Saspringums Kosovā: numurzīmju strīds uzplēš serbu un albāņu konflikta rētas 6
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
NATO vadītie starptautiskās operācijas spēki Kosovā (KFOR), kuru sastāvā ir arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienība, šonedēļ sāka pastiprināti patrulēt Serbijas un Kosovas robežu, uzmanot situāciju, ko analītiķi atzinuši par saspīlētāko pēdējās desmitgades laikā.
KFOR uzdevums ir uzturēt drošību un pārvietošanās brīvību robežpārejas punktos. Abu vēsturiski naidīgo pušu militārās sadursmes iespēja palielinājusies dēļ strīda par automašīnu numuru zīmēm – Kosovas valdība 20. septembrī aizliedza valstī Serbijas numurus, liekot tās uz robežas nomainīt pret pagaidu zīmēm.
Pagaidu zīmes ir derīgas divus mēnešus un maksā 5 eiro. Serbija līdzīgu praksi ieviesa jau pirms vairākiem gadiem, neielaižot valstī automašīnas ar Kosovas numuriem.
Belgrada joprojām neatzīst 2008. gadā neatkarību pasludinājušo Kosovu – reģionu, ko vēsturiski uzskata par savu, – par patstāvīgu valsti, lai arī to jau izdarījušas vairāk nekā 110 pasaules valstis, tajā skaitā vairums rietumvalstu. Kosovas neatkarību neatzīst arī Belgradas sabiedrotā Krievija.
Etniskā spriedze
Kosovas ziemeļdaļu kompakti apdzīvo daudz etnisko serbu, kuru vidū Prištinas lēmums aizliegt Serbijas numurus pagājušajā nedēļā izsauca sašutumu un nemierus.
Kosovas serbi savām automašīnām lieto Serbijas numurus ne tikai tāpēc, ka citādi iebraukt Serbijā nav iespējams, – tas ir arī principa jautājums, jo Kosovas serbi neatzīst Kosovas albāņu varas autoritāti.
Simtiem etnisko serbu sarīkoja protestus un ar kravas automašīnām bloķēja satiksmi Jarinjes un Brnjakas robežpunktos uz robežas ar Serbiju.
Priština reaģēja, izvietojot valsts ziemeļos ap 300 īpašās policijas vienības vīru un vieglo bruņutehniku. Policija serbu numurus sāka noņemt piespiedu kārtā. Belgrada atbildēja ar armijas vienību un četru bruņumašīnu nosūtīšanu uz Jarinjes robežpunktu.
Caur Jarinji ved galvenā šoseja no Prištinas uz Belgradu, savukārt caur Brnjaku ceļš no Kosovska Mitrovicas uz Novi Pazaru Serbijas dienvidos. Upes un etniski sadalītajā Kosovska Mitrovicā, kuras dienviddaļā dzīvo albāņi, bet ziemeļdaļā serbi, robežsituācijas saasināšanās izsaukusi atsevišķus incidentus.
Kosovas policija otrdien paziņoja, ka aizturējusi desmit albāņus, kuri uzbrukuši serbiem, kas ieradušies kārtot zemes lietas kādā iestādē pilsētas dienviddaļā.
Incidentā neviens nav nopietni cietis, taču serbi apsaukāti, apmētāti pudelēm un beigās izstumti no iestādes. Divi no aizturētajiem albāņiem ir nepilngadīgie. Policija sola, ka starpgadījumā vainojamie tikšot sodīti.
Paaugstināta gatavība
KFOR spēku komandieris, Itālijas armijas ģenerālmajors Franko Federiči paziņojis, ka kopš pirmdienas uz robežas pastiprināts gan patruļu skaits un ilgums, gan iesaistīto karavīru daudzums. Federiči uzsvēris, ka KFOR runā ar abām konfliktā iesaistītajām pusēm.
Tāpat robežu, lai labāk iepazītos ar reālo situāciju, apmeklējušas ASV un Kanādas aizsardzības resoru amatpersonas. KFOR rindās ir ap 4000 karavīru no 28 valstīm, un NATO tiek uzskatīta par Kosovas neatkarības garantu, jo 1999. gadā alianse iejaucās, kad Serbijas agrākās provinces neatkarības karš kļuva pārāk asiņains un ieguva genocīda pazīmes.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs uz Eiropas Savienības un citu rietumvalstu aicinājumiem nepadziļināt krīzi atbildējis ar brīdinājumu, ka Belgrada “nepieļaus Serbijas un tās pilsoņu pazemošanu” un reaģēs, ja notiks kādi uzbrukumi Kosovas serbiem un KFOR nerīkosies viņu aizstāvībai.
Vienlaikus viņš uzsvēris, ka Serbijas armija līdz šim nav pārkāpusi Kosovas robežu. Kosovas darbības tiek sauktas gan par “kriminālām”, gan “provokāciju”.
Analītiķi norāda uz drīzajām vēlēšanām kā Serbijā, tā Kosovā, kas varētu kalpot par katalizatoru vēlmei palielināt spriedzi. Kopš pagājušās nedēļas Serbijas bruņotajos spēkos izsludināta paaugstināta kaujas gatavība. Serbu militārie helikopteri un lidmašīnas lido robežas tuvumā.
Valsts aizsardzības ministrs Neboiša Stefanovičs svētdien inspicēja armijas bāzes Kosovas pierobežā, un viņu šajā misijā pavadīja arī Krievijas vēstnieks un militārais atašejs Serbijā. Krievija, tāpat kā Serbija, situācijas saasinājumā vaino Kosovas valdību, kamēr Belgrada rīkojoties “atbildīgi”.
Savukārt Kosovu apmeklējis Albānijas premjerministrs Edi Rama. Viņš Serbijas soļus, paaugstinot militāro klātbūtni, nosaucis par “teatrāliem militārajiem manevriem”, jo vienīgais risinājums ir dialogs.
Kosovas vietējie mediji atsaucas uz ASV vēstnieka teikto, ka jau šīs nedēļas beigās Briselē varētu notikt Kosovas un Serbijas delegātu tikšanās, lai atrisinātu konfliktu.
Sarunās kā vidutājs līdzdarbosies ASV ārlietu ministra vietnieks Gabriels Eskobars. Vēlāk oktobrī varētu notikt arī vēl augstāka līmeņa Prištinas un Belgradas politiķu pārrunas.
Serbijas prezidents Vučičs par attiecību normalizēšanas priekšnoteikumu nosaucis Kosovas policijas spēku atsaukšanu no etnisko serbu apgabaliem valsts ziemeļos.
