“Saskaņas” jaunā vadība – Nils Ušakovs (no kreisās), Regīna Ločmele un Andris Morozovs.
“Saskaņas” jaunā vadība – Nils Ušakovs (no kreisās), Regīna Ločmele un Andris Morozovs.
Foto: Paula Čurkste/LETA

“Es esmu jūsu neveiksme.” Ir beidzies “Saskaņas” ilggadējā līdera Jāņa Urbanoviča laiks 5

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
Lasīt citas ziņas

Ir beidzies “Saskaņas” ilggadējā līdera Jāņa Urbanoviča laiks “Saskaņas” vadībā, bet – ne partijā. Tās kongresā sestdien viņš teica: “Es neeju projām no partijas, bet simboliem ir liela nozīme. Kļūdām un neveiksmēm ir vārds un uzvārds. Veiksmēm – nē, bet neveiksmēm – vienmēr. Es esmu jūsu neveiksme.”

Viņaprāt, “Saskaņai” bija jāseko tās mērķim “virzīt nelatviešus iekšlatvijiski”. J. Urbanovičs aicināja delegātus izrādīt “vairāk cieņas latvietībai, vairāk cieņas Latvijai, runāt ar latviešiem latviski, un tad redzēsiet, ka pašiem paliks labāk”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turpmāk partiju vadīs ne vairs viens līderis, bet trīs līdzpriekšsēdētāji – Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, bijusī Saeimas deputāte Regīna Ločmele un Rīgas domes deputāts An­dris Morozovs. Viņi ir atšķirīgi politiķi un varētu pārstāvēt katrs savu partijas spārnu, bet solīja darboties kā komanda. Trīs līderu vadība nozīmē, ka arī par valsts budžeta finansējuma izlietojumu tiks lemts plašākā lokā.

Izskanēja arī solījums šo informāciju publiskot partijas mājaslapā.

N. Ušakovs ilgus gadus bija “Saskaņas” panākumu atslēga līdz brīdim, kad zaudēja varu Rīgā.

Viņš kongresā teica: “Es atvainojos vēlētājiem, ka zaudējām vēlēšanās. Atvainojos partijas biedriem par savām kļūdām.” Pēc tam viņš pateicās gan tiem, kas ir šajā zālē, gan Daugavpils mēram Andrejam Elksniņam, kurš kongresa priekšvakarā ar domubiedriem izstājās no partijas. “Tā bija godīga un atklāta rīcība,” teica N. Ušakovs, sakot, ka A. Elksniņš un Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, kurš vēl ir partijā, bija labi draugi.

Aģentūra LETA informē, ka līdzās trīs līdzpriekšsēdētājiem partijas valdē vēl būs arī Valērijs Agešins, Arturs Arhipovs, Olga Belova, Sandris Bergmanis, Inga Breikša-Jefimcova, Konstantīns Čekušins, Irina Dolgova, Viktors Jasiņavičs, Andris Ķerpe, Andrejs Morozovs, Ivans Ribakovs, Pāvels Sereda, Aleksandra Semendjajeva, Viktorija Tarane, Zenta Tretjaka un Anna Vladova. “Saskaņas” domi vadīs Rīgas domes frakcijas vadītājs K. Čekušins.

Aicina runāt latviski, uzstājas krieviski

“Saskaņas” kongresa priekšvakarā šim notikumam pastiprinātu uzmanību pievērsa Daugavpils mēra A. Elksniņa un viņa domubiedru paziņojums par izstāšanos no “Saskaņas” un plāniem veidot reģionālo partiju. Par to A. Elksniņš bija izteicies jau pirms vairākiem gadiem, bet toreiz iecere palika neīstenota.

A. Elksniņa retorika pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aizvien uzkrītošāk sāka atšķirties no partijas vadības pozīcijas.

Viņa un arī Rēzeknes mēra A. Bartaševiča izteikumi par okupācijas pieminekļu nojaukšanu bija piesaistījuši arī Valsts drošības dienesta uzmanību. Taču A. Bartaševičs pagaidām partijā paliek un sola tajā aktīvi darboties. Viņš bija arī starp tiem, kas aicināja vairākas Latgales nodaļas kongresu neapmeklēt.

Reklāma
Reklāma

Jāteic, ka uz to nebija ieradies arī viens no A. Bartaševiča tuvākajiem politiskajiem domubiedriem, bijušais Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs. To neapmeklēja arī partijas premjera kandidāts Ivars Zariņš.

