Sastingusī saules gaisma 1
Līdz 27. aprīlim Jūrmalas pilsētas muzejā skatāma izstāde, kas veltīta dzintaram – Latvijas kultūras simbolam.
Izstādē pirmoreiz eksponēts Priedaines neolīta apmetnes arheoloģiskos izrakumos iegūtais arheoloģiskais dzintars. Tas ir dzintara gabals ar cilvēka sejas atveidu. Visam sākums ir neapstrādātais dzintars. Izstādē uzskatāmi redzams tā lietojums ne tikai rotaslietās dažādās izpausmēs. Ar to var rotāt dažādus rakstāmgalda piederumus, kā arī kausus un rotaslietu lādītes. Apstrādātā dzintara izmantojuma spektrs ir daudz plašāks, un juvelierizstrādājumu klāsts daudz bagātīgāks un sarežģītāks. Izstāde nevarētu būt pilnīga un visaptveroša, ja tajā nebūtu stāstīts par pasaulslaveno “Dzintara istabu”. Daudzas fotogrāfijas izstādē uzskatāmi parāda šā saules akmens iegūšanu un apstrādi. Arī Jūrmalas fotogrāfi devuši savu ieguldījumu izstādes bagātināšanā. Viņu fotogrāfijas par zilo jūru, zaļo mežu un brīnumaino saules akmeni dzintaru rotā izstādes sienas. Izstādes autore Inese Helviga ir veikusi milzīgu un darbietilpīgu darbu, lai, izmantojot Jūrmalas pilsētas muzeja krājumus un pievienojot kolekcionāra Jurija Jefremenko kolekciju, izveidotu interesantu un pārskatāmu izstādi, atlasot no pieminētām kolekcijām pašus interesantākos un skaistākos darbus.
Izstādē ir skatāmi tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes darbi. Viņa ir pirmā māksliniece pasaulē, kura savos darbos izmanto Latvijas zinātnieces Ingas Ļašenko radīto dzintara diegu.
Izstādi bagātina daudzās grāmatas un citi izdevumi, kas stāsta par tā ieguvi, apstrādi, izgatavotajiem juvelierizstrādājumiem. Plaša informācija lasāma par slaveno Dzintara ceļu, kas norāda par tā izplatību Senajā Grieķijā, Romā, Ēģiptē u. c. Dzintars kā neapstrādāts, tā apstrādāts, bija galvenais maiņas līdzeklis tirdzniecības sakaros ar dažādām zemēm, gan tuvām, gan tālām.
Šī izstāde nebūtu tapusi, ja nebūtu, kur un kā eksponēt izstādāmos priekšmetus. Muzejs piedalījās konkursā un saņēma līdzekļus, lai varētu iegādāties astoņas stikla vitrīnas, tad būtu droša eksponēšana, lai izstādes priekšmeti priecētu muzeja apmeklētājus un dzintara izstrādājumi būtu apskatāmi visā to krāšņumā.
Izstādē skatītāju uzmanība ir pievērsta arī dažādu latviešu dzejnieku darbiem par dzintaru, piemēram, Aspazijas un Mirdzas Ķempes darbiem.