Juris Lorencs: Sātaniskā numeroloģija. Krievijā izveidojies kaut kas līdzīgs jaunam reliģiskam kultam 0
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Runā, ka viens no iemesliem pašreizējai Krievijas armijas ofensīvai Donbasā esot Lieldienas, kuras Austrumu pareizticīgie svinēs 24. aprīlī. Sekojot labākajām padomju tradīcijām, svētku diena jāsagaida ar kārtējām “darba uzvarām”. Šajā gadījumā – ar panākumiem slepkavošanā un laupīšanā.
Ļoti iespējams, Lieldienu naktī Krievu pareizticīgo baznīcas patriarhs Kirils atkal svētīs karavīrus, kuri siro Ukrainā. Tā tiks atzīmēta Mariupoles (saukta par godu Dievmātei) un Mikolajivas (saukta par godu Nikolajam Brīnumdarim) pilsētu iznīcināšana.
Īpaša ceremonija notiks arī Krievijas bruņoto spēku galvenajā templī (par dievnamu to negribētos nosaukt), kas celts par godu “75. gadskārtai kopš uzvaras Lielajā Tēvijas karā”. Ēka atrodas Maskavas apgabalā Kubinkā, tās celtniecība pabeigta tieši 2020. gada 9. maijā.
Lielā kupola diametrs – 22 metri un 43 centimetri. Kāpēc? Jo tieši 1945. gada 8. maijā plkst. 22.43 tika parakstīts Vācijas kapitulācijas akts. Zvanu torņa augstums – 75 metri, kas atbilst kapitulācijas 75. gadskārtai. Kopējais mozaīku laukums – 2644 kvadrātmetru, kas norāda uz Slavas ordeņa kavalieru skaitu. Celtnes sienu krāsojumā izmantoti zaļie militārās maskēšanās toņi.
Saprotams, ka tam visam nav nekā kopīga ar Evaņģēliju. Bet kas tas ir? Vai tiešām sātaniska numeroloģija? Vēsture liecina, ka ikviena tauta visos laikos meklē kādu mācību, kurai sekot. Pēc Oktobra revolūcijas, Krievijas impērijas sairuma un cara Nikolaja II ģimenes noslepkavošanas krievi septiņdesmit gadus ticēja komunismam.
Sabrūkot Padomju Savienībai, izveidojās garīgs vakuums. Tas sāka aizpildīties 21. gadsimta sākumā, līdz ar Putina nākšanu pie varas. Divdesmit gadu laikā Krievijā izveidojās kaut kas līdzīgs jaunam reliģiskam kultam, kurā vienā kaudzē tika samestas vispretrunīgākās lietas. Ivans Bargais, Pēteris Pirmais un Staļins. Nikolajs II un viņa slepkava Ļeņins. Pareizticība un boļševisms.
Lūk, daži iespējamie varianti: “9. maija reliģija”, “uzvaras reliģija”, “pareizticīgais staļinisms”, “krievu pasaule”, “putinisms”. Nevajag lolot ilūzijas, ka šīs idejas rod augsni vien dažu fanātiķu galvās. Neatkarīgas aptaujas liecina, ka ap 80% Krievijas iedzīvotāju patlaban atbalsta Putina iesākto karu Ukrainā.
Labā ziņa ir tā, ka šādas murgainas idejas vienmēr beidzas ar krahu. Tā būs arī šoreiz. Izdzīvojušie krievu karavīri, invalīdi bez kājām un rokām, atgriezīsies savās pussabrukušajās barakās Krievijas provincē. Tur viņi lēni vilks atlikušo dzīvi, nodzerdami trūcīgos pabalstus, un stāstīs skolēniem par varonīgo “Ukrainas atbrīvošanu”.
Tikmēr tie, kuriem ir acis, jau spējuši saskatīt citas zīmes. 2022. gada 12. aprīlī Ukrainas pasts laiž klajā marku ar karakuģi “Moskva” un ukraiņu karavīru, kurš norāda kuģim ceļu uz “vienu zināmu vietu”. Dienu vēlāk, 13. aprīlī, kuģim ”Moskva” trāpa divas ukraiņu raķetes “Neptun”. Naktī no 14. uz 15. aprīli kuģis pazūd Melnās jūras dzelmē.
Bet tas vēl nav viss. Izrādās, 1973. gadā Padomju Savienībā tikusi uzņemta multiplikācijas filma bērniem “Nogrimušo kuģu bagātības”. Tajā attēloti pionieri, kuri, ceļojot ar zemūdens aparātu “Neptūns”, atrod nogrimušu karakuģi. Papētot tuvāk, tas izrādās vācu fašistu kuģis, kuram uz sāniem uzkrāsota īpaša zīme, burts “Z”. Tā pati, ko šodien izmanto modernie Putina fašisti. Saprotams, šī nevainīgā filma Krievijas internetā jau nobloķēta.
Un tagad vēl kāda jau nedaudz traģikomiska ziņa.
Pirms dažiem gadiem to par 40 miljoniem ASV dolāru nopirkuši anonīmi labdari un uzdāvinājuši Krievijas kara flotei. Tagad, kad “Moskva” guļ Melnās jūras dzelmē, Krievijā sākusies sabiedrības viļņošanās. Bet ne jau par bezjēdzīgo karu vai zaudētajām dzīvībām. Tie taču ir sīkumi! Radušās aizdomas, ka relikvija, iespējams, bijusi viltota. Izskan aicinājumi drošības iestādēm sākt izmeklēšanu un atrast vainīgos. Kārtējā liecība tam, ka Dievs nepiedod sava vārda nelietīgu valkāšanu.