Sasniegts tehnoloģiju attīstības “pudeles kakls” – eksperti skaidro, kā to pārvarēt 0
Tehnoloģiju nozare attīstās – teju katru dienu dzirdam par inovācijām, kas uzlabos mūsu ikdienas dzīvi. Taču, vai situācija tiešām ir tāda, kā tā izskatās no malas? Eksperti ziņo, ka tehnoloģiju attīstība sāk piedzīvot tā saukto pudeles kakla efektu. Turklāt, pēc viņu novērojumiem, pēdējās desmitgadēs mēs neesam pieredzējuši tik ievērojamus tehnoloģiju izrāvienus, kas mainītu mūsu ikdienu. Vairāki tehnoloģiju virzieni varētu būt nonākuši attīstības strupceļā. Par soļiem, kas jāveic, lai sekmētu jaunus, nozīmīgus sasniegumus un attīstību tehnoloģiju nozarē, nesen notikušajā Huawei Globālajā analītiķu samitā ar savām idejām dalījās tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperti.
Jāizvērš IKT izmantošana dažādās nozarēs
Digitālās tehnoloģijas ir liela daļa no mūsu ikdienas. Piemēram, palūkojoties uz mūsu tālruņiem, redzam, cik daudz dažādu funkciju tie piedāvā – zvanīt, sūtīt īsziņas, iegūt visa veida informāciju, iepirkties tiešsaistē, veikt maksājumus, izmantojot internetbanku pakalpojumus un pat atrast ātrāko ceļu uz izvēlēto galamērķi. “Pēdējās desmitgades laikā, strauji attīstoties platjoslas sakariem, viedierīcēm, mākslīgajam intelektam un mākoņdatošanai, digitālās tehnoloģijas ir ievērojami bagātinājušas mūsu dzīvi. Tiek uzskatīts, ka 18. gadsimts bija mehanizācijas laikmets, 19. gadsimts bija elektrifikācijas laikmets, 20. gadsimts – informatizācijas laikmets, bet 21. gadsimts būs inteliģences laikmets,” skaidro Huawei Stratēģisko pētījumu institūta prezidents Dr. Džou Hons.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi laika gaitā ir izmainījuši mūsu ikdienu. Huawei eksperti saredz to potenciāla izmantošanu vēl vairākās nozarēs, kurās līdz šim IKT ieviešana nav bijusi prioritāšu augšgalā. Piemēram, IKT risinājumi arvien vairāk ienāk veselības un labsajūtas jomā – valkājami sensori, bezvadu sakari un mākoņdatošana var palīdzēt sasniegt mūsu izvirzītos treniņu mērķus un kopumā uzraudzīt mūsu veselīgo paradumu ievērošanu, kā arī nodrošināt hronisku slimību pārvaldību. Turklāt mākslīgā intelekta risinājumi ir spējīgi palielināt medikamentu un vakcīnu izstrādes un pārbaudes efektivitāti. IKT var būt palīgs arī zaļas, ilgtspējīgas vides veidošanā. Piemēram, nodrošinot efektīvu enerģijas pārveidošanu un plānošanu ar zemākām izmaksām un augstāku efektivitāti. Turklāt tām ir potenciāls bagātināt mūsu dzīvi ar digitālās pasaules iespējām un uzlabot mācību efektivitāti. Mērķtiecīgi ieviešot IKT arvien jaunās nozarēs, būtiski palielinās iespējas piedzīvot jaunu tehnoloģiju izrāvienu, kas mainīs mūsu ikdienu.
Jārod jauni veidi, kā veicināt tehnoloģiju un zinātnes mijiedarbību
Zinātnes robežu paplašināšana paver jaunus horizontus arī tehnoloģiju pasaulē. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir ieviest vēl vairāk tehnoloģiju risinājumu fizikas, ķīmijas un bioloģijas nozarēs. Jau šobrīd eksperti darbojas šajā virzienā. Piemēram, paredzēts, ka ar jauna skaitļošanas risinājuma palīdzību būs iespējams noskaidrot jaunatklātu materiālu īpašības bez to testēšanas. Turklāt, izmantojot skaitļošanu ķīmijā, ir potenciāls radīt efektīvākus farmaceitiskos līdzekļus un vakcīnas.
