Latvijas zinātnieku sasniegumu saraksts aizvien garāks 4
Nākamajā nedēļā Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apbalvos 12 zinātnieku grupas, kuru veikums atzīts par pagājušā gada zinātnes sasniegumiem. Iepriekšējos gados LZA izcelto panākumu saraksti bijuši īsāki, tomēr jāatzīmē, ka liela daļa no aizvadītā gada sasniegumiem ir nevis jaunatklājumi, bet gan monogrāfijas, dažādu zinātnisku pētījumu un atklājumu apraksti, kā arī apkopojumi.
Ne tikai atklājumi
Konkursu par izcilākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē LZA rīko jau aptuveni desmit gadus. Katrs zinātnieks pats vai viņa kolēģi var viņa veikumu nominēt šim konkursam. Pieteikumi tiek apspriesti LZA nodaļās, bet gala lēmumu pieņem LZA prezidijs. No vienas puses – vairākpakāpju izvētīšana, tomēr, kā var spriest pēc LZA prezidenta Ojāra Spārīša teiktā, prezidijs nodaļu lēmumus parasti neapstrīd: “Kā gan ķīmiķis var apstrīdēt humanitāro zinātņu ekspertu viedokli par humanitāro zinātņu jomas pētījumu?”
Jautāts, vai gada zinātnes sasniegumu sarakstā nav pārāk daudz monogrāfiju un dažādu apkopojumu, O. Spārītis uzsver, ka tie lielākoties nāk no humanitāro zinātņu jomas, kurās nav iespējami tik daudzi jaunatklājumi kā dabas vai tehniskajās zinātnēs. Lai veikums tiktu atzīts par sasniegumu, svarīga gan tā zinātniskā kvalitāte, redzējuma plašums, starptautiskā dimensija, gan pirmreizīgums. Tāpēc sarakstā iekļauts, piemēram, “Latvijas mākslas vēstures” 4. sējums ”Neoromantiskā modernisma periods: 1890 – 1915″, kas īpašs arī ar to, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pirmo reizi publicēts akadēmisks Latvijas vispārējās mākslas vēstures izdevums. “Grūti salīdzināt pilnīgi jauna pretvēža preparāta radīšanu ar monogrāfijas tapšanu,” teic O. Spārītis.
Apkopojumi gan nav nākuši tikai no humanitārās jomas pārstāvjiem. Starp zinātnes sasniegumiem minēta arī bioloģijas doktora Aldoņa Vēriņa enciklopēdiska monogrāfija “Latvietis un viņa peonijas”, kurā apkopoti Latvijas un pasaules peoniju audzētāju sasniegumi. “Enciklopēdiskos izdevumos daudz kas atkārtojas, bet ir arī daudz kas jauns. Konkrēti šajā izdevumā ieguldīts daudz no visa zinātnieka mūža,” skaidro O. Spārītis. Bet par biezeņu ražošanas tehnoloģiju (tapuši biezenīši “Rūdolfs”) iekļūšanu zinātnes sasniegumos LZA prezidents teic, ka šis gadījums ir lielisks piemērs zinātnieku un uzņēmēju sadarbībai, tāpēc uzskatāms par sasniegumu.
