Sasniegts augstākais Straujumas darbību negatīvi vērtējošo iedzīvotāju īpatsvars 9
Aprīlī ir sasniegts augstākais Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) darbību negatīvi vērtējošo iedzīvotāju īpatsvars, vienlaikus nostabilizējies pozitīvo vērtējumu īpatsvars, liecina “Latvijas Faktu” veiktais pētījums.
Aprīlī Straujumas darbību negatīvi vērtējuši 47,5% respondentu – šāds īpatsvars nav bijis kopš viņas ievēlēšanas premjerministres amatā. Pagājušā gada februārī viņas darbību negatīvi vērtēja 20,7% aptaujāto, bet turpmākos mēnešus negatīvo vērtējumu īpatsvars pieauga, vien atsevišķos mēnešos tas nedaudz samazinājās. Tomēr tendence vairāk nekā gada laikā bijusi pieaugoša.
Pozitīvo vērtējumu īpatsvars pēdējos mēnešus bijis samērā stabils – aprīlī un martā tas bijis 41,8%. Straujumas darbības pozitīvais novērtējums katru mēnesi nedaudz ir svārstījies, taču augstākais tas bijis pagājušā gada jūnijā, kad atzinīgi par politiķes darbību izteikušies 55,5% respondentu. Viņas darbības sākumā pozitīvi to vērtējuši 14,8%, bet turpmākos mēnešos pozitīvajam vērtējumam bija tendence pieaugt. Tomēr kopš pagājušā gada jūnija vērtējums ir krities.
Likumsakarīgi ir samazinājies arī to iedzīvotāju skaits, kuriem nav viedokļa par Straujumas darbošanos premjerministres amatā. Ja pagājušā gada februārī viedoklis par to nebija 34,4% respondentu, jau pēc pusgada – augustā – šādu atbilžu īpatsvars bija 15,5%, savukārt aprīlī atbildi nav snieguši 10,7% iedzīvotāju.
Savukārt starp ministriem aprīlī pozitīvākais vērtējums bijis aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (ZZS), bet visvairāk negatīvo vērtējumu bijis ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (V).
“Latvijas faktu” veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka Vējoņa darbību atzinīgi novērtējuši 45,2% aptaujāto. Savukārt 31,4% respondentu Vējoņa darbību vērtējuši negatīvi, bet vēl 15,9% nav viedokļa šajā jautājumā.
Vismazākais pozitīvā vērtējuma īpatsvars bijis finanšu ministram Jānim Reiram (V) – 25,6%, bet negatīvi viņu novērtējuši 31,6% iedzīvotāju, savukārt viedokļa šajā jautājumā nav 23,1% respondentu. Tomēr Reirs nav saņēmis visaugstāko negatīvo novērtējumu – tāds ir ārlietu ministram Rinkēvičam (V) – viņa darbību negatīvi vērtējuši 44,8% iedzīvotāju. Pozitīvu vērtējumu snieguši 35%, bet 13,8% nav bijis viedokļa.
Otrajā vietā pēc pozitīvo vērtējumu īpatsvara ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs – 45,1%. Negatīvi viņa darbību vērtējuši 25,9% iedzīvotāju, bet konkrētas atbildes nav bijis 17,9% iedzīvotāju.
Veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS) atzinīgi vērtē 43,5% iedzīvotāju, 27% izteikuši pretēju viedokli. Kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) darbu pozitīvi vērtē 41,9% iedzīvotāju, negatīvi – 24%, savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis saņēmis “plusiņus” no 38,9% iedzīvotāju, bet “mīnusus” – no 30,6%. Tikai nedaudz sliktāks vērtējums ir ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai – viņu pozitīvi vērtē 37,7% iedzīvotāju, bet 24,8% ir negatīvs viedoklis.
Satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) darbību kā labu novērtējuši 34,3% aptaujāto, bet kā sliktu – 34,6%, izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles darbošanos šajā amatā ar pozitīvu atzīmi novērtējuši 32% iedzīvotāju, bet 32,9% bijis pretējs viedoklis.
Vēl trim ministriem bez Reira pozitīvais vērtējums ir zem 30% – labklājības ministram Uldim Augulim (ZZS) – 27,9%, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (VL-TB/LNNK) – 27,5%, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) – 27,1%.
Ne visi iedzīvotāji zina, kādi cilvēki darbojas valdībā. Piemēram, par Gerhardu neko nav dzirdējuši 21,6% iedzīvotāju, maz atpazīstams ir tieslietu ministrs – par viņu dzirdējis 20,1% aptaujāto. Tikmēr atpazīstamākais ir ārlietu ministrs, par kuru nav dzirdējuši vien 6,5% iedzīvotāju un aizsardzības ministrs – par viņu neko nav dzirdējuši 7,4% iedzīvotāju.
Aptaujas aprīlī veiktas laikā no 10.aprīļa līdz 20.aprīlim, dzīvesvietās aptaujājot 1003 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
