“Mēs paši vairs nelemjam par Pāvilostas nākotni.” Vietējie iedzīvotāji norūpējušies, ka pilsētu vada cilvēks no malas 135
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vietējiem iedzīvotājiem ir sajūta, ka pārvaldnieka ieceres vairāk saistītas ar tūristu un to rīdzinieku interesēm, kuriem Pāvilostā ir vasaras mājas, bet lielākā daļa no viņiem ir deklarēta citās pašvaldībās, kur maksā arī nodokļus.
Jaunajā Dienvidkurzemes novadā apvienojās astoņas pašvaldības, un teritorijas ziņā tas ir lielākais novads. Agrākais Pāvilostas novads, kurā bija pilsēta, Sakas un Vērgales pagasts, atrodas jaunās pašvaldības nomalē, bet par tādu to var uzskatīt tikai nosacīti.
Ir iespaids, ka ar Pāvilostas teritoriju Dienvidkurzemes novada domes vadībai saistās lielas ieceres – tikai Pāvilostā dzīvojošajiem varētu būt maza iespēja tās ietekmēt, “Latvijas Avīzei” apgalvoja vairāki vietējie iedzīvotāji, norādot uz viņiem nezināma cilvēka iecelšanu par pārvaldnieku.
Esot jāsamierina divas kopienas
“Kad sākām iepazīties ar Pāvilostu, novērojām, ka tā ir iekšēji sadalījusies divās kopienās. Vienā ir tie, kuri tur vēsturiski dzīvo, bet otrā – tie, kas pēdējos gados ienākuši no Rīgas un to uzskata par brīvdienu dzīvesvietu,” “Latvijas Avīzei” saka Dienvidkurzemes novada izpilddirektors Uldis Vārna.
Katrai grupai esot savs redzējums par teritorijas attīstību un intereses, kas uzskatāmi atklājās Dzintara ielas rekonstrukcijas projekta apspriešanas gaitā. Tas ir no bijušā novada mantots projekts ar pilno nosaukumu “Zvejas ostas pievedceļa pārbūve, infrastruktūras un atpūtas zonas izveide Dzintaru ielā no Tirgus ielas līdz promenādei Pāvilostā”. Tā nosaukums atklāj, ka projekta mērķis ir uzlabot ostas teritoriju un arī ērtu piekļuvi tai, bet vienlaikus sakārtot arī atpūtas zonu.
“Vietējie grib, lai ir autostāvvietas un ielas neput, lai nav dubļu, jo pamatiedzīvotājiem tur ir bizness un viņiem ir svarīgi, lai tur var piebraukt. Vasarnieki vēlas saglabāt veco Pāvilostas šarmu ar grantētiem celiņiem un bez automašīnām,” skaidroja izpilddirektors.
Tāpēc dome nolēmusi, ka pārvaldnieka amats jāuztic cilvēkam no malas, kas nav ne vienā, ne otrā pusē. U. Vārna vairs īsti neatceras, kurš atradis A. Jurķeli, kas amatā stājās pērn oktobrī, taču abi to atminas līdzīgi – sanākusi saruna par pašvaldību reformu. A. Jurķelim bijušas interesantas idejas, viņš arī netālu dzīvojot un piekritis piedāvājumam.
To, ka pārvaldnieks, kuram būtu jāpārzina ne tikai pilsēta, bet arī lauku teritorija, nemaz nedzīvo uz vietas un Pāvilostā ierodas tikai dažas dienas nedēļā, U. Vārna skaidroja ar attālināto darbu ārkārtējās situācijas laikā. Viņš atzīst, ka pēc reformas daudzas iestādes ir centralizētas un pārvaldnieks vairāk ir kā saikne starp iedzīvotājiem un novada domi.
Cilvēki grib satikt
Divdesmit gadus Pāvilostā pašvaldību (pilsētas un vēlāk novada) vadīja Uldis Kristapsons. Viņš Dienvidkurzemes novada domes vēlēšanās nekandidēja – vispirms jau tāpēc, ka tas vairs nebija iespējams no vēlētāju apvienību sarakstiem, bet nevienā partijā viņš nav.
