No laboratorijas līdz aptiekai 4
Pagaidām vēža slimnieku ārstēšanā “Belinostatu” izmanto tikai ASV; Eiropas Zāļu aģentūra vēl nav devusi akceptu preparāta lietošanai Eiropas valstīs. Jāsaka gan, ka “Belinostats” tika atklāts nevis pērn, bet jau 2000. gadā. Teju 15 gadi bija vajadzīgi, lai no laboratorijas atklājums nonāktu līdz aptieku plauktiem. E. Loža teic: dažkārt tas prasa vēl ilgāku laiku.
Cenšoties radīt tāda veida vielu, šoreiz bijis veiksmīgs jau viens no pirmajiem mēģinājumiem. Izvēlēties, kurš no simtiem savienojumu būs īstais, ir arī laimes spēle. “Var sanākt arī tā, ka tālākos pētījumos izrādās, ka šis savienojums ir toksisks, rada kādas blaknes un nav tomēr laižams ražošanā. Tad jāizvēlas cits savienojums un jāsāk visi eksperimenti no gala. Mums paveicās,” saka E. Loža. Tomēr, meklējot vēl efektīvākus savienojumus, sintezēts vairāk nekā simt līdzīgu vielu. Svarīgi arī bijis patentēt visus daudzos līdzīgos savienojumus, lai kāds cits, patentējot gandrīz tādu pašu vielu, nesāktu ražot līdzvērtīgu preparātu.
Lai pārbaudītu, vai sintezētā viela tiešām noderēs vēža pētniecībā, nepieciešami ne tikai daudzi gadi, bet arī lieli finansiālie ieguldījumi. Latvijas farmācijas uzņēmumi 2000. gadā nebija tik spēcīgi, lai finansētu šādu vielu tālāku izpēti. “Belinostats” sākotnēji tapis sadarbībā ar Lielbritānijas uzņēmumu, kas bija gatavs ieguldīt riska kapitālu, jo nebija jau vēl garantijas, ka atklāto vielu tiešām varēs izmantot vēža ārstēšanā. Līguma nosacījumi ar uzņēmumu paredz, ka sintezētās vielas patentā gan minēti Latvijas zinātnieku vārdi, taču visi ienākumi no patenta izmantošanas, tātad zāļu ražošanas tiek uzņēmumam. Briti savu uzņēmumu un tiesības uz atklājuma izmantošanu gan jau pārdevuši kādai lielākai dāņu farmācijas firmai, kas sadarbojas ar ASV farmācijas uzņēmumu.
“Pat tad, ja peļņu negūstam, protams, ir gandarījums, ka mūsu veikums bijis nozīmīgs,” teic E. Loža.
Pats galvenais, ka “Belinostats” palīdzēs ārstēt vēzi, kas dzīves laikā var skart pusi vīriešu un katru trešo sievieti.
