LZA nosauktie 2014. Latvijas zinātnes sasniegumi un to autori 4
Teorētiskā zinātne
1. Pirmo reizi demonstrēta elektronu pāru skaldīšana nanoelektroniskajā “kvantu paātrinātājā”. LZA korespondētājloceklis Vjačeslavs Kaščejevs, Latvijas Universitāte (LU).Eksperiments veikts Leibnica Hannoveres universitātē, piedaloties kvantu sūkņu speciālistiem no Vācijas federālā metroloģijas institūta. Savukārt teorētiskos pierādījumus un modelēšanu radīja LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļas kvantu nanoelektonikas teorijas grupa V. Kaščejeva vadībā. Rezultāti publicēti nozares vadošajā žurnālā “Nature Nanotechnology”. Eksperiments ir ne tikai pierādījis, ka elektronus var pēc izvēles nosūtīt katru uz savu pusi, bet atklājis, ka ar noteiktajiem uzstādījumiem divi elektroni vienmēr paliek kopā, it kā tos saturētu kāds pievilkšanās spēks.
2. Izstrādāta un pielietota jauna evolucionāro algoritmu metode kristālisku un nanokristālisku materiālu lokālās strukturālās un termiskās nesakārtotības pētījumiem, izmantojot rentgenstaru absorbcijas spektru analīzi. Mg. Jānis Timošenko, Dr. Andris Anspoks, Dr. Aleksandrs Kalinko, LZA korespondētājloceklis Aleksejs Kuzmins, akadēmiķis Juris Purāns, LU Cietvielu fizikas institūts.
3. Apkopoti Latvijas zinātnieku jaunākie atzinumi par latviešiem kā nāciju (etnosu) un Latviju kā valsti. “Latvieši un Latvija”. Galvenais redaktors akadēmiķis Jānis Stradiņš, atbildīgie redaktori akadēmiķe Ilga Jansone un LZA korespondētājloceklis Andrejs Vasks. Redkolēģija: Dr. habil. chem., Dr. h. c. hist. Jānis Stradiņš, Dr. habil. philol. Viktors Hausmanis, Dr. habil. philol. Ilga Jansone, Dr. habil. sc. pol., Dr. iur. Tālavs Jundzis, Dr. habil. phil. Maija Kūle, Dr. habil. hist. Andrejs Vasks, Dr. hist. Guntis Zemītis.
4. Izveidotas un apkopotas baltu valodu ģeolingvistiskās kartes, kas uzskatāmi rāda gan abām valodām raksturīgo parādību kopīgo areālu izplatību leksikā un semantikā, gan arī fonētiskās un morfoloģiskās īpatnības, kā arī valodu kontaktus. Izdots “Baltu valodu atlants. Leksika 1. Flora”. Sastādītāji: D. Mikuleniene, A. Stafecka.
5. Pirmo reizi kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas publicēts akadēmisks Latvijas vispārējās mākslas vēstures izdevums. “Latvijas mākslas vēsture, IV sējums: 1890 – 1915”, kas jaunatklājumu un interpretācijas ziņā tālu pārspēj citus šā žanra darbus. Sastādītājs un zinātniskais redaktors prof. Eduards Kļaviņš, teksts: m. art. Kristiāna Ābele, asoc. prof. Silvija Grosa, prof. Valdis Villerušs.
6. Izpētītas ziemāju labību un ziemas rapšu slimību attīstības īpatnības un to izplatības likumsakarības Latvijas apstākļos, izstrādātas rekomendācijas vidi saudzējošai un ilgtspējīgai slimību ierobežošanas sistēmai. Autoru kolektīvs Dr. biol. Birutas Bankinas vadībā, LLU Lauksaimniecības fakultāte un MPS “Vecauce”, Priekuļu Laukaugu selekcijas institūts, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts, Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs, Valsts augu aizsardzības dienests.