Sasniegtais – mata galā. Kas notiks ar latviešu literatūras eksportu ārkārtas situācijas laikā? 2
Koronavīruss atstājis iespaidu uz visām dzīves nozarēm, arī izdevējdarbību. Pavasarī viens pēc otra tika atcelti lielie starptautiskie grāmatu tirgi Leipcigā, Londonā un Boloņā, izdevēji ir sabremzējuši darbu gan Latvijā, gan pasaulē, gaidot, kā attīstīsies ekonomiskā situācija.
Kā tas ietekmējis ar introverto rakstnieku veiksmīgo kampaņu labi sākto latviešu literatūras uzvaras gājienu pasaulē? Par to runājām ar platformas “Latvian Literature” pārstāvi JUTU PĪRĀGU.
– Kā patlaban notiek platformas “Latvian Literature” darbs? Arī normālā ikdienā lielu tā daļu veido sarakste ar aģentiem un izdevējiem – taču, vai pašreizējā situācijā ir jūtams, ka ārvalstu izdevēji samazina darba apjomu, iespējams, kādi iepriekš plānoti tulkojumi tiek atcelti?
J. Pīrāga: – Tikko sākās paziņojumi par grāmatu tirgu atcelšanu, robežu slēgšanu, “Latvian Literature” komanda sāka strādāt attālināti.
Šī gada pirmajā pusē bija plānota ļoti plaša mobilitātes programma gan autoriem, gan grāmatniecības nozares profesionāļiem:
latviešu autoru ārzemēs izdoto grāmatu atvēršanas, dalība starptautiskos festivālos, braucieni uz grāmatu tirgiem. Diemžēl visi pavasara tirgi, kur bija plānota Latvijas pārstāvju dalība (piemēram, Parīzē, Prāgā, Kijevā) atcelti. Par vēlāk gada laikā notiekošajiem festivāliem esam sazinājušies ar organizatoriem, lai saprastu, vai pasākums tiek pārcelts un jāmaina transporta biļetes vai atcelts vispār.
Ja runa par ārvalstu izdevējiem, kaut arī, jūtams, ka viņi samazina darbu apjomu, gatavojas ilgai dīkstāvei, negribīgi skatās uz riskantiem projektiem – un tulkojumi no latviešu valodas tādi ir –, tomēr mēs turpinām uzturēt attiecības un aktīvi komunicēt ar ārvalstu izdevējiem.
Lielākais risks būtu atcelt grantu programmu.
Par laimi, tā strādā – arī pandēmijas laikā, jo visus pieteikumus saņemam un konsultācijas sniedzam elektroniski. Viens konkursa uzsaukums jau noticis, saņēmām rekordlielu pieteikumu skaitu. Pašlaik netiek arī atcelts neviens no plānotajiem tulkojumiem, bet skaidrāka aina būs pēc otrā grantu konkursa – tad redzēsim, vai ir pieteikušies jauni izdevēji, vai kaut kas no plānotā atkritis.
Grantu programma – atbalsts ārzemju izdevējiem – šajā situācijā ir īpaši svarīga,
tādēļ centīsimies līdzekļus no mobilitātes programmā ietaupītajiem līdzekļiem pārlikt uz šo sadaļu.
Visas sarunas turpinās virtuāli, no aizrunātajiem līgumiem neviens nav atcelts, tomēr gribu uzsvērt, ka ļoti svarīgas ir tikšanās klātienē. Pašreizējā situācijā tas, ka nevarējām satikties klātienē, ievērojami apdraud Vizmas Belševicas “Billes” izdošanu Anglijas izdevniecībā “Saraband”.
Francijā piebremzēta Ingas Ābeles romāna “Paisums” izdošana –
izdevniecība “Galimard” meklēja frankofonu lasītāju, kas varētu uzrakstīt ziņojumu par grāmatu. Savukārt citā franču izdevniecībā “Editions Do” šobrīd iepauzējusi Ingas Gailes grāmatas izdošana, jo mums nebija iespējas satikties un aprunāties ar izdevējiem klātienē.
Patlaban apturēta arī mūsu dalība Vācijas festivālā “Bilderbuch” – tā pārstāvji mūsu mobilitātes programmas ietvaros bija aprīlī uzaicināti vizītē uz Rīgu, gribējām viņiem prezentēt latviešu bērnu grāmatas un māksliniekus, piedāvāt iespēju apskatīt viņu portfolio.
