“Sastrādāto roku rētas.” Jauniešu literārā konkursa “Aicinājums” laureātu dzeja 0
Priecē, ka ik gadu Latvijas Rakstnieku savienības kultūrizglītības programmas “Literārā akadēmija” Latvijas skolēnu un jauniešu literāro darbu konkursā “Aicinājums” piedalās jaunieši no visas Latvijas. Konkurss ir ar senām tradīcijām: šogad noritēja 43. sasaukums. Kopumā tika iesniegti 70 literāri darbi, no kuriem 36 bija dzejas pieteikumi. Šajā lapā publicēta dzeja no otrās grupas laureātu darbiem.
Konkursa atbalstītāji: grāmatu apgādi “Dienas Grāmata”, “Jānis Roze”, “Kontinents”, “Latvijas Mediji” un “Latvijas Avīzes” pielikums “Kultūrzīmes”, “Liels un mazs”, “Mansards”, “Neputns”, “Pētergailis”, “Zvaigzne ABC”, kā arī LRS laikraksts “KonTEKSTS”.
1. vieta: Kaspars Rozītis (Valmieras Viestura vidusskola, 12. klase, 17 gadi)
***
sastrādāto roku rētas
dun smagi
kā galvā kliedzošās vētras
tajās sapinušies izsalkuši vanagi
izsalkuši pēc nāves
nezināmas un skaistas
skumjas sakāves
vieglāk ir zaudēt
2. vieta: Lauris Emīls Frēlihs (RTU Inženierzinātņu vidusskola, 16 gadi, 11. klase)
par īsu
dzīve par īsu, lai akvaparkā šļūktu no augstākā torņa
stabs – par īsu, lai zem pārkārtajiem vadiem spētu izlidot lidmašīna
pastnieka kājas par īsu, lai tajā neiekamptu kaimiņa suns
reklāmas pauze, par īsu, lai remdētu slāpes pēc miesas, bet par garu, lai paliktu sēdus
rīsi par īsu, lai salabotu ekonomiski komisko bedri
ērgļa spalva par īsu, lai spētu tas uzrakstīt atvadu vēstuli pats
es – par īsu, lai būtu Tavs laternas stabs, par garu, lai lietussargs labs
3. vieta: Paula Lūcija Lejiņa (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 11. klase, 17 gadi)
Man patīk soliņi
Es parasti apguļos un kustinu kāju pirkstus
Sirreāli kūst laiks, pil laiks
Un kāju pirksti sāk kustēties atpakaļgaitā
Katrs soliņš kādreiz noveco un liek
Katram Dalī novecot ar viņu
Es apsolu tev parādīt savu mīļāko soliņu
Tad tu arī varēsi novecot
Un kādreiz ejot garām domāt
Paskat, cik ātri izkusis soliņš
3. vieta: Agnese Radziņa (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 12. klase, 17 gadi)
***
hloroplastu trūkums iemāca sintizēt enerģiju no veļaspulvera,
kas smaržo pēc viņa(s) krekliem.
aiz loga par interjeru atbild koku nodzeltējušie piena zobi,
starp mums – saburzījies nemiers.
iegūlies manā bērnības gultā,
tu pajautā,
kādā valodā
es domāju par māti un tēvu?
latīniski šie vārdi “mater” un “pater”
uz aci izskatās līdzīgi
angļu (to) matter un latviešu patvert(ies).
(dažu sugu
putnu mātītes
sakošļā barību
bērnu vietā
un pārgremotu
atspļauj putnēnu izbadējušajās rīklītēs,
bet es neesmu putnēns,
es esmu barība.)
Veicināšanas balva: Alise Bogdanova (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 11. klase, 16 gadi)
strupceļš un nelaimīga pusaudžu mīlestība
Es sēžu putnu būrī..
domas beidzot iedzinušas stūrī..
“ko tu lūri? Ko tu lūri? KO TU LŪRI?”
sirds ka nakstauriņa spārni
ar gaismu applaucēti.
“sēdi rāmi! Sēdi rāmi! SĒDI RĀMI!”
sažņauguši murgi kārni.
Aizvērt acis. Aizbēgt beidzot.
Aizbērt brūci, Tevi un migrēnu
atvados es ļoti steidzot..
“IZSLĒDZ TO JŪTU SIRĒNU!”
“Izslēdz..”
“izslēdz.
Veicināšanas balva: Aija Līga Lagzdiņa (Rīgas 49. vidusskola, 11. klase, 17 gadi)
***
Nolieku saulītē žāvēties
Izsmeļu no mutes
Pieveru acis un pasmaidu
Uz zobiem asinis
Notek uz baltas kleitas,
Zem kuras slēpjas basas kājas
Aiz nagiem izrakta zeme
Uz mēles gala meli
Aiz sakostiem zobiem naids
Rokas savilktas dūrēs
Sirdspuksti piekliedz ausis
Es izdegu līdz ar sveci,
Es izgaistu līdz ar rīta rasu
Nomazgājos ugunskurā
Paslēpjos zem dēļu grīdas
Ielaižu saulrietu aiz plakstiņiem
Satveru dzirksteli
Ieelpoju strauta ūdeni
Sapinos ozola saknēs
Aizmiegu blakus margrietiņām
Veicināšanas balva: Romāns Ralfs Mitins (Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, 11. klase, 16 gadi)
***
Mātei vajag, lai piedzimstu perfekts
Sagriezu savu pirkstu un raudu.
Esmu jau pusceļā.
Rožu podiņā skatos, tavā pelēkajā smaidā.
Putekļainā skapja virsmā cenšos atklāt ko jaunu.
Krampī sarauj gurnu, tāpat kā toreiz.
Nokrītu no sava narcisu troņa
Lētās sāpes.
