Sastrēgums deguna blakusdobumos: kā novērst cēloni un palīdzēt degunam 0
Vidēji katrs trešais pacients ausu, kakla un deguna ārstu apmeklē deguna blakusdobumu iekaisuma dēļ. Mūsu drēgnais un mitrais klimats ir kā radīts, lai attīstītos šī kaite, kas nereti uzrodas pēc augšējo elpošanas ceļu infekcijām.
Deguns atgādina labirintu un sastāv no 8–10 blakusdobumiem, kuru galvenais uzdevums ir galvaskausa aizsardzība, lai, piemēram, saņemot sitienu pa seju, triecienu gūtu to priekšējās sieniņas, taču galva paliktu vesela. Blakusdobumiem iekaistot, tajos veidojas gļotādas tūska, nosprostojot to atveres. Aizdambēto dobumu mitrajā un siltajā vidē sāk vairoties mikrobi. Visbiežāk rodas haimorīts, kad iekaist augšžokļa jeb haimora dobums, kas izvietots vistuvāk degunam.
Aizdomas par šo slimību rodas, ja iesnas nav pārgājušas desmit dienu laikā un tām pievienojas stipras galvassāpes, galvenokārt pieres, vaigu vai deniņu apvidū, kas liecina par deguna blakusdobumu aizkorķēšanos un strutu sliktu atteci. Izdalījumi no deguna ir strutaini, biezi, zaļgani, pelēcīgi vai dzeltenīgi atkarībā no baktērijām, kas tur savairojušās. Sāpes mēdz pastiprināties, pieskaroties sejai, noliecot galvu uz leju, klepojot vai piesitot kāju pie zemes, jo tiek kairināti trīszaru nervi, kas stiepjas cauri dobumiem. Var būt arī paaugstināta temperatūra, it īpaši akūta iekaisuma gadījumā, kas norit paralēli vīrusa izraisītajai infekcijai.
Bērni līdz septiņu gadu vecumam ar deguna blakusdobumu iekaisumu parasti sirgst retāk, jo tie vēl nav pilnībā attīstījušies. Taču saslimstot nereti pievienojas vidusauss iekaisums ar augstu temperatūru un stiprām sāpēm. Haimorītu var veicināt palielinātas aizdegunes mandeles, kuru dēļ bieži rodas iesnas.
Kāpēc aizsprūst
Par vienreizēju akūtu deguna blakusdobumu iekaisumu jeb sinusītu nav vērts uztraukties. Daudz nopietnāk pret slimību jāattiecas, ja tā kļuvusi hroniska un mēdz uzliesmot pēc vīrusu infekcijām vai visparastākajām iesnām.
Visbiežāk gļotādas sabiezējumus blakusdobumos veicina anatomiskas īpatnības – izliekta deguna starpsiena, iekaisušas etmoidālās šūnas vai palielināta deguna gliemežnīca, kas kavē tajos gaisa apmaiņu. Haimorīta iemesls var būt alerģija, kad deguna gļotāda ir sevišķi jutīga, tajā izveidojušies polipi, vai vispārējas blakusslimības, piemēram, cukura diabēts, kas mazina imunitāti, vai diezgan bieži sastopamā Vegenera granulomatoze, kad ir bojātas uz gļotādas esošās skropstiņas, kā arī augšžokļa zobu sakņu iekaisums.
Ja haimorīts jau kādreiz bijis, svarīgi ārstēt iesnas, tikai nevajag pārcensties. Lietojot asinsvadus sašaurinošus pilienus nedēļām un mēnešiem ilgi, gļotāda pietūks un sabiezēs vēl vairāk, deguns būs pastāvīgi aizlikts. Tāpēc šadus medikamentus drīkst lietot ne ilgāk kā 3–5 dienas.
