Sasniegta gripas epidēmijas virsotne 0
“Parasti Latvijas Infektoloģijas centra intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā vidēji atrodas divi līdz trīs pacienti, bet šobrīd seši līdz septiņi. Diemžēl šogad gripa noris smagāk un ar komplikācijām, par to liecina fakts, ka tā prasījusi jau 27 cilvēku dzīvību.
Viņiem bija dažādas hroniskas blakus slimības, piemēram, cukura diabēts, sirdskaites,” šīs sezonas gripu raksturo Rīgas Stradiņa universitātes profesore infektoloģe Ludmila Vīksna. Gandrīz visi no viņiem slimoja ar A tipa N1H1 jeb jauno gripu. Ar šo gripas vīrusu daudzi vēl nav saskārušies, tādēļ slimo smagāk. Gripa bojā sīkos asinsvadus un, ja bojājums bijis ļoti nopietns, sekas var saglabāties uz visu mūžu. Piemēram, ar bronhiālo astmu biežāk saslimst cilvēki, kas gripas laikā neievēro saudzējošu režīmu, bet turpina strādāt pastiprinātā slodzē.”
Ģimenes ārsti pārslogoti
Profesore Ludmila Vīksna uzskata, ka epidēmiju laikā infektologiem būtu jābūt tiešās pieejamības ārstiem, jo ģimenes ārsti vieni paši netiek galā ar lielo saslimušo skaitu.
“Slodze ir milzīga, jāstrādā līdz vēlam vakaram, tādēļ gripas pacienti bieži vien izvēlas paši atnākt uz pieņemšanu, nevis visu dienu gaidīt, kad varēšu ierasties pie viņiem mājas vizītē,” situāciju raksturo Rīgas ģimenes ārste Inese Bārbale. Viņas uzskata, ka valstī vajadzētu nodrošināt lielāku dežūrārstu skaitu, kas gripas epidēmijas laikā nāktu talkā ģimenes ārstiem. Latvijā pieņem 27 dežūrārsti, kuri pieejami darba dienu vakaros un brīvdienās. Šie ārsti ne tikai konsultē un izraksta zāles, bet arī dodas mājas vizītēs, par kurām gripas epidēmijas laikā pacientiem ar elpceļu saslimšanām jāmaksā tikai divi lati.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs un Ventspils ģimenes ārsts Pauls Princis novērojis, ka pērn gripas slimnieku skaitliski varbūt bijis vairāk, bet šogad salīdzinoši daudz vēršas pie ārsta jau ar komplikācijām.
“No katriem četriem pieciem gripas slimniekiem vienam jau radušies sarežģījumi, piemēram, plaušu karsonis vai deguna blakus dobumu iekaisums. Šogad pārsvarā slimo ar A tipa gripu, tādēļ smagāk un ar komplikācijām sirgst arī tie pacienti, kas laikus vērsušies pie ārsta. Arī mājas vizīšu skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes – līdz pat septiņām vizītēm dienā,” saka P. Princis.
Aizkraukles ģimenes ārstei Anitai Urbanovičai pēdējās divās nedēļās gripas slimnieku skaits palielinājies divas reizes. Arī Jelgavas ģimenes ārstei un pediatrei Ilzei Strēlei, kuras aprūpē ir 2317 pieaugušie un 790 bērni. “Pēdējās divās dienās vien bijuši jau 11 gripas slimnieki, bet ik dienas kopā ar medicīnas māsu pieņemam ap 50 pacientu. Ievēroju, ka pagājušajā nedēļā, kad pirmklasniekiem bija brīvlaiks, gripas slimnieku skaits samazinājās. Varbūt būtu lietderīgi gripas epidēmijas laikā vismaz pamatskolā ieviest kādas papildu brīvdienas, lai bērni mazāk slimotu?” ierosina pediatre.
Šobrīd – gripas epidēmijas laikā – pārslogots ir arī ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001, pastāstīja Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Lapiņa: “Janvārī mediķi iedzīvotājiem sniedza 6067 konsultācijas – tas ir lielākais skaits, kāds līdz šim ir bijis.”
Vai ir kādas iedzīvotāju sūdzības par to, ka ģimenes ārsts nav ieradies mājas vizītē vai regulāri nav bijis sazvanāms? “Jā, februārī par to esam saņēmuši trīs elektroniskas vēstules un 15 tālruņa zvanus,” atbildēja Veselības inspekcijas pārstāve Ieva Raboviča.
Biežāk nonāk slimnīcā
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pagājušajā nedēļā slimnīcās ar diagnozi “gripa” ievietoti 183, bet ar diagnozi “gripas izraisīta pneimonija” – 71 pacients, bet visas gripas sezonas laikā attiecīgi 694 un 241. Piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcai vietu trūkuma dēļ gripas pacientu ārstēšanai nācās pat atvērt papildu nodaļu klīnikā “Linezers”. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norāda, ka slimnīcā ievietoto cilvēku skaitam ir tendence pieaugt, un prognozē, ka gripas epidēmijas intensitāte saglabāsies vēl divas nedēļas un tad palēnām noplaks.
Šobrīd saslimstības intensitātes vidējais rādītājs par 47% pārsniedzis pērnās gripas sezonas augstāko punktu, sasniedzot 454 saslimušos uz 100 000 iedzīvotāju. Visvairāk slimo ir Liepājā un Jelgavā (1432 un 1253 uz 100 000 iedzīvotāju).
Aicinot rūpēties par savu veselību, Latvijas Sarkanais Krusts ceturtdien, 28. februārī, plkst. 18 rīko bezmaksas semināru “Gripa un kā no tās izvairīties”. Seminārs norisināsies sociālā centrā “Gaiziņš” Gaiziņa ielā 7.
Fakti Šobrīd līdztekus gripai cirkulē arī citas augšējo elpceļu infekcijas, kas noris ievērojami vieglāk nekā gripa, kas sākas pēkšņi un ļoti strauji – saslimušais var pateikt, cikos ir saslimis. Gripas slimniekam var būt arī lauzošas sajūtas kaulos un muskuļos, nepatika pret spilgtu gaismu vai skaļu mūziku. Gripas slimniekiem nemēdz būt iesnas. To parādīšanās, visticamāk, liecina par saslimšanu ar citu, vieglāku elpceļu infekciju. Par smagu gripas norisi liecina: elpas trūkums, elpošana, kas kļūst biežāka nekā parasti, asinsizplūdumi gļotādās vai uz rokām, sirdsklauves vai citi sirds darbības traucējumi, it īpaši jāuztraucas tiem, kuriem jau ir kāda hroniska sirdskaite. Ja veselības stāvoklis strauji pasliktinās, nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība. Saslimstot ar gripu, kāds no abiem Latvijā pieejamiem pretvīrusu recepšu medikamentiem jāsāk lietot jau pirmajās stundās vai vismaz dienās, lai slimība noritētu vieglāk un tai nepievienotos komplikācijas, piemēram, pneimonija, sirds asinsvadu saslimšanas vai hronisko slimību paasinājumi. |
