Egils Līcītis: Valdības diriģents paliek tas pats vecais 18
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vēlot 14. Saeimu, saspīlējuma apstākļos Latvijas suverēnā tauta parādījusi augstu mobilizētības pakāpi un valsts interešu vārdā nobalsojusi par partijām, kas stingri skatās Rietumu virzienā – pret prokremliskām partijām un nepievēršot uzmanību Austrumu tirgus tipa sīkmaņiem, kuri šajās vēlēšanās bija uzstādījuši letītes balsu pirkšanai.
Valdības diriģents paliek tas pats vecais, pieaugušo komanda “Jaunās Vienotības” personā, kura izcīnījusi gandrīz vai graujošu uzvaru, un arī pārējie rezultāti bija paredzami, izņemot dažus, lielākoties, pozitīvus pārsteigumus.
Kā pirmais minams, pieklājīgi izsakoties, politisko senioru, bet, epitetus netaupot, veco sakārņu, saušņu un praulu apvienības “Saskaņa” caurkrišana no tradicionālā vēlēšanu uzvarētāju stāvokļa līdz 0 vietu ieguvējiem Saeimā.
Ilggadēji ieņemtās guļvietas un labturības apstākļi jāatstāj opozīcijas deputātiem Urbanovičam (parlamentā no 1994. gada), Cilevičam (no 1998.), parlamentārā darba veterāniem Klementjevam, Agešinam, Pimenovam, azbesta lēdijai Ločmelei. Šiem biedriem cienījamā vecuma dēļ politiskā karjera noslēgusies.
Patīkami, ka latvieši lielā mērā noraidīja un nostopēja Kariņa–Levita režīma gāzēju kompāniju.
Vēlētāji saprata, ka Šlesera septītajam projektam ar praktisko pieredzi valsts nozagšanā īstais nosaukums drīzāk skanētu kā “kabata pirmajā vietā”.
Tvaikmašīnai Aināram dūša gan nekad nenošļūk papēžos. Nomainījis glaunos uzvalkus pret jauneklīgu hūdiju, cilvēks-raķete solās būt aktīvā pretdarbībā. Tas saprotams, jo no valdības “LPV” frakciju turēs lielgabalšāviena attālumā, un no pašu ambīciju buldozera rūciena realitātē izspiests vien oda sīciens.
Toties uzticēšanās no pirmā acu uzmetiena padevusies Uldim Pīlēnam. Liepājnieka veidotais jaunuzņēmums “Apvienotais saraksts” ticis pie solīda vēlētāju dota mandāta un iekļausies valdības jauncelsmes darbā, stiprinot Latvijas nacionāli konservatīvo spēku pārstāvību.
Ne bez nožēlas 14. Saeimā jāšķiras no “Konservatīvajiem”, kuru palikšana bez balsotāju atsaucības bija paredzama, jo nevar tā likt vilties vēlētājiem, kā lika bordānieši. Debatēs varēja jautāt – kur gan palicis kaujinieciski noskaņotais, cīņasspējīgais gailēns Bordānjānis? Bija jūtams, ka balvenietis nojauš zaudējuma sāpes un rūgtumu.
Protams, pie pārstāvības Saeima tika tie, kas to dikti, dikti vēlējās un varītēm alka. Tie, kas ieņēma visas pieejamās vietas sociālajos tīklos, gāja ielās un aģitēja priekšvēlēšanu teltīs – “Progresīvie”.
Brīvi no naudiskām ietekmēm, zaļoksnie politiķi ienesīs Saeimas telpās revolucionāru garu un svabadības sajūtu, bet atcerēsimies, ka kādreiz salā kailām krūtīm stāvošie “Visu Latvijai” jaunekļi tagad ir iestrādājušies parlamentārajā praksē, absorbēti kopējā uzvalkoto cilvēku masā un devuši priekšroku mierīgas evolucionārās attīstības ceļam.
Lai tuvinātos iespējai nokļūt valdošās koalīcijas sastāvā, “Progresīvajiem” būs jāatmet domas par konstitūcijas liberalizēšanu un klusinātākā tonī jārunā par dzimumjautājumiem, kas tiem svarīgākais.
Pie galīgā jaunās valdības sastāva noregulējuma savu vārdu noteikti bildīs Valsts prezidents. Domājams, sākotnēji tiks dota priekšroka nacionāli centriskas ievirzes koalīcijai, vēlāk varēs paeksperimentēt ar liberālāku – ja būs vēlēšanās un vajadzība.
Zīmīgs ir cilvēku iespaidīgais atbalsts bezpartijiskiem pārstāvjiem, kuri lielā skaitā bij sastopami “Apvienotā saraksta” un “Progresīvo” listēs. Tas liek domāt, ka dažu ietekmīgu spēku apsolījums mainīt vēlēšanu sistēmu var gūt atspoguļojumu valdības deklarācijā.
No latvisko spēku puses derētu padomāt, kam uzņemties šefību pār 24. februārī “šokā nonākušiem”, orientierus un interešu aizstāvjus pazaudējušiem krievvalodīgajiem.
