Sasniedzot 50 gadu vecumu, organismā notiek nozīmīgas pārmaiņas. Domājiet, ko ēdat šajā vecumā! 21
Jebkurā vecumā svarīgs ir pilnvērtīgs uzturs, bet dzīves pilnbriedā, sasniedzot 50 gadu vecumu, kad organismā notiek nozīmīgas izmaiņas – pastiprinās hormonālie procesi, mainās ķermeņa tauku daudzums, kā arī palielinās uzņēmība pret slimībām, tam jāpievērš īpaša uzmanība. Par to, kādus produktus iekļaut ēdienkartē pēc piecdesmit un no kā labāk atturēties, stāsta uztura speciāliste liene Sondore un “BENU aptiekas” farmaceite Zanda Ozoliņa.
Tik svarīgais šķīvja princips
Kā skaidro uztura speciāliste Liene Sondore, pēc piecdesmit mūsu organismā mainās ķermeņa tauku daudzums, vielmaiņa kļūst lēnāka, vairāk var attīstīties sirds un asinsvadu, gremošanas un zarnu trakta slimības, kā arī II tipa cukura diabēts. Turklāt ķermenis sāk patērēt mazāk enerģijas, bet tajā pašā laikā palielinās nepieciešamība pēc uzturvielām. Tāpēc īpaši jāievēro princips “ēst mazāk, bet kvalitatīvāk”, rūpīgāk izvēloties produktus un iedziļinoties to uzturvērtībā, proti, cik daudz tajos ir olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku, sāls un cukura.
Būtu vēlams noteikt savu pamatvielmaiņu, kā arī fiziskās aktivitātes koeficientu, tādējādi aprēķinot, cik daudz kaloriju dienā nepieciešams. Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs jākombinē ar regulārām fiziskajām aktivitātēm, apvienojot intervāla, spēka un kardio treniņus.
Būtiska ir “šķīvja principa” ievērošana, uzsver uztura speciāliste. Tas nozīmē, ka pusi šķīvja katrā ēdienreizē aizņem dārzeņi, ceturtdaļa ir paredzēta olbaltumvielām, bet vēl ceturtdaļa atvēlēta ogļhidrātus saturošiem produktiem.
Dabas dotās veltes
Viena no izplatītākajām slimībām pēc 50 gadu sasniegšanas ir osteoporoze. Proti, samazinoties kaulu blīvumam, tie kļūst trauslāki un ierobežo kustību brīvību. Farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – kaulu un zobu stiprībai nepieciešams uzņemt D vitamīnu, kas ir viens no galvenajiem imunitātes veicinātājiem, kā arī tas ir būtisks kalcija un fosfora transportēšanas elements, tā rūpējoties par kaulu un zobu veselību.
Kalciju un D vitamīnu satur piens, skābpiena produkti, siers, biezpiens, nesaldināti jogurti, arī treknās zivis (konservētas sardīnes ar visām asakām un mencu aknas), pākšaugi, rieksti un sēklas. Uztura speciāliste iesaka ēdienkartē iekļaut arī zaļo lapu dārzeņus, īpaši brokoļus un Briseles kāpostus, ko vēlams blanšēt ne ilgāk par 2–3 minūtēm. Zaļie lapu salāti satur arī K vitamīnu, kas nepieciešams kaulu metabolismam un asinsrades procesiem. Osteoporozes profilaksei būtiska ir apņemšanās atmest smēķēšanu, lai nikotīns netraucētu kalcija uzsūkšanos.
Ogas, augļi, kā arī dārzeņi un zaļumi ir dabas dotas vitamīnu un minerālvielu krātuves, kas īpaši svarīgas vecumā pēc piecdesmit, jo, regulāri ēdot saknes, augļus un zaļumus, to sastāvā esošie antioksidanti bremzē novecošanās procesus. Piemēram, ar augļiem un dārzeņiem tiek uzņemti antioksidanti: vitamīni A (karotīns), C (askorbīnskābe), E (tokoferols), B9 (folijskābe) un tādas minerālvielas (mikroelementi) kā selēns, cinks, mangāns, varš un citi, uzskaita Liene Sondore. Antioksidanti ne tikai kavē novecošanos, bet arī stiprina imunitāti, cīnoties ar brīvajiem radikāļiem, kas rodas organismā un agresīvi noārda šūnu apvalkus, kā arī iejaucas šūnas bioķīmiskajos procesos.
Ja organismā brīvo radikāļu radīto procesu kļūst pārāk daudz, cilvēks saslimst. Tāpēc, lai pasargātu sevi no saslimšanām, uzturā vajag iekļaut dabas dotos antioksidantus: augļus, dārzeņus un zaļumus.
