Saslimst ar trihinelozi dēļ legālā tirdzniecības vietā, pat lielveikalā, pirktu gaļu!? 0
Pēc vairāk nekā viena mēneša pārtraukuma šonedēļ Daugavpilī atkal konstatēta saslimšana ar cilvēku un dzīvnieku dzīvībai bīstamo infekcijas slimību – trihinelozi.
Kopš pirmā slimības uzliesmojuma pērn vasarā Daugavpils novadā jau atklātas pavisam 66 saslimšanas ar šo slimību, tostarp šajā gadā 19 saslimšanas, bet valstī pavisam 83 saslimšanas gadījumi (arī Daugavpils novadā un Krāslavas novadā), tomēr slimības perēkli aizvien nav izdevies atklāt un likvidēt.
PVD divas versijas
Vietējie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) eksperti un lauksaimnieki uzsver – visticamāk, slimības izplatības iemesls ir malu medības, mednieku zemā medību kultūra un vājās zināšanas par iespējām izvairīties no saslimšanas. Savukārt PVD vadība Rīgā uzskata – inficētāji ir gan savvaļas dzīvnieki, gan arī slimība izplatās tāpēc, ka notiek mājas apstākļos kautu cūku pārdošana, kas ir nelegālā tirdzniecība. Turklāt šai gaļai neveic izmeklējumus uz trihinelozi.
“Pēdējā saslimšana šajā nedēļā konstatēta kādam 18 gadus vecam Daugavpils jaunietim. Viņš, līdzīgi kā citi agrāk saslimušie, norādīja konkrētu legālo iepirkšanās vietu, veikalu, kur pircis gaļu. Tāpat kā agrāk, pēc mūsu veiktajām pārbaudēm visas veiktās analīzes neuzrādīja trihinellas klātbūtni gaļā. Pārsteidz arī, ka gaļu ēduši visi pieci ģimenes locekļi, tomēr saslimis ir tikai viens cilvēks,” stāsta PVD Dienvidlatgales pārvaldes vadītājs Antons Lazdāns.
Vakar puiša vecākus apciemoja kriminālpolicijas inspektors. A. Lazdāns teic, ka līdz šim daudzi ar dzīvībai bīstamo trihinelozi saslimušie cilvēki nepārprotami nestāsta patiesību par iespējamajiem inficēšanās apstākļiem. Piemēram, tiek norādīts, ka gaļas pirkums izdarīts veikalā, kas sen jau nedarbojas, vai arī ēsta pašu piemājas saimniecībā audzēta cūciņa, kurai vēlāk laboratorijā veiktās pārbaudes slimības ierosinātāju neuzrāda.
A. Lazdāns teic, ka visas pazīmes liecinot – slimības izplatītāji ir meža dzīvnieki, galvenokārt meža cūkas, kas tiek šautas malu medībās. Šo pieņēmumu apstiprinot arī vairāku slimnieku bēgšana no ārstniecības iestādes, kad pie viņiem ieradās kriminālpolicijas izmeklētājs.
Līksnas pagasta zemnieku saimniecības “Skaistas” saimnieks Vitālijs Kudiņš teic, ka sarunās ar netālu aiz robežas dzīvojošiem baltkrieviem kļuvis zināms, ka šajā valstī inficētas esot vismaz 70% mežacūku.
Otrdien, kad ierodamies Daugavpilī, PVD inspektores jau paspējušas pulksten sešos no rīta Daugavpils centrāltirgū paņemt 30 gaļas paraugus analīzēm. Neviens no paraugiem trihinellas klātbūtni neuzrāda. Arī “Latvijas Avīzes” žurnālistu klātbūtnē ņemtie cūkgaļas paraugi no zemnieku saimniecībā “Pūpoli” ražotās cūkgaļas izrādās “negatīvi”.
“Kopš aizvadītā gada vidus esam paņēmuši gandrīz 900 cūku asins paraugus. Nevienā oficiālajā tirdzniecības vietā pārdošanai izliktajai cūkgaļai trihinella nav atklāta, tomēr antivielas (tās norāda, ka notikusi saskarsme ar slimības ierosinātāju. – U. G.) šai infekcijas slimībai ir atklātas četru Daugavpils novada saimniecību cūkām. Ganāmpulku īpašnieki dzīvniekus var sūtīt vien uz kautuvi, un tiks pārbaudīts katrs kautķermenis,” tā A. Lazdāns.
A. Lazdāns atzīst – daudzi daugavpilieši cūkgaļu pērk savu namu pagalmos, kur to pieved pārdevēji. Garantijas par mājas pagalmā pirktas gaļas drošību nav.
Viņš neatklāj saimniecību nosaukumus, kur cūkām konstatētas trihinelozes antivielas, vien stāsta, ka šo saimniecību ganāmpulkos ir no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem cūku. Par katru kautķermeņa analīzi uz trihinellas klātbūtni laboratorijā “Bior” ganāmpulku īpašniekiem būs jāšķiras no Ls 12. A. Lazdāns uzskata, ka šī lielā maksa par pakalpojumu nereti ir iemesls, kas attur cilvēkus no gaļas pārbaudes.
Visticamāk, cīnās ar sekām
Patlaban Daugavpils novadā notiek gan nošauto meža cūku, gan arī saimniecībā audzēto cūku monitorēšana. Ir pārbaudītas 80 cūku novietnes. PVD atzīst, ka tomēr ne visi mednieku kolektīvi ir pietiekami apzinīgi un veic gaļas paraugu pārbaudes. Jāņem vērā, ka, barojot slimas mežacūkas atliekproduktus mājas dzīvniekiem, slimību, visticamāk, pārnesīs arī citiem dzīvniekiem, tostarp arī grauzējiem un cilvēkiem. Paskaidrosim, ka cilvēks ar trihinelozi inficējas, apēdot gaļu vai tās produktus, kas satur dzīvotspējīgus trihinellu kāpurus.
