3. Tikai sajust. Ļoti brīnišķīga metode – krāsot aizvērtām acīm. Tad pārējās maņas kļūst daudz asākas, var labāk just sevi. Uz papīra liec tieši to krāsu, kas tobrīd visvairāk vajadzīga. Kad atver acis, vienmēr ir negaidīts prieks. 0
Vēl labāk ir gleznot pavisam bez otas. Kā bērnam – ņemt krāsu ar pirkstiem un ļaut rokām slīdēt pa papīru. Sirds atveras daudz ātrāk, ieplūst mīlestība.
Kur meklēt brīnumu
Dzīvojam laimīgā zemē, jo, pat pilsētas centrā mitinoties, visai īsā laikā varam tikt līdz mežam. Mežs sniedz spēku un enerģiju, dāvā labsajūtu, dziedina.
Es mežu uztveru kā dzīvu būtni, eju tajā staigāt gan tad, kad jūtos lieliski, gan tad, kad nav tik labi. Mežā var piedzīvot brīnumu. Ja dodas dabā atvērtu sirdi, saņem ļoti daudz mīlestības. Prāts un ķermenis mācās klusēt, un šis klusums ir skaists.
Jau vairākus gadus rīkojam īpašu festivālu – braucam uz mežu, tur nodarbojamies ar jogu, gleznojam, meditējam, arī tad, ja nav pārāk mīlīgs laiks vai lietus līst. Ir prieks vērot, kā meža vidū cilvēki atveras, atplaukst.
Pavasari gaidot, mežs ir vislabākais palīgs. Zeme mostas, putni sasaucas, pumpuri pulsē, pirmās lapiņas trīsuļo, viss elpo un smaržo. Apstājies un vēro, pulsē vienā ritmā.
Var pastaigāties arī pilsētas parkā, censties izbaudīt dabas klātbūtni, tomēr tur trūkst meža elpas, kas dāvā īpašu labsajūtu.
