Saslimst darba dēļ. Visvairāk ar locītavu un muguras sāpēm 0
Letālie un smagie nelaimes gadījumi darba vietās bieži vien izraisa lielu rezonansi. Bet arī arodslimība darbiniekam var sabojāt visu mūžu, atstājot neārstējamas pēdas. Visbiežāk cilvēki saskaras ar karpālā kanāla sindromu jeb locītavu saslimšanu un muguras vai mugurkaula slimībām. Tās rodas no pārmērīgas fiziskas slodzes, kā arī no nepareizām un vienveidīgām kustībām.
Pie ārsta dodas pēc domino principa
Pirmreizējo arodslimnieku uzskaite ir Valsts darba inspekcijas (VDI) kompetencē. “Arodslimību gadījumu skaits pakāpeniski pieaug. Pērn, salīdzinot ar 2016. gadu, pirmreizēji apstiprināto arodslimnieku skaits ir pieaudzis par 4%. Nodarbinātie ir ieinteresēti vairāk rūpēties par savu veselību, kā arī izmantot valsts apmaksātus ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus. Ja kādam darba vietā jau ir atzīta arodslimība un noteikts arodslimnieka statuss, citi kolēģi arī mēģina reģistrēt savu arodslimību. To var salīdzināt ar domino principu. It sevišķi tas ir novērojams lielajos uzņēmumos, kur bieži vien nodarbinātie strādā līdzīgās profesijās un darba apstākļi arī ir līdzīgi,” pieredzē dalās VDI darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.
Arodslimības nerodas pēkšņi, tās var attīstīties pakāpeniski daudzo darba gadu laikā. “Iespējams, ka nodarbinātajam pašam jau ir attīstījusies arī kāda hroniska slimība. Liela daļa arodslimnieku ir slimojuši jau vairākus gadus, pirms devušies pie arodārsta vai vispār ārsta pārbaudīt savu veselības stāvokli. Ja arodslimība ir iegūta, diemžēl to var tikai apārstēt, ne pilnībā izārstēt. Visskumjāk ir tad, ja arodārsts konstatē: darbinieks ir tik slims, ka turpmāk darbu vairs nedrīkst veikt un tādējādi darba devējs viņu ir spiests atbrīvot no darba.”
Roku darbs visbīstamākais
Svarīga ir darba vide – jo sakārtotāka tā būs, jo mazāks risks iegūt veselības problēmas un darbinieki produktīvāk, kvalitatīvāk varēs veikt savus darba pienākumus. Saskaņā ar normatīvajiem dokumentiem, darba devējam regulāri nodarbinātie jāsūta uz obligāto veselības pārbaudi. VDI skaidro, ka tas ir viens veids, kā laikus var konstatēt radušās veselības problēmas un uzsākt savlaicīgu ārstēšanos.
Jau vairākus gadus pēc kārtas nozares, kurās visbiežāk apstiprina pirmreizējus arodslimniekus, ir nemainīgas. Tās ir apstrādes rūpniecība, transports un uzglabāšana, veselība un sociālā aprūpe.
Visizplatītākā slimība ir karpālā kanāla slimība jeb locītavu saslimšana, kuru izraisa nerva saspiešana plaukstas pamatnē. Arī dažādas muguras slimības, piemēram, radikulīts vai spondiloze.
Apstrādes rūpniecībā visbiežāk arodslimnieki konstatēti pārtikas produktu un dzērienu ražošanas apakšnozarēs. Tie ir dažādu iekārtu operatori – gaļas apstrādes iekārtu, piena produktu ražošanas un pudeļu uzpildes operatori. Tāpat arī konditori, iesaiņotāji, kuriem galvenokārt ir roku darbs, transportlīdzekļu vadītāji un citi.
Otra nozare, kurā visbiežāk konstatēti pirmreizējie arodslimnieki, ir transporta un uzglabāšanas nozare. Te arodslimības tiek apstiprinātas transportlīdzekļu vadītājiem, konstatējot slimības, kas saistītas ar vibrācijas ietekmi, karpālā kanāla sindroms, arī muguras vai mugurkaula slimības, kuras lielā mērā izraisījuši biomehāniskie faktori. Piemēram, piespiedu darba pozas, smagumu pārvietošana vai fiziskās pārslodzes. Savukārt mediķiem ļoti bieži tiek konstatētas gan nervu sistēmas, gan muskuļu, skeleta un saistaudu slimības.