Vairāku nodaļu plāni boi­kotēt kongresu tomēr neietekmēja tā norisi. Uz to ieradās nepieciešamais kvorums – 116 no 171 delegāta. Nonākt līdz šim skaitlim nenācās viegli, jo partijā veiktā biedru pārreģistrācija nebija sniegusi cerēto skaidrību – ne visi aizpildīja pārreģistrācijas anketas, atzina J. Urbanovičs.

“Saskaņas” kongress notika šaurākā lokā, bet tāpat kā agrāk tajā daudz skanēja krievu valoda – gan savstarpējās sarunās, gan no tribīnes.

Gandrīz visi delegāti ar retiem izņēmumiem daļu runas teica latviski, bet daļu – krieviski, kas saturiski atšķīrās.

Krievu valodā galvenokārt izskanēja runātāju nostāja par Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas bija izteikti nosodoša. Tā “Saskaņa” lika saprast, ka virzās uz skaidrāku pozīciju šajā jautājumā.

Jāskaidro Ukrainā notiekošais

Partijas nu jau bijušais līderis J. Urbanovičs jau pirmajā dienā pēc Krievijas ­iebrukuma Ukrainā nosodīja Krieviju kā agresorvalsti. Kongresā viņš atzina, ka tas bija viens no iemesliem, kāpēc daļa vēlētāju no partijas novērsās.

Viņš labi apzinājies, ka arī “Saskaņā” ir citi viedokļi – bijuši tādi, kas uzskatīja, ka labāk paklusēt un padomāt, ka par Krieviju var tikai labu vai neko. Taču J. Urbanovičs citādi neesot varējis rīkoties. “Mēs nosodām karu un atbalstām Ukrainu. Taču mums ir jāstrādā ar tiem, kuri domā citādi. (..) “Saskaņai” ir jāspēj atrast kopīgu valodu ar tiem, kas atsakās saprast Ukrainā notiekošo – mums ir jārunā ar viņiem un jāskaidro tur notiekošais,” uzskata A. Morozovs.

Analizējot cēloņus “Saskaņas” neveiksmei vēlēšanās, debatēs izskanēja arī citi iemesli. “Mēs izdarīsim visu, lai vairs nepieļautu personības kultu partijā,” teica R. Ločmele. Viņa uzskata, ka lēmumu pieņemšana tajā nav notikusi demokrātiski, tie esot pieņemti šaurā lokā, nekonsultējoties ar nodaļām.

R. Ločmele arī aicināja pāriet uz aktīvām protesta akcijām un mītiņiem, kas “Saskaņai” nav bijis raksturīgi, tāpēc šo ideju delegāti neuzņēma ar atsaucību.

“Rīkot protesta akcijas pret Kariņa un Levita režīmu nav cienīgi Eiropas sociāldemokrātiskajai partijai, kas iestājas par Rietumu vērtībām,” teica Nikolajs Kabanovs.

Igors Pimenovs pieteica arī savu kandidatūru priekšsēdētāja vēlēšanās, ja būtu saglabāts agrākais modelis ar vienu līderi. Viņš atzina, ka partijas kritienu ietekmēja arī tas, ka “Saskaņa” bija mūžīgā opozīcijā un ar to bija apmierināta, bet vienā brīdī vēlētājs par šādu partiju var zaudēt interesi.

Boriss Cilēvičs pieminēja arī vēlētājiem neizskaidrotos balsojumos – no vienas puses, “Saskaņa” iestājusies par mūsdienu sociāldemokrātu vērtībām, bet, no otras puses, ar tās balsīm Saeimā “norāva Civilās savienības likumu”.

B. Cilēvičam bija viedoklis arī par potenciālajiem sabiedrotajiem, par kādu ir minēts Ainārs Šlesers un viņa vadītā partija “Latvija pirmajā vietā”. “Šlesers ir simpātisks cilvēks, bet viņš ir labējās konservatīvās partijas vadītājs, kas ir slavens ar savu antivakserismu,” teica B. Cilēvičs.

Līdz 14. Saeimas vēlēšanām “Saskaņa” bija viens no diviem politiskajiem spēkiem, kas bez pārtraukuma bija pārstāvēta visās Saeimās kopš 1993. gada.

Turklāt vairākus gadus tā bija arī vēlēšanās visvairāk balsis ieguvušais politiskais spēks. Sestdien “Saskaņas” kongresā piedalījās vairāki delegāti, kas pirms 30 gadiem iesaistījās Tautas saskaņas partijas veidošanā, uz kuras bāzes izauga tagadējā “Saskaņa”. Viņu vidū ir arī Sergejs Dolgopolovs un B. Cilēvičs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.