Sastingušās dzīvības uzziedēšana. Saruna ar rotu mākslinieci I. Straupi 0
Pazīstamā rotu māksliniece Inita Straupe tandēmā ar vīru Vitautu Straupi jau daudzus gadus rada arheoloģisko baltu rotu kopijas, kā arī to iedvesmotus oriģināldarbus, kas par Latviju atgādina daudziem ceļotājiem visā pasaulē.
Straupju mākslinieku gēns turpinās arī nākamajās paaudzēs – no 6. jūlija Siguldas kultūras un mākslas telpā “Siguldas tornis” būs apskatāma Initas Straupes un viņas meitas jaunās fotomākslinieces Lienes Straupes pirmā kopīgā izstāde “Sastingusī dzīvība”, kurā satiksies fotogrāfija un sudrabs.
Viesojos pazīstamo rotkaļu Initas un Vitauta Straupju mājās, kas jau divdesmit gadus atrodas Siguldā, kā smaidot apgalvo Inita – labākajā vietā, kur Latvijā dzīvot. Šeit top gan abu mākslinieku radītā zīmola “Baltu rotas” seno rotu kopijas, gan oriģināli darbi un gaisā, šķiet, te mājo visas Straupju ģimenes mākslinieciskais gars, sākot no Vitauta kaltajiem sētas vārtiņiem līdz rotu darbnīcai mājīgajās iekštelpās. Vecāku pēdās tagad iet arī jaunākā meita Liene – viņa jau divus gadus studē fotomākslu Minervas Mākslas akadēmijā Groningenā Nīderlandē, otra meita Ieva, profesionāla reklāmas mārketinga speciāliste, palīdz mākslinieku idejām nokļūt līdz skatītājam un pircējam. Arī ģimenes jaunākā atvasīte – dēls Miks (12) – jau mazliet sāk interesēties par rotu tapšanas noslēpumiem. Initas un Vitauta pirmā kopīgā rota tapa pirms 25 gadiem. “Tolaik Vitauts darbojās studijā “Kalvis” pie Jāņa Mikāna, kur viņu ieinteresēja senās rotas. Bet man gribējās arī kaut ko citādu, tad nu zīmēju viņam skices, bet vīram parasti nebija laika. Paralēli Vitauts izveidoja Lietišķās mākslas vidusskolas metālapstrādes nodaļu, bet es mācīju rotu stila vēsturi – tā tapa manas pirmās rotas,” atminas Inita. Pirms 15 gadiem izveidota Straupju pirmā galerija Turaidā, tur atrodamas baltu rotu kopijas, bet Vecrīgā galerijā “Tornis” iepretim Pēterbaznīcai jau astoņus gadus ir atrodamas mākslinieku jaunās rotu kolekcijas. Kopš tā laika abu rotas aizceļojušas uz visiem apdzīvotajiem pasaules kontinentiem, mākslinieki piedalījušies starptautiskos pasākumos un izstādēs. Initas veidotā Stāmerienas Annasmuižas villaines kopija ar ieaustiem 5000 bronzas gredzentiņiem rotā Latvijas pārstāvniecības ēkas interjeru Apvienoto Nāciju Organizācijā ASV. Viņa radījusi bronzas gredzentiņiem rotātus tērpus Latvijas vēstures muzeja un Turaidas muzejrezervāta pastāvīgajām ekspozīcijām, Straupju darinātās rotas dāvātas gan Hilarijai Klintonei, gan Dānijas karalienei Margaretai II un Islandes prezidentam Olaforam Ragnaram Grimsonam. ”Baltu rotas ir pamats visus šos gadus. Tas ir tas, ar ko atšķiramies no citiem,” spriež Inita.
“Citos stilos ir grūti pateikt, kādas tautības ir autors, bet etniski motīvi šaubas nevienam nerada – cilvēki atšķir indiešu, indiāņu, ķeltu rotas. Es latviskos motīvus, zīmes izjūtu kā savējos.” Kādreiz, mācot skolēniem rotu stila vēsturi, iziets cauri to tapšanas gadu simteņiem.
Inita atzīst, pašai tuvākais ir otrais – ceturtais gadsimts pēc Kristus – maz rotājuma elementu, vairāk forma – tās var vilkt pie tērpa jebkurā diennakts laikā. Initai dažādās rotās tuvākais ir saules motīvs, šķiet, arī pati māksliniece izstaro siltumu. “Man laikam ir saules atkarība,” smaida Inita. “Ja no rīta mostoties ir saulains laiks, viss notiek. Protams, arī man ir brīži, kad vajag atpūsties un noņemt visas rotas. Sajūtas, kādas rotas nēsāt un kad to darīt, katram ir individuāla.” Māksliniece nepiekrīt, ka mūsdienās rotu valkāšana būtu vien dekoratīva lieta, tieši pretēji – viņa novērojusi, cilvēki arvien vairāk interesējas par seno rakstu nozīmi. “Tagad cilvēkiem vairāk interesē gan Latvijā šūtais, gan Latvijā veidotu mājas lietu dizains. Tāpat ar rotām – mūsu galerijās daudz cilvēku jautā par baltu rotu zīmēm, laiku, kad tās valkātas. Protams, mēs nekad nevaram būt droši, ka tā vai cita raksta nozīme ir pilnīgi skaidra, tomēr arheologu sniegto informāciju vienmēr piedāvājam, tāpat varam ļaut cilvēkam sajust šo rotu, vai tā viņam der vai ne.” Katrā rotā ielikts kaut kas no sevis, Inita smaida, redzot cilvēkus valkājam viņas gatavotās rotas, acumirklī viņi šķiet kā labi paziņas. Pati māksliniece lielākoties valkā pašas un vīra darinātās rotas, tomēr viņas kolekcijā nokļūst gan atsevišķu latviešu māk slinieku darinājumi, gan, piemēram, Amerikas indiāņu etniskās rotas, sirdij tuvais tirkīza zilais. “Indiāņu motīvus, ko atrodu viņu tekstilā, esmu izmantojusi arī savos darbos. Patiesībā senajām baltu rotām ir daudz līdzību gan ar indiāņu, gan citu tautu, piemēram, Āfrikas, seno rakstu motīviem.” Ikdienā Initu nodarbina seno rotu kopijas, bet gaidāmajā izstādē Siguldā būšot kas pilnīgi cits. Initas pašas rotu kolekcijās nereti sastopam ziedu motīvu, tā, piemēram, sudraba rozes plaukst mākslinieces zināmākajā rotu kolekcijā “Smagā romantika”, kas veltīta Turaidas Rozei. Savukārt gaidāmajā izstādē Siguldā uzplaukšot vasaras ziedi. Māksliniece smaida – teju viss mammas puķu dārzs. Ziemīgus motīvus izstādē ienesīs meitas Lienes fotogrāfijas – sastingusī dzīvība, kur kadrā redzamais sastindzis jau pirms to iemūžināt. Šī ir meitas rosināta debijas izstāde Latvijā. “Lienei kā siguldietei bija svarīgi pirmo izstādi veidot tieši šeit,” stāsta Inita. “Lienes darbi ir kaut kas starp fotogrāfiju un glezniecību. Viņas fotogrāfijā viss ir izdarīts, pirms nospiests slēdzis. Nav nekādas pēcapstrādes. Tajās ir interesants āķītis – katrs var papētīt, kā tad īsti to, kas tur redzams, var dabūt gatavu. Studējot ārpus Latvijas, iespējams, domāšana tomēr ir mazliet atšķirīga, redzējums – brīvāks.”
