Māris Zanders: “Te nu mēs esam – vairāku mēnešu garumā saspiestā atspere atsprāga!” 3
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vispirms derētu tikt skaidrībā ar jautājumu, vai informatīvās telpas jaunā “topa tēma” – protesta akcijas un nemieri ASV un Eiropā – vispār skar Latvijā dzīvojošos? Uzsveru – nevis iemesls demonstrācijām (cilvēktiesību ievērošana skar ikvienu, te ģeogrāfija nav no svara), bet tieši demonstrācijas?
Īsā atbilde: jā, skar. Ciniski sakot, ja prāvs skaits amerikāņu ir nolēmuši darīt visu, lai viņu valsts saglabātu līderpozīcijas no Covid-19 mirušo statistikā, tā ir viņu izvēle – cilvēku plūsma uz/no ASV tuvāko mēnešu laikā diez vai atsāksies.
Savukārt tas, ka prāvs skaits eiropiešu (Parīzē, Amsterdamā, Londonā) ir
nolēmuši praksē pārbaudīt, vai viņu populācijā veidojas kolektīvā imunitāte pret koronavīrusu, ir mūsu situācijai aktuālāk,
ja ņem vērā, ka cilvēku kustība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm jau atsākas. Ja ekstrēmu piedzīvojumu cienītāji (var viņus apzīmēt arī citādi…) palaida garām iespēju sajust nervus kutinošo risku šopavasar Itālijā vai Spānijā, viņiem pēc apmēram mēneša būs visas iespējas atgūt zaudēto Francijā un Nīderlandē. Un pēc tam atgriezties savās mītnes zemēs. “Apsveicu.”
Pirms turpinu, piezīmēšu, ka mani nepārsteidz un nešokē tas, ka protesta akcijas apaug ar vandalismu un zagšanu. Tā bieži notiek, un paši esam to piedzīvojuši – kaut daudz mazākā apmērā. Kamēr vairākums 2009. gada 13. janvārī Vecrīgā pilnīgi leģitīmi īstenoja savas politiskās tiesības, kaut kādi deģenerāti izmantoja iespēju aplaupīt dzērienu veikalu. Īsi sakot, ir protests, un ir nelieši.
Tomēr jāatzīst, ka vispār mani pārsteidz “gaišā” doma – vēl jo vairāk pandēmijas patiešām smagi skartajā Ņujorkā un Londonā – pandēmijas apstākļos sapulcēties pamatīgos pūļos un piedevām kārtīgi izklaigāties viens otram sejā.
It sevišķi, ja patur prātā, ka aizvadītajos mēnešos ir notikušas protesta akcijas, piemēram, Dienvidkorejā un Izraēlā, kurās to dalībnieki savstarpējās distances kritēriju ievēroja un vienalga spēja savākties visnotaļ iespaidīgā skaitā.
Pieļauju, ka daļa no ļaudīm, kuri ir nolēmuši pārvilkt svītru visiem pandēmijas ierobežošanas līdzšinējiem pūliņiem, vienkārši netic varas, mediju un ekspertu apgalvotajam par Covid-19 un neuzskata par sev saistošām jebkādas rekomendācijas un ierobežojumus.
Tomēr man ir arī laika gaitā izveidojies paradums meklēt kādu zinātnisku skaidrojumu neracionālai rīcībai. Lai gan ir ļaudis, kurus aizvaino viņu rīcības salīdzināšana ar dzīvnieku uzvedību, es te neko aizskarošu neredzu, jo cilvēki taču ir dzīvas būtnes.
Tātad bioloģijā, precīzāk, biomehānikā, ir intensīvas lokomocijas jēdziens, un es mēģināšu ļoti vienkāršoti aprakstīt dažus ar šo jēdzienu saistītus eksperimentus ar gliemjiem un circeņiem. Kad dzīva radība nonāk jaunos apstākļos, tas gandrīz vienmēr tai rada stresu un tādēļ arī grūtības noorientēties un jēdzīgi rīkoties negaidītajā situācijā.
Savukārt eksperimenti liecina, ka dzīvās radības ar stresu tiek galā labāk un rīkojas jēdzīgāk, ja “ienāk” jaunajā situācijā intensīvas lokomocijas režīmā,
proti, kaut kur lidojot, skrienot, lienot. Īsi sakot, kustoties. Tālāk neiedziļinoties šī atzinuma iztirzāšanā, var gadīties, ka iemesls protestētāju ekstravagantajām idejām protestēt tieši tā, kā viņi to dara, ir karantīnas režīmu noteiktie ierobežojumi brīvi lidot, atvainojos, brīvi pārvietoties, kustēties.
Piespiedu “sabremzēšanās” mūsu fiziskajiem ķermeņiem nozīmē vēlāk lielākas grūtības tikt galā ar stresu. Šāds skaidrojums, pareizāk sakot, versija, protams, nenozīmē attaisnot uz pandēmijas ierobežošanu vērsto pasākumu brašu ignorēšanu, bet te nu mēs esam – vairāku mēnešu garumā saspiestā atspere atsprāga. ASV, Francijā, Lielbritānijā, daļēji arī Vācijā un Slovēnijā (delikātais jautājums – un kāda veidojas situācija Latvijā?).
Purpināt par notikušo un notiekošo nav vairs lielas jēgas, būtiskais jautājums ir šāds: ja mēs redzam, ka atsperes saspiešanas modeļa gadījumā ir liels risks, ka tā vienalga atsprāgs vaļā un attiecīgi apdraudēs saspiešanas rezultātus, varbūt ir vērts padomāt par niansētākiem risinājumiem turpmāk? Nepieciešamība tam būs. Manuprāt, jau jūlija sākumā.
