No vienkārša ķīļa līdz motorizētam pagaļplēsim. Gatavojam malku ziemai! 0
Malku vislabāk gatavot agrā pavasarī, lai tā, žuvusi visu vasaru, rudenī jau var lēkt krāsnī. Skaldīšanai paredzēto rīku daudzveidība ir pārsteidzoša – sākot no vienkārša ķīļa līdz motorizētam pagaļplēsim.
Ķīļi
Ķīļus, šķeļot bluķus, dzen ar pamatīgu āmuru, vislabāk ar celtnieku veseri vai speciālo malkas cirvi, kam ir āmurveidīgs piets. Ar parastajiem cirvja pietiem drīkst sist tikai koka, plastmasas un alumīnija ķīļus. Vienu vai vairākus ķīļus iedzen bluķa plaisās, īpaši zarainiem bluķiem nepieciešami vairāki ķīļi, jo tie mēdz iesprūst. Darbu vieglāk paveikt ar jaunā tipa malkas plēšamajiem ķīļiem, kuru tradicionālā konusa forma pastiprināta ar savērpumu, kas ļauj to vieglāk izņemt no pagales. Interesants ķīļa–cirvja hibrīds ir vertikālais triecienķīlis, kas sastāv no caurules ar ķīļveida asmeni, kurā ievietots pasmags metāla stienis. Uzliekot ķīli uz pagales, smago serdeni paceļ uz augšu un triec lejup. Šādus instrumentus ražo trīs spēka kategoriju skaldītājiem, turklāt tas stipri samazina traumatismu.
Cirvji
Cirvji atšķiras pēc garuma, svara, asmens formas, konstrukcijas un materiāla. Ideāla cirvja asmens ir tik ass, lai viegli ieslīdētu kokā, pietiekami biezs, lai koku pārplēstu, kā arī gana šaurs, lai neiesprūstu. Labu cirvju asmeņus rūda divreiz – visā masā un tad šķeļošā daļā. Stabilus klasiskos cirvjus ar oša koka kātu joprojām ražo, piemēram, “Husqvarna”. Lai cirvja galva strādājot nenošļuktu, to nostiprina ar ķīli un metāla caurulīti. Atsevišķiem modeļiem kāta rokturis lejasgalā ir tievāks nekā augšpusē – kātu iestiprina, iebīdot no augšpuses, tā nodrošinot pret asmens noslīdēšanu. Modernus kātus gatavo no izturīgas plastikāta caurules, kuru apvalcē ap cirvja galvu. Galvu no nolūšanas pasargā kāta metāla pastiprinājums. Lai nodrošinātu pret izslīdēšanu, cirvjiem kāts pārklāts ar prettrieciena–pretslīdes gumiju un izveidots lielāks āķis roktura galā. Latvijā populāri ir somu “Fiskars” melni oranžā krāsā, vācu “Gardena” zili pelēkā krāsā un oranži pelēkie zviedru “Husqvarna” cirvji. Uzņēmumi piedāvā ļoti dažādus cirvjus, piemēram, “Fiskars” mazu bluķīšu skaldīšanai iesaka modeli X11 (kāts 44,3 cm, 1,07 kg), vidēja izmēra bluķiem der izvēlēties X17 un X25, bet pamatīgākiem bluķiem noderēs vislielākie un smagākie cirvji – X27 ar 91,5 cm kātu un 2,6 kg svaru.
Parasto cirvi no mīkstāka metāla asina ar metāla vīli vai ūdens galodu ar divu raupjumu graudu. Cietāku metāla cirvjiem noder dimanta vīles vai speciālie nažu un cirvju asināmie, ko piestiprina pie stabila pamata un caur to lēni velk asmeni. Pa laikam cirvi der uzasināt uz slīpripas (labāku asmens leņķi nodrošina mehāniskā slīpripa ar lielu diametru).
Pie cērtamo instrumentu saimes pieskaita arī, piemēram, “Fiskars WoodXpert” zaru cirtņus, kuriem ir sintētiskās šķiedras kāti un uz iekšu vērsts liektas formas tērauda asmens.
Pagaļplēši
Ja regulāri jāsastrādā liels malkas daudzums, ērti izmantot mehāniskos pagaļu plēsējus, kas darbojas ar elektrību vai benzīnu. Izturīgais tērauda šķēlējķīlis ar daudzu tonnu spiedienu sadala pat viscietākos koka bluķus. Ir vertikālie un horizontālie malkas skaldītāji. Iegādājoties iekārtu, jāraugās, kāda garuma un koku šķirnes malka jāskalda. Kamīniem un pirts krāsnīm izmanto īso lapu koku malku, kas vieglāk šķeļas, bet modernajiem apkures katliem noder 30 – 40 cm gara malka. Lai saskaldītu 52 cm garu zarainu egles malku, nepieciešama spēcīgāka iekārta. Portatīvie horizontālie malkas šķēlēji komplektēti ar platiem riteņiem, kas ļauj ap 50 kg smago iekārtu ērti pārvietot pa grantētiem celiņiem un augsni. Daži veikali piedāvā ar benzīna dzinēju aprīkotu, piekabē ierīkotu pagaļplēsi, tas noder vietās, kur nav elektrības.