Kā uzskata Huawei eksperti, otrs no veidiem, kā paplašināt zinātnes un līdz ar to arī tehnoloģiju robežas, ir atgriezties pie visa pamata – dabas – un ņemt piemēru no tās. Ir nepieciešams paplašināt un uzlabot cilvēku uztveres spējas – miljoniem un pat miljardiem gadu ilgas evolūcijas laikā daudziem dzīvniekiem ir attīstījušās neparastas uztveres spējas, kas ir daudz lielākas par cilvēka un esošo mašīnu uztveri. Piemēram, daži zirnekļi viegli pārspēj cilvēkus kustībā esošu objektu kontūru noteikšanā. Zirnekļi šo jutīgumu attīstīja, lai varētu ātri un precīzi notvert upuri. Pēc Huawei ekspertu domām, arī autonomai braukšanai vajadzīgas šādas “zirnekļa acis”. Vēl ir varžu acis, kas ir ļoti jutīgas pret atsevišķiem fotoniem un tām ir lieliska nakts redzamība. Un suņu deguni ir 1000 reižu spējīgāki par cilvēku ožu dažādu smaržu atšķiršanā. Attīstītās uztveres spējas var izmantot arī cilvēka ķermeņa uztveršanai un kontrolei. Nākotnē šādi jauni sensoru veidi ļaus reāllaikā neuzkrītoši mērīt tādus svarīgus veselības rādītājus kā asinsspiediens, cukura līmenis asinīs, sirds ritms un elektriskā aktivitāte. Smeļoties idejas no visgudrākajiem dabā sastopamajiem mehānismiem, iespējams paplašināt ne tikai robežas zinātnē, bet arī radīt iepriekš neredzētus tehnoloģiskos risinājumus.
Nepieciešami jauni skaitļošanas modeļi un risinājumi, lai pārvarētu mūsdienu problēmas
Lai labāk izprastu pasauli un risinātu identificētās problēmas, zinātniekiem ir nepieciešami jauni skaitļošanas modeļi, kas ir pielāgojami dažādiem mērķiem, vidēm un ir viegli īstenojami. Piemēram, ņemot vērā, ka sakaru sistēmas turpina attīstīties, kļūstot augstfrekvences un ātrgaitas, palielināsies problēmas, kas saistītas ar interaktīvo digitālo vidi. Mūsdienās mākslīgā intelekta skaitļošanā plaši izmantotos statistiskos modeļus nav iespējams izskaidrot vai atkļūdot, un tie ir ļoti energoefektīvi, tāpēc nav piemēroti strauji augošiem mākslīgā intelekta lietojumiem. Šī brīža digitalizācijas attīstība norit straujāk, nekā skaitļošanas procesu attīstība. Tas neļauj izmantot pilnu digitālo iespēju potenciālu un bremzē jaunu risinājumu radīšanu.
“Globālā digitalizācija pieaug eksponenciālā tempā, un to veicina nepārprotams tirgus pieprasījums. Mūsuprāt, nākotnē desmit gadu griezumā digitālās tehnoloģijas attīstīsies vairāk nekā simtkārtīgi un digitalizācija paātrinās cilvēces un sabiedrības attīstību. Tomēr jāatzīst, ka daudzas pašlaik izmantotās tehnoloģijas tika radītas jau pirms vairākiem gadu desmitiem vai pat gadsimtiem, tāpēc šodien nākas saskarties ar šķēršļiem, izstrādājot tehnoloģiju nozares jauninājumus,” stāsta Huawei Stratēģisko pētījumu institūta prezidents Dr. Džou Hons.