PVD skaidro, ka šie kāpuri kuņģī kuņģa sulas ietekmē atbrīvojas no saistaudu kapsulas, uzreiz cauri zarnu sieniņai nokļūst asinsritē un ar asins plūsmu tiek iznēsāti pa visu organismu un lokalizējas muskulatūrā. Pirmās slimības pazīmes parādās divas trīs dienas pēc inficēšanās, raksturīgās pazīmes parādoties 8 – 15 dienu laikā pēc inficēšanās, tomēr šis termiņš varot būt pat 45 dienas ilgs.
Kā norāda PVD, trihinelozes klīniskā aina esot ļoti atšķirīga – no bezsimptomu formas līdz pat ļoti smagai saslimšanai ar letālu iznākumu. Slikta dūša, vemšana, caureja, nogurums, sāpes vēderā parasti ir pirmās slimības pazīmes, kurām vēlāk pievienojas drudzis, sāpes muskuļos, plakstiņu un sejas tūska, acu gļotādas iekaisums, niezoši alerģiski izsitumi uz ādas, kā arī stipra svīšana, vispārējs vājums, sāpes locītavās un sāpes elpojot. PVD eksperti norāda – visi saslimušie ar trihinelozi inficējušies, lietojot uzturā cūkgaļu, kas pirkta no privātas saimniecības (mājās kauta cūka), vairāki cilvēki ēduši meža cūkas gaļu, bet citi saslimušie ēduši dažādus cūkgaļas produktus oficiālās tirdzniecības vietās.
Epidemiologs: PVD melo
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Daugavpils nodaļas epidemioloģe Nonna Volaščuka teic, ka A. Lazdāna stāstītais “Latvijas Avīzes” žurnālistiem neatbilst patiesībai, par ko ikviens varot pārliecināties, lasot viņa intervijas plašsaziņas līdzekļiem, tostarp portālam “grani.lv”. “Esmu runājusi ar visiem saslimušajiem cilvēkiem. No 61 saslimušā cilvēka 50 slimnieki gaļu bija pirkuši oficiālā tirdzniecības vietā, galvenokārt Daugavpils centra lielveikalos. “Šo informāciju mēs nododam PVD, kam tālāk jāmeklē, no kurienes nākusi gaļa. Vienpadsmit bija saslimuši, ēdot medījuma vai pašu saimniecībā audzētu cūkgaļu. Tāpat pērn 1. jūlijā Daugavpils tirgū divās tirdzniecības vietās konstatēja ar trihinelozi invadētu gaļu. PVD varēja izsekot tās ražotāju, tomēr to neizdarīja,” tā N. Vološčuka.
Viņa stāsta, ka, visticamāk, daudzos gadījumos infekcijas avots ir no citām valstīm ievestā gaļa. Epidemioloģes viedokli esot atteikušies publiskot vietējie Daugavpils plašsaziņas līdzekļi. Savukārt veikalu pārstāvji esot atzinuši šās problēmas esamību. N. Vološčuka teic, ka starp saslimušajiem esot arī policisti un gaļas pārstrādes uzņēmumu darbinieki.
Kāda SPKC darbiniece, kura lūdza neminēt viņas vārdu, pastāstīja, ka patlaban par šīm saslimšanām kriminālpolicijas Latgales reģiona pārvaldē ir sākts kriminālprocess. To apstiprināja pārvaldes pārstāve Anastasija Laizāne, kas sīkāk komentēt šo lietu atteicās. Savukārt SPKC darbiniece pieļāva, ka, visticamāk, pārdevēji tirgū kopā ar zināmas izcelsmes gaļu pārdodot arī gaļu bez dokumentiem, kas varētu izrādīties infekcijas avots.
Visi saslimušie cilvēki galvenokārt ārstējušies Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Šās slimnīcas direktora vietniece Aija Malnača atklāj, ka vidējais ar trihinelozi saslimušā slimnieka ārstēšanās ilgums slimnīcā esot 14 dienas. Slimnīcai viena slimnieka ārstēšana maksā vidēji Ls 460.
Uzziņa Kā izvairīties no saslimšanas ar trihinelozi Nelietot uzturā nezināmas izcelsmes gaļu un gaļu, kas nav pārbaudīta laboratorijā un atzīta par nekaitīgu. Gaļa pirms lietošanas uzturā pareizi termiski jāapstrādā. Gaļas iekšējai temperatūrai termiskās apstrādes laikā ir jāsasniedz +71 °C, un no brīža, kad šī temperatūra sasniegta, gaļa jākarsē vēl divas stundas. Gaļu ieteicams sagriezt nelielos gabaliņos, lai arī tās dziļākajos slāņos tiktu sasniegta trihinellu iznīcināšanai nepieciešamā temperatūra. Cūkgaļa jāmaļ atsevišķi no citu dzīvnieku gaļas. Pirms un pēc citas gaļas apstrādes rūpīgi jāiztīra gaļas maļamā mašīna.
Saslimšana ar trihinelozi 2012. gadā Latvijā reģistrēts 31 (provizoriskie rezultāti) saslimšanas gadījums ar trihinelozi, no tiem 27 saslimšanas gadījumi reģistrēti Latgales reģionā, tostarp Daugavpilī – 16, Skrudalienas pagastā – 9 un pa vienam Rugāju un Mākoņkalna pagastos.
|