– “Facebook” izveidojusies grupa “Publishers Without Borders” – iespējams, visā klusībā plaukst digitālas pārrobežu sadarbības formas, par kurām neiesaistītie pat nenojauš?
– Jā, grupu dibināja izdevēji no Kanādas un Indijas, un tās mērķis ir nepazaudēt saikni ārvalstu izdevēju starpā, apmainīties ar praktisku informāciju gan izdevējdarbības sfērā, gan grāmatu izplatīšanā.
Ir ļoti interesanti uzzināt, kā katrā valstī risina šos jautājumus.
Jaunumi nav iepriecinoši – zinām, ka vairāki lieli izdevēji Norvēģijā atlaiž darbiniekus, Lielbritānijā samazina algas par 50%.
Savukārt no Francijas bija ziņa, ka piešķirts papildu finansējums grantu programmai, lai ārzemju izdevēji var saņemt lielāku atbalstu franču grāmatu tulkošanai un izdošanai. Tas vēlreiz parāda, ka šobrīd atbalstam ārzemju darbu tulkojumiem, kas izdevējiem ir liels risks, ir īpaša nozīme.
Lietuviešiem un igauņiem pagaidām ir nogaidoša stratēģija, viņi cer, ka gada otrā pusē varēs rīkot klātienes pasākumus tulkotājiem, somu kolēģi vēl nav atbildējuši, savukārt “British Centre For Literary Translation” jau visai nopietni apsver iespēju rīkot pasākumus virtuālajā vidē.
Es vēl ceru, ka tomēr gada otrajā pusē izdosies vismaz ģenerālo asambleju tulkotājiem organizēt Rīgā,
esot kopā fiziskā formā, bet neatmetu domu, ka varētu sarīkot vienu darbnīcu arī tiešsaistē.
Par citām pārrobežu sadarbības formām, teiksim, festivāliem, kuros bija paredzēts piedalīties latviešu autoriem, šobrīd tāpat nav lielas skaidrības. No dzejas festivālu organizācijas tīkla “Versopolis” saņēmām ziņu, ka viņi plāno rīkot virtuālo dzejas festivālu un aicina dalīties ar tiešsaistes materiāliem.
– Kas dzirdams par Frankfurtes grāmatu tirgu, vai tas šogad notiks, un vai turpinās pārrunas par Latvijas dalību Frankfurtē viesu valsts statusā?
– Pavisam nesen pamanīju, ka Tobiass Voss (Frankfurtes grāmatu tirgus viceprezidents. – L.K.-Š.) savā privātajā “Facebook” kontā ielicis fotogrāfiju ar lielu plakātu: “Lūdzu, palieciet mājās, jo es šogad gribu piedalīties Frankfurtes grāmatu tirgū!” Pagaidām šķiet, ka Frankfurtes grāmatu tirgus rudenī notiks, bet ir svarīgi, kā attīstīsies situācija vasarā.
Pārrunās par Latvijas dalību Frankfurtē šobrīd ir pauze –
viņi pieņēmuši mūsu uzaicinājumu uz vizīti Latvijā, jau sākām saskaņot datumus, diemžēl ar robežu aizvēršanu pandēmijas dēļ šis jautājums ir atlikts uz nenoteiktu laiku. Parakstu saskaņošana vien var aizņemt no pusgada līdz pat gadam, jo šajā procesā iesaistītas augstas amatpersonas no abām pusēm.
Grāmatu tirgi
Vēršoties plašumā Covid-19 ietekmētajiem reģioniem, jau 3. martā par atcelšanu paziņoja Leipcigas grāmatu tirgus rīkotāji, bet nedēļu vēlāk – Boloņas bērnu grāmatu tirgus rīkotāji. Pagājušās nedēļas nogalē tika paziņoti tirgus balvas ieguvēji – jau trešo gadu pēc kārtas starp finālistiem nosaukta arī Latvijas izdevniecība “Liels un mazs”.
2021. gada grāmatu tirgus notiks no 12. līdz 15. aprīlim,
un, kā norādīja Juta Pīrāga, grāmatu tirgus rīkotāji visu iemaksāto naudu par dalību tirgū un arī par servisu, kas saistīts ar tirgu, pārcēla uz nākamo gadu.
Pagaidām vēl notiekot pārrunas ar Londonas grāmatu tirgus rīkotājiem – tieši briti visilgāk novilcināja tirgus atcelšanu, un no amata atkāpās grāmatu tirgus vadītāja Džeka Tomasa, kuras darbības sešos gados ievērojami paplašinājusies ārzemju izdevēju pārstāvniecība, un vēl arī citi tirgus rīkotāju komandas pārstāvji.