Kad “Latvijas Avīze” sazinājās ar U. Kristapsonu, viņš krāsoja laivu – bijušajam pašvaldības vadītājam ir zvejnieku saimniecība un darba pietiekot. Taču cilvēki joprojām zvanot un vaicājot, pie kā lai tagad vēršas, ja ir kāda vajadzība. Zvanījuši arī tad, kad pēc janvāra vētras vairākas nedēļas parkā vēl nebija novākti nolauztie koki un zari. Vētra ne tikai atstāja pilsētu bez elektrības uz vienu dienu, bet arī izskaloja mola promenādes pamatus, nodarot tai postījumus.
“Es nevienam neko daudz nevaru pārmest, jo nekandidēju vēlēšanās. Cilvēki laikam bija pieraduši, ka varēja mani satikt un pastāstīt, kur kaut kas ir jāsakārto,” atceras U. Kristapsons.
Tas, ka jaunais pārvaldnieks nedzīvo novadā, nepārzina teritoriju un cilvēkus, viņaprāt, ir mīnuss. Agrāk arī pašvaldības policija strādājusi visas dienas 24 stundas, bet tagad policists braucot no Aizputes un esot te tikai darba laikā.
Zelta laiki aizgājuši?
Kad janvārī Latvijas Radio aptaujāja uz ielas sastaptos Pāvilostas iedzīvotājus, kāds vīrs atbildēja, ka “tāds bardaks Pāvilostā nekad nav bijis, pirmo reizi rudenī nebija novāktas sakritušās koku lapas”. Taču kāda cita uzrunātā iedzīvotāja, kas pārcēlusies no Rīgas, ar pārmaiņām bija apmierināta, jo esot jūtams, ka jaunā dome vairāk domāšot par tiem, kas te vēlas arī atpūsties.
“Latvijas Avīze” sazinājās ar vairākiem zvejniekiem, kuri piekrita runāt anonīmi. Viens no viņiem sacīja: “Kādam varbūt šķita, ka Uldis [Kristapsons] ir aizsēdējies, bet visi viņu zināja un viņš visus cilvēkus pazina. Uldis ir no Pāvilostas un bija ieinteresēts, lai cilvēkiem te būtu labi. Tagad daudzi atzīst, ka pie Kristapsona bija zelta laiki.”
Zvejnieki nav mierā arī ar to, ka ir iecerēts ostas teritorijā ierīkot publisku peldvietu, kas, viņuprāt, neatbilst izpratnei par to, kas ir osta. Viņiem kādreiz bijusi doma, ka te varētu būt tirdziņš, kur zvejniekiem pārdot savu lomu, kā to rāda filmās.
Vietējie iedzīvotāji arī bija dzirdējuši baumas, ka jaunā dome grasoties pārdot īpašumus, bet “tā nauda jau vairs nepaliks Pāvilostā”. Lūgts to komentēt, novada izpilddirektors U. Vārna teica, ka pašlaik kā bauma arī šī ziņa būtu jāuztver, jo nekāds lēmums neesot pieņemts. Taču viņam bija zināms, ka ar to domātas runas par bijušās domes ēkas pārdošanu.
“Versijas ir izskanējušas. Tāpēc ir jāizvērtē, vai pašvaldībai šī ēka ir vajadzīga, ja tai ir arī citas telpas,” skaidroja izpilddirektors. Viņš pieļāva, ka šī māja varētu būt piemērota viesmīlības nozarei, lai piesaistītu tūristus.
Par pašvaldības policiju U. Vārna piekrita, ka vasaras sezonā kaut kas būs jādomā. “Vasarā policija tur ir ļoti nodarbināta. Kad rīdzinieki sāk kaut ko svinēt, tad viens otru filmē un pēc tam raksta sūdzības cits par citu,” stāstīja izpilddirektors.
Pelnījuši cietā seguma ceļu
Drīz pēc jaunās domes sanākšanas jūlija beigās jaunie domnieki Pāvilostā rīkoja tikšanos, uz kuru bija sanācis liels skaits iedzīvotāju. Viens no galvenajiem tematiem bija par Dzintara ielas rekonstrukcijas projektu.
