Saslimstībai ar Covid-19 pieaugot, eksperti skaidro, kāda ir aktuālā situācija Latvijā 96
Saslimstība ar Covid-19 Latvijā pieaug, tomēr situācija nav satraucoša, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” atzina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Larisa Savrasova.
Par saslimstības pieaugumu liecinot gan stacionēto pacientu skaits, gan arī Covid-19 pozitīvo testēšanas materiālu īpatsvars.
Vasarā stacionēti tika ap 16 Covid-19 pacienti nedēļā, bet septembrī tie vidēji bija 39 pacienti nedēļā. Savukārt nedēļas laikā atklāto Covid-19 pozitīvo testēšanas materiālu īpatsvars ir pieaudzis no 5-10% vasarā līdz 24% pēdējās nedēļās, stāstīja Savrasova.
Covid-19 pieaugumu viņa skaidroja ar dažādiem likumsakarīgiem faktoriem, kas lielā mērā saistīti ar rudens atnākšanu – bērnu atgriešanos skolās, aktīvāku sabiedriskā transporta lietošanu un vairāk iekštelpu pasākumiem.
Pagaidām neesot pamata uzskatīt, ka jaunais Covid-19 paveids būtu bīstamāks par iepriekš pazīstamajiem. Pēc SPKC pārstāves paustā, tā Simptomi ir līdzīgi jau zināmajiem, bet pagaidām nav informācijas, ka ar “Eris” variantu saslimušajiem būtu attīstījušās lielas elpošanas grūtības. Tomēr nevar zināt, vai nākotnē jaunais paveids nepiedzīvos kādas mutācijas un nekļūs spēcīgāks, piebilda speciāliste.
Savrasova aicināja cilvēkus būt piesardzīgiem un ievērot ikdienas epidemioloģiskos drošības pasākumus, bet personām ar novājinātu imunitāti un paaugstinātiem veselības riskiem būtu vēlams lietot sejas maskas, uzturoties vietās, kur ir daudz cilvēku.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” Rīgas Stradiņa universitiātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis skaidroja, ka Covid-19 ir sezonāls raksturs un šoruden redzams neliels saslimstības pacēlums.
To gan vēl nevar saukt par ļoti satraucošu. Saslimušo skaita statistikai patlaban pārāk uzticēties nevar, jo testēšana ir ierobežota. Tāpēc labs rādītājs esot stacionēto pacientu skaits, kas gan ir nedaudz pieaudzis. “Ja iepriekš nedēļā bija vidēji 16 cilvēki, bet tagad tādi ir 39, kas liecina par nelielu pieaugumu,” pauda eksperts.
Runājot par jauno Covid-19 paveidu Eris, Briģis norādīja, ka šis vīrusa variants nav stipri atšķirīgs no iepriekšējā koronavīrusa paveida, bet patlaban ir grūti pateikt, vai tas ir lipīgāks nekā iepriekšējais. Grūtības tā noteikšanā saistītas ar to, ka rudenī cilvēki vienkārši tendēti slimot biežāk nekā vasarā.
Briģa ieskatā, ņemot vērā ierobežotos resursus, masveida testēšanai patlaban neesot pamata, taču cilvēkiem būtu jāpiedomā par aizsargāšanās pasākumiem – gan roku mazgāšanu un dezinficēšanu, gan maskām vajadzības gadījumā, gan arī citus.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā, no 11.septembra līdz 17.septembrim, konstatētas 122 Covid-19 inficētas personas, kas ir par 32 gadījumiem vairāk nekā nedēļu iepriekš, aģentūra LETA noskaidroja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
SPKC atgādina par nepieciešamību izvairīties no kontakta ar citiem cilvēkiem un nedoties uz sabiedriskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem, piemēram, kakla sāpēm, nelielu klepu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Tāpat svarīgi ievērot roku higiēnu, proti, regulāri mazgāt un/vai dezinficēt rokas, nepieskarties ar netīrām rokām sejai, kā arī vairākas reizes dienā vēdināt telpas, plaši atverot logus, lai svaigais gaiss pēc iespējas vairāk cirkulētu telpā.
SPKC arī informē, ka gripas monitorings atsāksies no oktobra pirmās nedēļas, savukārt aicinājums iedzīvotājiem vakcinēties – oktobra vidū vai noslēgumā.
Kā ziņots, kopš augusta beigām Covid-19 izplatība Latvijā pieaug, un to var izskaidrot gan ar mācību sākšanos skolās, gan cilvēku atgriešanos no laukiem pilsētās pēc vasaras atvaļinājumiem.
Arī SPKC riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs iepriekš norādīja, ka vīrusa pieaugums nav nekāds brīnums, tas visu šo laiku ir turpinājis cirkulēt. Turklāt šobrīd līdz ar rudens iestāšanos vīrusam ir labvēlīgi apstākļi.
“Cilvēki atgriežas no atvaļinājumiem, vairāk savā starpā kontaktējas. Ir arī septembris, mācību gada sākums, kad bērni veido savus kolektīvus. Rudenī mēs vairāk laika pavadām iekštelpās, būs auksts, un mēs mazāk vēdināsim telpas. Katru gadu mums ir arī pirmais respitori sincitiālā vīrusa un citu vīrusu pieaugums, ne tikai Covid-19,” sacīja Pereviščikovs.