“Tad turpinājās informācijas vakuums, un tikai pēc Lieldienām saņēmām divus piedāvājumus – iespēju saņemt 60% iemaksāto līdzekļu atmaksu vai arī pārlikt visu finansējumu uz nākamo gadu,” pauž Juta Pīrāga. Grāmatu tirgus jaunā administrācija apstiprinājusi, ka piedāvājums pārcelt finansējumu uz nākamo gadu iekļauj visas tiešās tirgus izmaksas, arī reklāmas kampaņu.
Turklāt tikšot iesaldēta dalības maksa, kas parasti katru gadu kaut mazliet, tomēr pieaug. Tiesa, pagaidām tas apsolīts tikai sarunā.
Tulkojumi un konkursi izdevējiem
• Februārī noticis pirmais konkurss ārvalstu izdevējiem, kurā ekspertu komisija izvērtēja 33 izdevēju un 21 tulkotāja pieteikumus latviešu autoru darbu tulkojumiem ārzemēs. Atbalstīti 13 izdevēju pieteikumi par kopsummā 29 600 eiro un tikpat tulkotāju pieteikumi par kopumā 36 500 eiro.
• Šī gada otrais un pēdējais grantu konkurss izdevējiem un tulkotājiem tiks atvērts 5. maijā, un pieteikumus varēs iesniegt līdz 29. maijam.
• Pirmajā konkursā atbalstīta Sergeja Timofejeva dzejas izlases izdošana Rumānijā un Maķedonijā, Krišjāņa Zeļģa dzejas krājuma iznākšana Vācijā, Osvalda Zebra romāns “Gaiļu kalna ēnā” izdošana Francijā, Laura Gundara stāsts bērniem “Vaļa balss” izdošana Korejā, Ingas Ābeles romāna “Duna” izdošana Anglijā un romāna “Paisums” tulkošana un izdošana Vācijā, Anitas Meleces grāmatas “Kiosks” izdošana Čehijā, Slovēnijā, Anglijā un Igaunijā, Māra Bērziņa romāna “Svina garša” izdošana Krievijā, Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” Zviedrijā un mūsdienu latviešu dzejas antoloģijas tulkošana un izdošana Somijā.
• Angliski tiks tulkota latgaliešu dzejas antoloģija, vācu tulkojumu pieredzēs Ingas Ābeles romāns “Paisums” un Zigmunda Skujiņa romāns “Gulta ar zelta kāju”, franču valodā tulkos Osvalda Zebra romānu “Gaiļu kalna ēnā”, poļu valodā – Noras Ikstenas romānu “Mātes piens”, bet ukraiņu valodā – viņas stāstu krājumu “Dzīves svinēšana”, somu valodā – Vizmas Belševicas romānu “Bille un karš”, kā arī mūsdienu latviešu dzejas antoloģiju, lietuviešu valodā – Māras Zālītes romānu “Paradīzes putni”, bet ungāru – dzejnieces romānu “Pieci pirksti”, itāliešu valodā – Semjona Haņina dzejas izlasi “Bet ne ar to”, maķedoniešu valodā – Sergeja Timofejeva dzejas izlasi “Mežs sākas šeit”.
Popularizēšana
• Šajā gadā platforma “Latvian Literature” publicējusi četrus jaunus katalogus, ar kuru palīdzību iepazīstina ārzemju izdevējus ar latviešu literatūru.
• Bērnu literatūras katalogam dots rotaļīgs nosaukums “The Little Introvert’s Starter Kit” (“Mazā introverta sākuma komplekts”) – tajā ir apkopota informācija par jaunākajām bērnu grāmatām, kā arī sniegts ieskats ilustratoru pasaulē; “A Modern Introverts Reading List” (“Modernā introverta lasāmliste”) ir mūsdienu latviešu prozas pārskats no fantāzijas literatūras līdz detektīvromāniem; katalogā “A Classy Introverts Reading Guide” (“Stilīgā introverta ceļvedis literatūrā”) apkopoti latviešu literatūras divu gadsimtu dārgakmeņi – iemīļoti romāni, kulta klasika un vienkārši lieliskas grāmatas, kas formējušas mūsu kultūru; ceturtais ir Latvijas grāmatniecības katalogs, kurā apkopoti dati par izdevējdarbību.
