Saslimušo suņu skaits sarūk, turpina meklēt slimības cēloņus 4
Ar bīstamo megaesophagus / polineiropātiju saslimušo suņu skaits samazinājies, bet joprojām tiek reģistrēti jauni saslimšanas gadījumi, informē Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB).
Maijā un jūnijā no jauna reģistrēto ar suņu megaesophagus / polineiropātiju saslimušo suņu skaits ir aptuveni pieci suņi mēnesī, “LA” uzzināja biedrībā. Tas ir būtisks samazinājums, salīdzinot ar aprīli, kad tika reģistrēti 20 jauni saslimšanas gadījumi, tomēr joprojām nedabiski liels tik mazai valstij kā Latvija, un liek turpināt slimības izraisītāja noskaidrošanu. Tā kā Pārtikas un veterinārais dienests ir atteicies veikt saslimšanas gadījumu reģistrāciju un analīzi valsts uzraudzības un kontroles nolūkā, saslimušo suņu reģistrāciju savā mājaslapā turpina veikt LVB.
Neatkarīgā slimības izpētes darba grupa jauno gadījumu skaita samazinājumu skaidro vispirms ar to, ka suņu īpašnieki un suņu barības mazumtirgotāji, pateicoties arī mediju iesaistei, kļuvuši informētāki. LVB uzsāka megaesophagus-polineiropātijas gadījumu reģistrāciju 2016.gada janvārī pēc tam, kad Zemkopības ministrija (ZM) gada nogalē pārtrauca Zinātniskā institūta BIOR pētījumu. LVB rīcībā ir vairāk nekā 75 megaesophagus-polineiropātijas skarto suņu rentgeni un ziņas par sekcijā apstiprinātu megaesophagus/polineiropātijas diagnozi 18 suņu līķiem.
Joprojām vairāk nekā 90% slimo suņu līdz saslimšanai bija ēduši viena zīmola sauso suņu barību arī 2016.gadā.
Viedokli par slimības gadījumu skaita samazināšanos paudis arī viens no Eiropas Pārtikas drošības aģentūras (EFSA) ekspertiem dzīvnieku veselības un labturības, kā arī sabiedrības veselības jomā, Upsalas Lauksaimniecības universitātes profesors Ivars Vagsholms: “(Latvijā) notiekošais patiešām ir liels dabiskais eksperiments. Gadījumā, ja suņu barības “A” lietošana ir riska faktors saslimšanai ar megaesophagus, tad pēc suņu barības “A” izņemšanas no patēriņa un, paejot zināmam latentajam periodam, varētu gaidīt, ka reģistrēto megaesophagus gadījumu skaits suņiem krītas. No otras puses, ja novēroto saslimšanas gadījumu skaits nemainās, tad tā būs norāde, ka “A” barība nav riska faktors. Cik garš šai gadījumā ir sagaidāmais latentais periods, var tikai minēt. Es teiktu – seši līdz 12 mēneši, pieņemot hipotēzi par suņu barību “A” kā riska faktoru un skatoties uz to, kā epidēmiskā līkne parāda saslimšanas gadījumu skaita kāpumu. Varētu būt arī garāks līknes turpinājums pa labi, tas ir, saglabāties palielināts saslimšanas gadījumu skaits vēl ilgu laiku (mēneši – gadi).”
@Krustpunkta Eskperimentālā kārtā barojot suni atklājās, ka saimnieka intelekts nosakāms pakustinot asti.
— Indulis Lorencs (@ILorencs) July 20, 2016
Sadarbojoties ar vairāku valstu ekspertiem, Latvijas veterinārārsti gūst arvien labāku priekšstatu par vienīgi Latvijā uzliesmojušās slimības dabu un norisi. Neiroloģiskie izmeklējumi, kas tika veikti, pateicoties Somijas neiroloģijas speciālistiem, ir ne tikai ar lielu pētniecisko nozīmi, bet parādīja, ka muskuļu masa saslimušajiem suņiem zūd nevis uzturvielu trūkuma dēļ, kā eksperti hipotētiski pieļāva sākotnēji, bet to izraisa muskuļšķiedru bojājumi. Joprojām turpinās arī dzīvnieku audu un barības paraugu analīzes ASV par www.ziedot.lv savāktajiem līdzekļiem, informē biedrībā.
Kā vajag ienīst savu suni, lai pakļautu viņu šādiem eksperimentiem 🙁 https://t.co/iPN7vXC08l
— Imants Vīksne (@imisIV) July 20, 2016
Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” trešdien “LA” žurnāliste vaicāja zemkopības ministram Jānim Dūklavam, kādi rezultāti aprīlī izveidotajai darba grupai un vai izstrādāta stratēģija, ko darīt tālāk. Ministrs atzina, ka katru dienu par šo jautājumu neinteresējas, bet ir atbildīgie dienesti – PVD un BIOR, kas ar to nodarbojas. Viņš teica, ka ir informēts par to, ka gan Latvijas laboratorijas, gan Zviedrijas un Somijas laboratorijas atzinušas, ka barībai nav nekādas vainas. Ministrs arī piebilda, ka savam sunim izmēģinājuma kārtā izbarojis vienu maisu “Dogo” barību un viss esot kārtībā – “suns kustina asti”.
Vai te gadījumā Dūklavs nav jāapsūdz cietsurdībā pret dzīvniekiem? Eksperimentē viņš… https://t.co/YFABzXgzsJ
— Dmitry Golubev (@lastguru_net) July 20, 2016
@Krustpunkta diez, vai somu neirologi, kuri konstatēja neiroloģiskas izmaiņas Dogo ēdējiem, domā tāpat. Un mirušo / slimo suņu saimnieki.
— Ilze Salna (@IlzeSalna) July 20, 2016
