas – katrā no tām debesīs nogādāti 60 satelīti.
Pēdējā pacelšanās notika 22. aprīlī, bet nākamā plānota 17. maijā.
Satelīti nodrošinās bezvadu internetu
Kas ir “Starlink” satelīti un kam tie domāti? Projekta mērķis ir tuvāko gadu laikā orbītā nogādāt desmitiem tūkstošu satelītu, lai jebkurai vietai uz Zemes būtu pieejams bezvadu internets, īpašu uzsvaru liekot uz vietām, kurās šobrīd vispār nav pieejas internetam vai pieejams ierobežotas kvalitātes savienojums.
“SpaceX” bezvadu internets, kam būs ļoti zems latentums jeb minimāla signāla aizture, būs tikpat labs kā tas, ko cilvēki lieto metropolēs.
Kopumā debesīs plānots nogādāt 42 tūkstošus satelītu. Pagaidām atļauja saņemta par 12 000 satelītu, kuri atradīsies 340 km, 550 km un 1150 km augstumā. Pārējie 30 000 satelīti atradīsies 328 km un 580 km augstumā.
Protams, ne jau vien aiz laba prāta Īlons Masks iecerējis visu pasauli apgādāt ar internetu – mērķis ir nākotnē kontrolēt lielu daļu interneta tirgus.
Masks paudis, ka, lai nodrošinātu nelielu interneta pārklājumu, būs nepieciešams orbītā nogādāt 420 satelītus, bet vidējai sasniedzamībai būs nepieciešami 780 satelīti.
Konkurenti nesnauž – līdzīgas ambīcijas ir arī, piemēram, ASV tehnoloģiju milzim “Amazon” un miljardiera Ričarda Brensona finansētajam jaunuzņēmumam “OneWeb”.
2015. gadā arī “Samsung” atklāja plānus par 4600 satelītu nogādāšanu orbītā, kas pieciem miljardiem pasaules iedzīvotāju nodrošinātu 200 gigabaitu interneta ik mēnesi.
Diemžēl līdz pat šodienai nekādus plašākus plānus šai ziņā Dienvidkorejas tehnoloģiju milzis nav atklājis.
Peļņu novirzīs Marsa iekarošanai
Cik tad varētu maksāt “Starlink” interneta savienojums? Precīzu summu nedz Masks, nedz “SpaceX” prezidente Gvinna Šotvela pagaidām nav nosaukusi.
Vēl 2015. gadā Masks uzsvēra, ka interneta uztvērējs nebūs lēts prieks – tā cena varētu variēt no 100 līdz pat 300 dolāriem. Savukārt nesenākā intervijā telekanālam “CNN”, runājot par ikmēneša maksu, Šotvela norādīja, ka šobrīd ikviens ASV iedzīvotājs maksā vismaz 80 dolāru mēnesī par sliktas kvalitātes internetu.
“Tāpēc mēs būsim veiksmīgi,” viņa sacīja, liekot noprast, ka cena varētu būt robežās no 80 līdz 100 dolāriem un pāris simtu būs jāatvēl uztvērēja iegādei.
Līdz 2025. gadam no satelītu nogādāšanas orbītā un interneta savienojuma nodrošināšanas uzņēmums plāno apgrozīt 30 miljardus dolāru.
Masks nav slēpis, ka peļņu no šī projekta novirzīs citai uzņēmuma nākotnes idejai – Marsa apgūšanai, kas varētu izmaksāt līdz 10 triljoniem dolāru.
Jau šā gada beigās “Starlink” bezvadu internets tiks piedāvāts ASV ziemeļdaļas un Kanādas iedzīvotājiem, bet nākamgad – pārējai pasaulei.
Spožums saules paneļu dēļ
Diemžēl “Starlink” satelītu spožums ir arī to posts – daļa no tiem ir spožāki pat par Veneru. Projekta sākumā nevienam pat neienāca prātā, ka debesīs tie varētu būt redzami, kur nu vēl tik spoži.
Kamēr parastiem debesu vērotājiem šie objekti varētu šķist fascinējoši, domas par 12 000 spožu satelītu atrašanos debesīs liek bailēs satrūkties ikvienam astronomam.
Jau šobrīd debesīs esošie satelīti radījuši zināma veida tā saukto gaismas piesārņojumu, taču nākotnē šis piesārņojums var kļūt milzīgs.
Astronomi norāda, ka nākotnē redzamo satelītu skaits krietni pārsniegs redzamo zvaigžņu skaitu. Tas viss apvienojumā ar satelītu spožumu un satelītu radītajiem radioviļņiem ievērojami traucēs astronomiem zinātnisko pētījumu veikšanai, kā arī astrofotogrāfiem tiks izpostītas garās ekspozīciju fotogrāfijas.
Piemēram, 2019. gada 20. novembrī četrus metrus garā Čīlē esošā Blanko teleskopa vadība ziņoja par ievērojamiem signāla zudumiem, kā arī 19 baltām līnijām vienā no teleskopa uzņemtajām bildēm. Tie izrādījās “Starlink” satelīti.
Bet kādā veidā mēs spējam saskatīt šos samērā nelielos satelītus? Saules dēļ! Uz satelītiem uzstādīti saules paneļi, kas satelītu darbināšanai ražo enerģiju.
Papildus enerģijas ražošanai izrādās, ka tie ir arī lieliski saules atstarotāji mirklī, kad vērsti pret Sauli. Protams, rezultāts īpaši labi saskatāms naksnīgajās stundās.
Īlons Masks gan izteicies, ka nākotnē satelīti nespīdēs tik spoži, jo tos “apģērbs” ar īpašu sauli neatstarojošu materiālu.
Pagaidām gan vienīgais debesīs esošais eksperimentālais satelīts ar šāda veida materiālu albedo efektu īpaši nav samazinājis – atstarošanās samazinājusies vien par 0,8 magnitūdām, kas neesot pietiekami astronomu prasību apmierināšanai.
Jauna veida neatstarojošais materiāls, kam dots nosaukums “VisorSat”, tiks uzklāts vismaz vienam satelītam jau nākamās misijas laikā. Savukārt “Starlink-8” misijā visus satelītus plānots apklāt ar sauli neatstarojošu materiālu.
Pacelšanās laikā plānots mainīt saules paneļu atrašanās vietu, lai tie nebūtu vērsti pret Sauli. Jāņem vērā, ka pēc satelītu pacelšanās gaisā paiet kāds laiks, līdz tie sasniedz savu darbības augstumu.
Tieši pacelšanās laikā satelīti veido minēto “balto vilcienu”. “SpaceX” satelītiem sasniedzot maksimālo augstumu, tie nespīdēs tik spoži kā šobrīd.