Ar novada priekšsēdi Aivaru Priedolu (LZS) “Latvijas Avīzei” neizdevās sazināties, jo viņš bija atvaļinājumā. Taču mēra partijas biedrs Edgars Putra atzina, ka vietējo un iebraucēju intereses atšķiras – ja neizdosies vienoties, ir risks pazaudēt Eiropas finansējumu.
E. Putras ieskatā vietējie uzņēmēji ir pelnījuši cietā seguma ceļu, lai ir ērti piebraukt pie ostas un ir iespēja novietot automašīnas. Nemierus Pāvilostā E. Putra saista arī ar to, ka līdz šim cilvēki bija nodarbināti katrs ar savu dzīvi un uzticējās priekšsēdim U. Kristapsonam, kurš par visu parūpējās. Jaunajam novadam Pāvilosta arī neatstāja parādu nastu.
“Žēl, ka Uldis nekandidēja vēlēšanās,” noteica E. Putra, jestri piebilstot, ka gan jau arī jauno pārvaldnieku izdošoties pieradināt strādāt klātienē un ar laiku viņš iepazīs cilvēkus.
Radīt vienotu kopienu
Sakas pagasta un Pāvilostas apvienotās pārvaldes vadītājam Arvilam Jurķelim padomā ir daudzas ieceres, kas vērstas uz to, lai pēc iespējas vairāk cilvēku šeit vēlētos ne tikai pavadīt vasaru, bet arī deklarētos un maksātu nodokļus. Viņš jau domā, kā pilnveidot attālinātā darba iespējas, radot kopdarba telpas.
A. Jurķelis saredz šajā teritorijā labas iespējas tiem, kas vēlas nodarboties ar ūdenssportu un citām aktivitātēm. Aktīva dzīve te nodrošinās arī darbu vietējiem uzņēmējiem.
“Var saprast, ka tiem, kas te dzimuši un auguši, ir grūti pieņemt ieradumu maiņu. Es vēlos panākt mijiedarbību starp vietējiem un jaunajiem iedzīvotājiem. Visi grib redzēt pilsētu skaistāku, bet atšķiras redzējums. Zvejniekiem ir svarīgi ērti nokļūt ostā, bet atpūtnieki vēlas, lai būtu droši pārvietoties un nebūtu pārblīvēts ar mašīnām,” “Latvijas Avīzei” sacīja A. Jurķelis.
Pārvaldnieks apgalvoja – neesot tā, ka viņš fokusētos tikai uz vasaras iedzīvotāju interesēm, jo te esot svarīgi radīt vienotas kopienas sajūtu cilvēkos.
Lai labi jūtas vietējais un rīdzinieks
Intervijā portālam liepajniekiem.lv pagājušā gada 15. oktobrī Sakas un Pāvilostas apvienotās pārvaldes vadītājs Arvils Jurķelis teicis: “Saprotu cilvēkus, kas šeit [Pāvilostā] jau ir ilgi. Rīgas ietekme bijusi visos laikos, cilvēki pakāpeniski šeit ir pārvākušies. Jau grūti novilkt robežu, cik lielā mērā kurš ir vietējais.
Svarīgi ir izveidot tādu vidi, lai cilvēki, neatkarīgi no tā, kad šeit ienākuši, dzīvotu harmonijā cits ar citu. Lai ilgstošie Pāvilostas iedzīvotāji redz, ka pienācēji dod labumu pilsētas attīstībai.
Mums gribas klusumu, bet ir labi, ja pilsētā ir kustība. Ja apkārt rodas vienīgi dārgi restorāni, kas uz mums neattiecas, droši vien nekādas saldās sajūtas nav. Tāpēc ļoti svarīga ir pašvaldības ietekme, veidojot harmonisku vidi. Tas attiecas uz zonējumu – kur ir kluss rajons, kur taisām skaļāku zonu. Nepieciešama ilgtermiņa stratēģija.”
