Agris Liepiņš: “Saskaņas” uzvaras paklāja ritinātāji 7
Laukos mazo uzņēmēju vidū lielu satraukumu izraisījusi ziņa, ka no nākamā gada sociālais nodoklis būs jāmaksā no pilnas minimālās algas, kaut darbinieks pieņemts darbā uz pusslodzi vai stundu likmi. Ierēdņi un politiķi izrēķinājuši, ka sociālās iemaksas nav pietiekamas, nodoklim tik vārgā straumītē pilot budžeta katlā, nesanāks ne vecumdienas pensijām, ne šodienas māmiņu pabalstiem. Tāpat amatpersonas izdomājušas, ka darba devēji apzināti šmaucas un pieņem darbā uz pusslodzi, lai nebūtu jāmaksā nodokļi. Pārējo maksā aplokšņu algās.
Par šmaukšanos taisnība, tādu gadījumu ir ne mazums. Tomēr tā ir tikai viena taisnības puse, pie tam ne noteicošā. Dažbrīd rodas sajūta – ierēdņi un politiķi, līdzīgi kā mazi bērni, domā, ka piens nāk no pudelēm. Par govi viņi neko nav dzirdējuši, un bullis viņu izpratnē vispār ir parazīts un liekēdis, kurš to vien dara, kā bauro, dīdās bezdarbībā un lieki aizņem rūmi. Ierēdņi noteiktā datumā dodas pie bankomāta un izņem algu. Viņi nezina, ka izmaksāt var tikai to, kas nopelnīts.
Ne jau aiz vieglas dzīves lauku mazie uzņēmēji savus darbiniekus nodarbina uz pusslodzi. Mazā lauku gaterī pasūtījumi nav lieli un nereti tie nespēj nodrošināt darbu pilnas astoņas stundas piecas dienas nedēļā. Nav apgrozījuma, nav ienākumu un nav no kā izmaksāt pilnu algu plus vēl nodokļus. Mazpilsētas kafejnīca sākumā strādāja katru dienu, tad pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās atvērās pēcpusdienās, bet pilnu dienu strādāja brīvdienās. Šobrīd, ziemas periodā, vaļā ir vienīgi nedēļas nogalēs. Ne jau aiz vieglas dzīves – nav apmeklētāju, nav apgrozījuma. Piejūras ciemata veikaliņš pagājušo gadu aizvērās ciet. Saimnieks ar asarām acīs teica – kā septembrī aizbrauca atpūtnieki, tā iestājās pilnīgs klusums. Ir dienas, kad nostāv aiz letes no rīta līdz vakaram un neienāk neviens cilvēks! Nav apgrozījuma, nav ienākumu, nav no kā maksāt pat pusslodzes algu. Ļoti gribētos pārgudros ierēdņus aizsūtīt pusgadu pastrādāt šādā lauku ciematiņā. Lai nopelna kaut minimālo algu un samaksā no tās visus nodokļus! Garāmgājēji varētu viņus uzmundrināt – tas viss tevis paša labā, vecumdienās tev būs pensija! Nu neesam mēs lielražotāju nācija, mūsu mentalitātei drīzāk raksturīga amatniecība. Likumdevējam vajadzētu izstrādāt likumus, kas veicina mazo uzņēmumu uzplaukumu, nevis tos iznīdē no zemes virsas.
Tā turpinot, nākamgad valdība sagaidīs lielu skaitu likvidētu mazo uzņēmumu un daudzus tūkstošus sarūgtinātu iedzīvotāju. Ievārīt tādu putru pašvaldību vēlēšanu gadā – to vajag mācēt! Cilvēki būs izmisuši, un mēs piedzīvosim protesta balsojumus. Šādos apstākļos populisti vienmēr ir jutušies kā zivis ūdenī. Mūsu pašu Kaimiņš būs rokzvaigznes statusā, tomēr puslīdz droši var paredzēt, ka varu iegūs prokrieviskā “Saskaņa”. Liekas, ka nojausma par pašu savārīto sāk rosīties pat Ministru prezidenta galvā, tāpēc viņš pēkšņi paziņo, ka minimālās sociālās iemaksas tikšot atceltas. Divas nedēļas pēc budžeta pieņemšanas un trīs nedēļas pirms likuma stāšanās spēkā dienas! Pāris dienu līdz valdības noteiktajam datumam, kad mazajiem uzņēmumiem jāizšķiras par savu tālāko pastāvēšanu! Kāda gan ticība valsts pārvaldes spējai garantēt stabilitāti un prognozējamu nodokļu politiku? Kāda ticība valsts pārraudzītajiem pensiju uzkrājumiem ilgtermiņā? Te nu jāteic – “Saskaņas” uzvaras gājiena paklājs tiek ne tik vien izritināts, bet arī ar zobu birstīti nospodrināts. Jau vienreiz teicu – Zemnieku savienība bija Ulmaņa partija. Ulmanis kapā apgrieztos otrādi, raugoties uz šodienas ZZS darboņiem.
